13. Article

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmās daļas 1. punktam izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram ir tiesības izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu tad, ja iegūto pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta otrās daļas 1. punktu procesa virzītājam ir pienākums savā lēmumā norādīt ziņas par faktiem, kas pamato mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai mantas noziedzīgo izcelsmi, un norādīt, kādi lietas materiāli pamato šādu ziņu esību un tiek izdalīti no izmeklēšanā esošās krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka lēmumā procesa virzītājam ir jāatklāj tie faktiskie apstākļi, kuri dod pamatu uzskatīt, ka mantas izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga. Procesa virzītāja lēmums uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu satur ne tikai izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un argumentāciju pieņēmumam, ka attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 356. pantam procesa virzītājam par viņa izteikto pieņēmumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, jāpaziņo personai. Šī persona 45 dienu laikā no paziņošanas brīža var iesniegt ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Faktiski šis termiņš ir vēl garāks, jo pierādījumus par mantas izcelsmi ar mantu saistītā persona var iesniegt procesa virzītājam ne tikai pēc tam, kad tas pieņēmis lēmumu uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, vai rajona (pilsētas) tiesā līdz iztiesāšanas pabeigšanas brīdim, bet arī pēc tam, kad procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, kas tiek pieņemts agrāk nekā lēmums uzsākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai procesa virzītājs arī norāda sākotnējos apsvērumus (pamatojumu) aresta uzlikšanai, t. i., norāda apstākļus, kuru dēļ pastāv aizdomas par mantas noziedzīgu izcelsmi. Arī laika posmā starp aresta uzlikšanu mantai un dienu, kad tiek uzsākts process par noziedzīgi iegūtu mantu, ar mantu saistītā persona var iegūt un iesniegt pierādījumus procesa virzītājam. Turklāt ar mantu saistītā persona pierādījumus par mantas izcelsmi var iesniegt ne tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā, bet arī tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Kriminālprocesa likuma 628. pants piešķir tai tiesības iesniegt pieteikumus, tostarp par mantas likumīgās izcelsmes pierādījumiem, tiesas procesā rajona (pilsētas) tiesā. Tātad tiesības iesniegt pierādījumus par mantas izcelsmi persona var izmantot visā tiesvedības procesa laikā līdz brīdim, kad rajona (pilsētas) tiesa pieņem vienu no Kriminālprocesa likuma 630. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem lēmumiem. Visbeidzot jāņem vērā tas, ka personai piederošās mantas izcelsme vislabāk ir zināma pašai šai personai, jo tā ir bijusi tieši ieinteresēta un iesaistīta mantas iegūšanā. Var saprātīgi pieņemt, ka šīs personas rīcībā ir samērā skaidra informācija par mantas apjomu un apriti, to pamatojošu pierādījumu avotiem, to atrašanās vietu un personai pieejamo pierādījumu apjomu. Savukārt no saimniecisko darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, komersantu darbību regulējošiem likumiem un nodokļu likumiem izriet prasības par darījumu kārtošanu, grāmatošanu un atspoguļošanu. Piemēram, no saimnieciskās darbības subjektiem tiek prasīts, lai tie saglabātu grāmatvedības ierakstus pamatojošos un attaisnojošos dokumentus, bet no komersanta pārvaldes institūcijām - lai tās būtu informētas par komersanta darbību. Līdz ar to sagaidāms, ka ar mantu saistītā persona var procesa virzītāja pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi atspēkot, iesniedzot attiecīgus pierādījumus un tādējādi veicinot savu tiesību efektīvu aizsardzību. Turklāt, kā jau šajā spriedumā iepriekš tika minēts, ar mantu saistītajai personai ir dots arī diezgan ilgs laiks attiecīgo pierādījumu iesniegšanai. Tā kā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ietver pierādījumus un pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas, ir svarīgi nodrošināt ar mantu saistītajai personai piekļuvi informācijai, kas pamato procesa virzītāja pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi, lai ar mantu saistītā persona varētu šo pieņēmumu atspēkot. Taču saskaņā ar Kriminālprocesa 627. panta ceturto daļu ar mantu saistītajai personai var būt ierobežota pieeja visiem lietas materiāliem vai arī vispār var būt liegtas tiesības ar tiem iepazīties. Pamatojoties uz minēto normu, personas tiesības uz taisnīgu tiesu varēja tikt nesamērīgi ierobežotas, īpaši ja attiecīgajā laikā tika piemērota Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, kas jau atzīta par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 2016-13-01). Vienlaikus nav izslēdzama iespēja, ka rajona (pilsētas) tiesas nolēmumā norādītie mantas izcelsmi pamatojošie argumenti atšķiras no procesa virzītāja lēmumā par procesa uzsākšanu ietvertajām ziņām un ar mantu saistītajai personai šie argumenti ir jāatspēko sūdzībā apgabaltiesai. Tāpat jāņem vērā, ka procesa virzītājam ir piešķirtas samērā plašas procesuālās tiesības mantas noziedzīgās izcelsmes pierādīšanai visa procesa laikā. Piemēram, procesa virzītājam saskaņā ar apstrīdēto regulējumu jau pirmstiesas procesā ir tiesības iesniegt rajona (pilsētas) tiesai tādas ziņas par mantas izcelsmi, kuras ar mantu saistītajai personai - gadījumā, ja tai pieeja attiecīgajiem lietas materiāliem ir liegta, - var kļūt zināmas tikai pēc tiesas lēmuma saņemšanas. Tāpat tiesu praksē ir atzīts, ka Kriminālprocesa likuma 626. panta pirmajā daļā noteiktā procesuālā kārtība neierobežo procesa virzītāja iespēju pieņemt jaunu lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu un atkārtoti nodot materiālus izvērtēšanai tiesā, ja lietā ir iegūti papildu pierādījumi, kuru procesa virzītāja rīcībā iepriekš nebija (sk., piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 21. aprīļa lēmuma lietā Nr. 11816005319 14.9. punktu). Nav pilnībā izslēdzamas arī tādas objektīvi iespējamas situācijas, kad ar mantu saistītā persona pierādījumus var iegūt tikai pēc tam, kad lieta jau ir izskatīta rajona (pilsētas) tiesā. Tomēr apstrīdētais regulējums liedza ar mantu saistītajai personai šādus pierādījumus iesniegt apgabaltiesā, lai tā attiecīgi varētu konstatēt, vai fakts, ka pierādījumi netika savlaicīgi iesniegti rajona (pilsētas) tiesā, ir kvalificējams kā objektīvu apstākļu izraisīta situācija vai arī kā personas apzināta rīcība procesa novilcināšanai. Tādējādi ar mantu saistītajai personai šādos apstākļos netika nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju princips. Līdz ar to Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, ciktāl tā līdz Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas spēkā stāšanās dienai - 2024. gada 22. oktobrim - nenodrošināja personai tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.