4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam. Ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētā norma ietver disciplinējošu mudinājumu aizskartajam mantas īpašniekam līdzdarboties un aktīvi realizēt savas procesuālās tiesības. Tādējādi apstrīdētā norma nodrošina procesuālās efektivitātes principa īstenošanu. Savukārt no Satversmes 92. panta izrietošās procesuālās garantijas aizskartajam mantas īpašniekam tiek nodrošinātas tādējādi, ka uz apstrīdētās normas pamata abās tiesu instancēs tiek vērtēti vieni un tie paši pierādījumi. Ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums ir atzīstams par samērīgu. No vienas puses, pierādījumu iesniegšanas ierobežojums ir attiecināts uz noteiktu kriminālprocesa stadiju - iztiesāšanu apgabaltiesā, taču, no otras puses, šis ierobežojums nodrošina to, ka jautājums par mantas izcelsmi tiek izskatīts pēc būtības divās tiesu instancēs. Turklāt personai ir tiesības iesniegt pierādījumus par mantas izcelsmi Kriminālprocesa likuma 356. panta piektajā daļā noteiktajā 45 dienu laikā un pat pēc minētā termiņa tik ilgi, kamēr ir spēkā mantai uzliktais arests. Pieteikuma iesniedzēju piedāvāto alternatīvu - nodrošināt personas tiesības iesniegt apgabaltiesai pierādījumus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevarēja tikt iesniegti rajona (pilsētas) tiesā, - Saeima uzskata par izņēmuma gadījumu, kura risinājumu jau paredzējusi Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtā daļa. Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju tiesību aizskārumu ir radījusi nevis pati apstrīdētā norma, bet gan, iespējams, kļūdaina šīs normas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma piemērošanas prakse. Apstrīdētā norma nepārkāpj Pieteikuma iesniedzēja "KASPIANLAB LP" tiesisko paļāvību. Likumdevējam ir tiesības piemērot grozījumus ar tūlītēju spēku. Likumprojekta izstrādes laikā netika konstatēta nepieciešamība pēc pārejas perioda, jo apstrīdētā norma ne tikai nepasliktina personas tiesisko stāvokli, bet pat nosaka labvēlīgāku regulējumu. Proti, apstrīdētā norma novērš tādu personas tiesisko stāvokli pasliktinošu situāciju, ka apgabaltiesā tiktu vērtēti pierādījumi un tā būtu vienīgā tiesu instance, kurā šie pierādījumi tiek vērtēti pēc būtības. Tad apgabaltiesa pieņemtu tikai uz šiem pierādījumiem balstītu un, iespējams, personai nelabvēlīgu nolēmumu, kurš saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 631. panta trešo daļu nav pārsūdzams.