9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors Dr. iur. Gunārs Kūtris - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam. Kriminālprocesa likuma 631. panta ceturtās daļas izpratnē par rajona (pilsētas) tiesas pieļautu likuma pārkāpumu nevarētu atzīt gadījumu, kad pierādījums no personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ ir atklāts tikai pēc tiesas lēmuma pieņemšanas. Situācijās, kad rajona (pilsētas) tiesa atteikusies pierādījumus pieņemt, apgabaltiesai rastos nepieciešamība šādu rīcību kvalificēt kā pārkāpumu. Taču apstrīdētā norma liedz apgabaltiesai vērtēt pierādījumus, un tādējādi ir apgrūtināta šāda pārkāpuma konstatēšana Kriminālprocesa likuma 631. panta izpratnē. Ierobežojums, kas liedz iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nevar tikt attaisnots ar procesuālās ekonomijas principu, jo šā ierobežojuma rezultātā var tikt apzināti pieņemts netaisnīgs un nelikumīgs lēmums. Turklāt jau nākamajā dienā būtu pamats lūgt uzsākt procesu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem. Primārais mērķis kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir taisnīgs lēmums, taču uz procesuālās ekonomijas principu balstītas atrunas var novest pie tiesiskuma zaudēšanas. Atkāpi no pierādījumu iesniegšanas aizlieguma paredz vairākas valstis. Piemēram, Igaunijas Kriminālprocesa kodekss paredz tiesības uz tiesā nepārbaudītiem pierādījumiem atsaukties tikai tad, ja iesniegtie pierādījumi netika pieņemti vai nevarēja tikt iesniegti no personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Savukārt Lietuvas Kriminālprocesa kodekss norāda tikai uz nepieciešamību iesniegt motivētus lūgumus par pierādījumu pieņemšanu. Šāds regulējums atbilst izpratnei par tiesisku valsti, jo tiesai jāņem vērā būtisku pierādījumu pastāvēšana. Līdz ar to apstrīdētajai normai vajadzētu pieļaut izņēmumus no kategoriskā aizlieguma. Nav saskatāms racionāls pamats grozītā tiesiskā regulējuma attiecināšanai uz jau uzsāktiem, bet nepabeigtiem procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu. Pieļaujot iespēju iepazīties ar pierādījumiem procesā un vienlaikus liedzot iesniegt pierādījumus, tiek būtiski ierobežotas personas tiesības aizsargāt savas intereses taisnīgā tiesā. Ja tiek ieviests jauns tiesiskais regulējums un tas būtiski ierobežo personas tiesības, tad jābūt noteiktam pārejas periodam. Tāpēc šāds tiesiskās paļāvības aizsardzības principa aizskārums nav attaisnojams ne ar kādām vispārējām interesēm. Secinājumu daļa