6. Article

GRUPA. ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTĀS SASTĀVDAĻAS 6.1. Šasija vai rāmis un stiprinājumi 6.1.1. Vispārējais stāvoklis A. Prasības A1. Transportlīdzekļa rāmim un nesošajiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas, korozijas un citādi bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību, riteņu ģeometriju un satiksmes drošību. Vītņsavienojumi, kniedētie un metinātie savienojumi nedrīkst būt vaļīgi, ar plaisām vai lūzumiem. Transportlīdzekļa rāmim vai nesošajiem elementiem nedrīkst būt konstrukcijas pārveidojumi, izņemot gadījumu, kad to pieļauj transportlīdzekļa izgatavotājs. A2. Veicot M, N, O kategorijas transportlīdzekļa rāmja vai nesošo elementu remontu (metināšanu, kniedēšanu), nav pieļaujami citu detaļu vai mezglu bojājumi vai darbības traucējumi. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina rāmja vai nesošā elementa pietiekama stiprība. Nav pieļaujams rāmja vai nesošo elementu remonts, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādējādi slēpjot vai maskējot bojāto vietu, kā arī veikt remontu kniedējot, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Aizliegts veikt izmaiņas L kategorijas transportlīdzekļa rāmja un nesošo daļu konstrukcijā, kā arī remontēt vai atjaunot vieglmetāla rāmja nesošās daļas. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina motocikla rāmja vai nesošo elementu pietiekama stiprība. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.1. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja B1. Virspusēja rāmja vai nesošā elementa korozija, nesošās konstrukcijas stiprību neietekmējošas deformācijas; nav vienas kniedes vai skrūves; vaļīgas vai bojātas atsevišķas, līdzās neesošas kniedes vai skrūves 1 B1. Neliels lūzums, izlūzums, plaisa, ar metināšanu labojams nesošās konstrukcijas stiprību ietekmējošs korozijas bojājums; balstiekārtas ģeometriju negatīvi ietekmējoša rāmja vai nesošā elementa deformācija; trūkst izgatavotāja paredzēta rāmja elementa; nav, vaļīgas vai bojātas vairākas pēc kārtas kniedes vai skrūves; transportlīdzekļa rāmja vai nesošā elementa konstrukcijas pārveidojums 2 B1. Rāmim vai nesošajam elementam piestiprināto sastāvdaļu stiprinājumus vājinošs lūzums vai plaisa, vai deformācija, vai korozija; rāmja vai nesošā elementa neadekvāta brīvkustība; ļoti vaļīgs vai stipri bojāts rāmja vai nesošā elementa, vai kādam no tiem piestiprinātas sastāvdaļas stiprību un stiprinājumu būtiski ietekmējošs savienojums 3 B2. Nekvalitatīvi, bet stiprību nodrošinoši remontdarbi 1 B2. Bojātas vai nepareizi izpildītas rāmja vai nesošā elementa stiprību ietekmējošas metinājumu šuves; nepareizi izpildīta remonta dēļ bojāta cita detaļa vai mezgls vai traucēta tā darbība; nepieļaujami remontdarbi 2 B2. Neatbilstošs un nepieļaujams remonts, kas bīstami pasliktina rāmja vai nesošā elementa stiprību 3 6.1.2. Izplūdes sistēmas caurules un klusinātāji A. Prasības A1. Izplūdes sistēmai, ietverot izplūdes caurules un klusinātājus, jānodrošina normāla atgāzu vai izmešu kontroles veikšana - tās sastāvdaļas nedrīkst būt demontētas, bojātas, pārveidotas, kā arī nedrīkst padarīt neiespējamu vai apgrūtināt zondes ievietošanu izpūtējā. Motociklam aizliegts uzstādīt pašizgatavotu vai pārveidotu klusinātāju un izplūdes sistēmas caurules. Izplūdes sistēmas sastāvdaļās nav pieļaujama šim nolūkam neparedzētu detaļu vai materiālu ievietošana. A2. Izplūdes sistēmas caurulēm, klusinātājiem un citām sastāvdaļām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Minētās daļas nedrīkst atrasties bīstami tuvu vai saskarties ar bremžu vai degvielas cauruļvadiem un šļūtenēm, kā arī elektroiekārtas vadiem. M1 kategorijas transportlīdzekļa izplūdes sistēmas gals nedrīkst būt vērsts uz transportlīdzekļa sāniem (izņemot gadījumu, ja to paredzējis automobiļa izgatavotājs). A3. Izplūdes gāzes nedrīkst nonākt transportlīdzekļa salonā. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.2. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja B1. Atgāzu vai izmešu sastāvu neietekmējoši nelieli bojājumi 1 B1. Demontēta vai bojāta, vai pārveidota izplūdes sistēmas caurule vai klusinātājs; neiespējama vai apgrūtināta zondes ievietošana izpūtējā izplūdes caurules vai klusinātāja demontāžas vai bojājuma, vai pārveidojuma dēļ; izplūdes sistēmas sastāvdaļā ievietota šim nolūkam neparedzēta detaļa vai materiāls 2 B2. Nedaudz bojāts vai nav viens no vairākiem elastīgajiem izplūdes sistēmas cauruļu stiprinājumiem 1 B2. Bojāti vai nav vairāki elastīgie vai citi izplūdes sistēmas caurules vai klusinātāja stiprinājumi; savstarpēji nenostiprinātas izplūdes sistēmas caurules vai citas sastāvdaļas; izplūdes sistēmas daļa saskaras ar bremžu cauruļvadu vai elektroiekārtas vadu; izplūdes sistēmas daļa atrodas bīstami tuvu bremžu vai degvielas cauruļvadam vai šļūtenei, vai elektroiekārtas vadam; M1 kategorijas transportlīdzekļa izplūdes sistēmas gals vērsts uz transportlīdzekļa sāniem, ja to nav paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs. 2 B2. Izplūdes sistēmas daļa saskaras ar bremžu šļūteni vai degvielas šļūteni, vai cauruļvadu 3 B3. Izplūdes gāzes nonāk transportlīdzekļa salonā 2 B3. Izplūdes gāzes nonāk transportlīdzekļa salonā veselībai bīstamā koncentrācijā 3 6.1.3. Degvielas tvertne, degvielas cauruļvadi (ieskaitot apsildes degvielas tvertnes un cauruļvadus) un barošanas sistēmas citas sastāvdaļas A. Prasības Vispārīgās prasības A1. Transportlīdzekļa motora darbināšanai izmantojamās degvielas izmaiņai jābūt fiksētai transportlīdzekļu reģistrā. A2. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto degvielas tvertni (gāzes balonu). Degvielas tvertne (gāzes balons) nedrīkst būt bojāta, deformēta vai korodējusi. Degvielas tvertnei (gāzes balonam) jābūt atbilstoši nostiprinātai un aprīkotai ar uzpildes atveri nosedzošu vāciņu. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši vai vaļīgi. Aizliegti degvielas tvertnes (gāzes balona) pārveidojumi, kas palielina tās ietilpību. Nav pieļaujama degvielas (gāzes) noplūde no degvielas tvertnes (gāzes balona). A3. Aizliegts barošanas iekārtās izmantot šļūtenes un cauruļvadus, kas nav paredzēti šim nolūkam. Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez mehāniskiem un korozijas bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos berzes, vibrācijas un spriegumu ietekmē. Nav pieļaujama degvielas noplūde no cauruļvadiem, šļūtenēm, citām barošanas sistēmas sastāvdaļām un to savienojumiem. Cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst atrasties domkrata atbalsta vietās. Barošanas sistēmas ierīcēm un agregātiem (sūknim, karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai, filtriem, reduktoram, vārstiem u. tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jāveic savas funkcijas. Prasības attiecībā uz gāzes barošanas iekārtu A4. Visām, sākot ar 2002. gada 18. martu, uzstādītajām gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (6.1.3.1. att.). Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam. Gāzes barošanas iekārtu sertificētās un marķētās sastāvdaļas aizliegts nomainīt ar nesertificētām. Ja motoram uzstādīta gāzes barošanas iekārta, motoram jādarbojas ar gāzi, lai būtu iespējama motora atgāzu kontrole. Gāzes barošanas iekārtu uzskata par demontētu, ja transportlīdzeklim nav nevienas gāzes barošanas iekārtas komponentes. A5. Ja transportlīdzekļa motora darbināšanai uzstādīta gāzes barošanas iekārta, tad, ja to pieļauj tehniskais dienests, kas piešķīris transportlīdzeklim tipa apstiprinājumu, gāzes barošanas iekārtai drīkst pievienot: a) sašķidrinātas naftas gāzes (turpmāk - SNG) gadījumā - dzīvojamajiem transportlīdzekļiem, M1 (ar pilnu masu lielāku par 3500 kg), M2, M3, N2, un N3 kategoriju transportlīdzekļu salona apsildes ierīci; b) saspiestas dabas gāzes (turpmāk - SDG) gadījumā - mehānisko transportlīdzekļu salona vai kravas nodalījuma apsildes ierīci. A6. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar SDG, apzīmē ar 6.1.3.2. attēlā norādītajiem simboliem, bet transportlīdzekļus, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar SNG, apzīmē ar 6.1.3.3. attēlā norādītajiem simboliem. Apzīmējumam jābūt izturīgam pret ārējās vides iedarbību un jāatrodas transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē un transportlīdzekļa labajā pusē, ārpusē uz durvīm. A7. Uz transportlīdzekļa nostiprināts gāzes balons nedrīkst atrasties zemāk kā 200 mm virs ceļa, ja tam nav atbilstoša aizsargelementa no priekšpuses un sāniem. Gāzes balons nedrīkst saskarties ar citām metāliskām transportlīdzekļa daļām, izņemot tā stiprinājuma elementus. Gāzes balonam nedrīkst būt remontmetinājumi. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē tiešā riteņu mesto akmeņu zonā, tam jābūt aizsargātam ar metālisku vairogu pret iespējamajiem riteņu mesto akmeņu triecieniem. Uzstādot gāzes balonu uz jumta, tam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā. Ja SNG gāzes barošanas iekārta uzstādīta, sākot ar 2002. gada 18. martu, uz gāzes balona jābūt skaidri, salasāmi un neizdzēšami norādītam sērijas numuram, tilpumam (litros), marķējumam "LPG", pārbaudes spiedienam (kPa), uzrakstam "maksimālais piepildījums 80 %" (maximum degree of filling 80 %), gāzes balona apstiprināšanas gadam un mēnesim, apstiprinājuma marķējumam un tekstam "Sūknis iekšpusē" (Pump inside) ar sūkni identificējošu marķējumu, ja tas atrodas gāzes balona iekšpusē. SDG balonam jābūt veiktai periodiskajai pārbaudei uzņēmumā, kuram ir spēkā esošs transportlīdzekļa izgatavotāja vai transportlīdzekļa ražošanas etapa (posma) izgatavotāja pilnvarojums veikt SDG balonu pārbaudi. SDG balona periodiskās pārbaudes datiem (piemēram, transportlīdzekļa VIN, gāzes balona sērijas numuram, nākamās pārbaudes termiņam) jāļauj identificēt SDG balonu un tā periodiskās pārbaudes apliecinājuma derīguma termiņu. SDG balona periodiskās pārbaudes datus uzņēmums ievada transportlīdzekļu reģistrā. Periodiskajai pārbaudei jābūt veiktai ne retāk kā reizi 48 mēnešos pēc transportlīdzekļa ekspluatācijas uzsākšanas ar motoram uzstādītu SDG barošanas iekārtu (transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datums vai datums, kad reģistrēta motora aprīkošana ar SDG barošanas iekārtu). A8. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa nedrīkst atrasties tuvāk nekā 100 mm no siltuma avota, ja tā nav atbilstoši pasargāta pret siltuma ietekmi. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa, izņemot uzpildes ierīci un uz autobusa jumta novietotus gāzes balonus, vai tās aizsargelements nedrīkst būt izvirzīts ārpus transportlīdzekļa gabarītiem. Izņemot SNG degvielas tvertni, nevienā transportlīdzekļa šķērsgriezumā neviena SNG sistēmas sastāvdaļa, tostarp visi aizsargmateriāli, kas ir šādu sastāvdaļu daļa, nedrīkst sniegties pāri transportlīdzekļa apakšmalai, izņemot, ja cita transportlīdzekļa daļa 150 mm rādiusā ir novietota zemāk. Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gāzes barošanas sistēmu, sākot ar 2004. gada 1. maiju, SNG cauruļvadiem jābūt bezšuvju - vara (ar gumijas vai plastmasas aizsargapvalku) ar ārējo diametru, ne lielāku par 12 mm, vai nerūsējošā tērauda, vai tērauda ar pretkorozijas pārklājumu ar ārējo diametru, ne lielāku par 25 mm. Atļauts izmantot jebkura materiāla cauruļvadus vai šļūtenes, ja to marķējumā norādīts, ka tās paredzētas izmantošanai SNG barošanas sistēmās. Nav pieļaujami gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļu lodēti un cauruļvadu vai šļūteņu materiālu bojājoši savienojumi. SNG iekārtās nav pieļaujami arī metināti savienojumi. Gāzes barošanas iekārtas cauruļvadiem un šļūtenēm stiprinājumu un starpsienu šķērsojumu vietās jābūt aprīkotiem ar aizsargmateriālu. SDG iekārtas cauruļvadu stiprinājuma vietās nedrīkst saskarties metāliskas daļas, un SDG cauruļvadiem, kas atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (arī bagāžas) nodalījumā, jābūt gāznecaurlaidīgā apvalkā. Ja gāzes balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (bagāžas) nodalījumā, gāzes uzpildes ierīcei jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē un jābūt nodrošinātai pret griešanos, kā arī pret netīrumu un ūdens iedarbību. SDG uzpildes ierīce drīkst atrasties motora telpā. SNG balons nedrīkst atrasties motora telpā. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, visas tam piestiprinātās ierīces jāaptver gāznecaurlaidīgam apvalkam, kam jābūt savienotam ar atmosfēru. Gāzes balonam piestiprinātās ierīces aptverošais gāznecaurlaidīgais apvalks nedrīkst būt bojāts, deformēts. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē, gāznecaurlaidīgais apvalks drīkst nebūt, ja balonu aprīkojums ir adekvāti aizsargāts pret netīrumiem un ūdeni. Vietā, kur ventilācijas kanāls iziet no transportlīdzekļa virsbūves, tam jābūt vērstam uz leju, bet ne uz siltuma avotu, un izvada vieta nedrīkst atrasties riteņa arkā. Izvada atveres diametrs nedrīkst būt mazāks par 24 mm. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.3. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums 1) Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja 2) Ja motoru darbina ar gāzi, izmantot gāzes noplūdes detektoru B1. Transportlīdzekļa motora darbināšanai izmantojamās degvielas veida maiņa nav fiksēta transportlīdzekļu reģistrā 2 B2. Degvielas tvertnes (gāzes balona) virspusēja korozija vai nelieli bojājumi, kas neietekmē degvielas tvertnes (gāzes balona) izturību vai hermētiskumu 1 B2. Nav izgatavotāja paredzētās degvielas tvertnes (gāzes balona); degvielas tvertnes vai SNG gāzes balona dziļi korozijas bojājumi vai deformācija, kas ietekmē degvielas tvertnes vai SNG gāzes balona izturību vai hermētiskumu; degvielas tvertnes pārveidojumi, kas palielina degvielas tvertnes ietilpību; neatbilstošs vai vaļīgs degvielas tvertnes (gāzes balona) stiprinājums; nav degvielas tvertnes (gāzes balona) uzpildes atveri nosedzošā vāciņa 2 B2. Degvielas noplūde no degvielas tvertnes (gāzes balona); SDG gāzes balona dziļi korozijas bojājumi vai deformācija, kas ietekmē SDG gāzes balona izturību vai hermētiskumu; bīstami nedrošs degvielas tvertnes (gāzes balona) stiprinājums 3 B3. Barošanas sistēmas cauruļvada vai citas sastāvdaļas korozija sākuma stadijā; cauruļvada vai šļūtenes neatbilstošs stiprinājums, bet cauruļvads vai šļūtene ir fiksēta tam paredzētajā vietā un nerīvējas pret citām sastāvdaļām 1 B3. Barošanas iekārtas šļūtene vai cauruļvads nav piemērots konkrētajai degvielai; mehāniski bojāti, stipri korodējuši vai asā leņķī saliekti cauruļvadi; nav vairāku pēc kārtas šļūtenes vai cauruļvada stiprinājuma elementu; nenostiprināts vai neatbilstoši nostiprināts degvielas cauruļvads, šļūtene vai barošanas sistēmas cita sastāvdaļa; iespējama cauruļvada vai šļūtenes aizķeršanās aiz ceļa nelīdzenumiem; mitra dīzeļdegvielas šļūtene, cauruļvads vai barošanas sistēmas cita sastāvdaļa; barošanas sistēmas sastāvdaļa neveic savu funkciju 2 B3. Barošanas iekārtas cauruļvads vai šļūtene rīvējas pret citām transportlīdzekļa sastāvdaļām; barošanas iekārtas cauruļvads vai šļūtene var viegli aizķerties aiz ceļa nelīdzenumiem; benzīna vai gāzes noplūde no šļūtenes, cauruļvada vai barošanas sistēmas citas sastāvdaļas; dīzeļdegvielas pilēšana vai plūšana no šļūtenes, cauruļvada vai barošanas sistēmas citas sastāvdaļas; iespējams šļūtenes plīsums; savienojuma izjukšanas bīstamība barošanas sistēmā 3 B4. Nesertificēta gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa, ja gāzes barošanas iekārta transportlīdzeklim uzstādīta, sākot ar 2002. gada 18. martu; uzstādīta gāzes barošanas iekārta, bet motors nedarbojas ar gāzi; pilnībā nedemontēta gāzes barošanas iekārta 2 B5. Neatļautas ierīces pievienošana gāzes barošanas iekārtai 2 B6. Nav apzīmējuma M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklim, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar gāzi; apzīmējums nav izturīgs pret ārējās vides iedarbību vai neatbilstoši novietots 2 B7. Prasībām neatbilstošs gāzes balona novietojums; neatbilstoša gāzes balona aizsardzība pret ārējiem triecieniem; gāzes balons saskaras ar citu metālisku transportlīdzekļa daļu, izņemot tā stiprinājuma elementus; nav nepieciešamās informācijas par SNG gāzes balonu, ja gāzes barošanas sistēma uzstādīta, sākot ar 2002. gada 18. martu 2 B7. Gāzes balona remontmetinājums; neatbilstoši dati vai nav datu par SDG balona periodiskās pārbaudes apliecinājumu transportlīdzekļu reģistrā; beidzies SDG balona periodiskās pārbaudes apliecinājums 3 B8. Prasībām neatbilstoša gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļa; prasībām neatbilstošs gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļas novietojums vai aizsardzība; neatbilstošs gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļu savienojums; neatbilstošs gāzes barošanas sistēmas aprīkojums starpsienu šķērsojuma vietās, salonā vai slēgtā nodalījumā; neatbilstoša gāzes barošanas sistēmas ventilācijas konstrukcija; nav gāznecaurlaidīgā apvalka vai tas bojāts vai deformēts 2 B8. Šļūtene nav paredzēta gāzes barošanas iekārtai 3 6.1.4. Buferi, sānu, priekšējā un aizmugurējā drošības konstrukcija A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā oriģinālajā konstrukcijā paredzētajiem buferiem. Līdz 2016. gada 31. decembrim pirmoreiz reģistrētu automobili drīkst aprīkot ar atšķirīgiem no oriģinālas konstrukcijas buferiem, tādā gadījumā, priekšējam buferim jābūt aprīkotam ar triecienu slāpējošiem elementiem, ja tas pats nevar kalpot par triecienu slāpējošu elementu, notiekot sadursmei nelielā ātrumā. Buferiem jābūt droši nostiprinātiem, bez asām malām vai izvirzījumiem, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi drīkst būt aprīkoti ar sertificētu un marķētu frontālās aizsardzības sistēmu (piemēram, aizsargrežģi, papildu buferi). Par frontālās aizsardzības sistēmu netiek uzskatīta konstrukcija, kas paredzēta tikai transportlīdzekļa lukturu aizsardzībai un kuras masa nepārsniedz 0,5 kg, vai priekšējie drošības stieņi, kas uzstādīti zem bufera un neizvirzās uz priekšu tālāk par bufera kontūru. Paaugstinātas pārgājības automobiļi, kas pirmoreiz reģistrēti līdz 2016. gada 31. decembrim, un kokvedēji drīkst būt aprīkoti ar nesertificētu un nemarķētu frontālās aizsardzības sistēmu (aizsargrežģi, papildu buferi u. tml.). Frontālās aizsardzības sistēmas (aizsargrežģi, papildu buferi u. tml.) konstrukcijai, novietojumam un stiprinājumam jāatbilst šā pielikuma 6.2.9. koda prasībām. A2. Aizmugurējām aizsargierīcēm noteiktās prasības nav attiecināmas uz seglu vilcējiem, speciālajām piekabēm (puspiekabēm), kas paredzētas īpaši garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļiem, kam aizmugurējās aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu. M, N, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, jābūt aprīkotiem ar aizmugurējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, ja nenoslogota M vai N1 kategorijas transportlīdzekļa aizmugurējās daļas augstums no zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par aizmugurējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena aizmugurējā ass, ņem vērā platāko) vairāk kā par 100 mm katrā pusē. Šis nosacījums jāievēro vismaz 400 mm attālumā no transportlīdzekļa aizmugurējo gabarītu plaknes. Transportlīdzekļiem ar kravas liftiem aizmugurējā drošības konstrukcija drīkst būt dalīta, lai nodrošinātu kravas lifta darbību. Drošības konstrukcijas daļām jābūt vienādā augstumā no ceļa virsmas, to ārējām virsmām jāatrodas vienā plaknē, un tās dalījumu vietas nedrīkst būt platākas, kā tas nepieciešams kravas lifta pacelšanas mehānisma darbības nodrošināšanai. Aizmugurējās aizsargierīces uzstādīšanas pamatprasības norādītas 6.1.4.1. un 6.1.4.2. attēlā. Aizmugurējās aizsargierīces šķērša gali nedrīkst būt izlocīti uz aizmuguri. Tās ārējās šķautnes nedrīkst būt asas. Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja šķērša ārējās šķautnes ir noapaļotas un liekuma rādiuss nav mazāks par 2,5 mm. Minētās prasības attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti līdz 2001. gada 1. janvārim, ja tie aprīkoti ar aizmugurējām drošības konstrukcijām, tomēr šajā gadījumā visos izmēros pieļaujama 10 % pielaide. Ja aizmugurējās aizsargierīces stāvoklis ir maināms, jānodrošina tās fiksācijas iespēja vajadzīgajā stāvoklī. N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7500 kg un kuriem klīrenss ir lielāks par 400 mm, kā arī visiem N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, jābūt izgatavotāja paredzētai priekšējai drošības konstrukcijai. Šī prasība neattiecas uz N2G un N3G kategorijas transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kam priekšējās drošības konstrukcijas uzstādīšana nav savietojama ar to ekspluatācijas īpatnībām. N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes (puspiekabes), kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu drošības konstrukcijas uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu, jābūt aprīkotiem ar sānu drošības konstrukcijām. Sānu drošības konstrukcijas uzstādīšanas un konstrukcijas pamatprasības norādītas 6.1.4.1. un 6.1.4.2. attēlā. Šīs prasības attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti līdz 2001. gada 1. janvārim, ja tie aprīkoti ar sānu drošības konstrukcijām, tomēr šajā gadījumā visos izmēros pieļaujama 10 % pielaide. Ja transportlīdzekļa sāni ir tā konstruēti vai aprīkoti, ka to sastāvdaļu kopuma forma un īpašības atbilst sānu drošības konstrukcijai noteiktajām prasībām, tos var uzskatīt par sānu drošības konstrukcijas ekvivalentu. Drošības konstrukcijām jābūt izgatavotām no metāla vai cita piemērota materiāla (izņemot akumulatoru baterijas nodalījumu, saspiestā gaisa balonu, degvielas tvertni, atstarotāju, rezerves riteni, instrumentu kasti u. tml.). Drošības konstrukcijas ārējai virsmai jābūt gludai, plakanai vai rievotai garenvirzienā un pēc iespējas nepārtrauktai. Tomēr blakus esošās daļas drīkst pārklāties. Starp blakus esošajām daļām drīkst būt sprauga, kas nav lielāka par 25 mm. Tālāk aizmugurē esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā priekšējā, bet zemāk esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā augstākā. Noapaļotas skrūvju vai kniežu galviņas, kā arī citas detaļas drīkst būt izvirzītas uz āru ne vairāk kā par 10 mm, ja tās ir gludas vai līdzīgi noapaļotas. Visām ārējām šķautnēm jābūt noapaļotām. Noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 2,5 mm. Sānu drošības konstrukcija drīkst sastāvēt no vienlaidu plakanas virsmas vai no viena vai vairākiem atsevišķiem horizontāliem elementiem, vai no virsmas un elementu kombinācijas. Maksimālais attālums, kas norādīts 6.1.4.1. attēlā, no sānu drošības konstrukcijas augšdaļas līdz virsbūves elementam (maks. 350 mm) attiecas uz gadījumu, ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne). Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā plakne, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas 950 mm augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes) pamatnes līmenī, ja tā atrodas zemāk. Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm virs zemes. Transportlīdzekļiem, kas pēc konstrukcijas paredzēti, nevis pielāgoti konteineru pārvadāšanai vai kam ir maināmas kravas tilpnes, sānu drošības konstrukcijas augšējās malas augstumu nosaka, ņemot vērā iepriekšējās trijās rindkopās norādītās prasības un pieņemot, ka konteiners vai maināmā kravas tilpne ir transportlīdzekļa daļa. Tādas transportlīdzeklim pastāvīgi piestiprinātas komponentes kā akumulatoru baterijas nodalījums, saspiestā gaisa baloni, degvielas tvertnes, atstarotāji, rezerves riteņi, instrumentu kastes u. tml. drīkst tikt uzskatīti par sānu drošības ierīces sastāvdaļām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteiktie izmēri. Spraugu starp blakus esošajām sānu drošības konstrukcijas daļām nedrīkst būt lielāka par 25 mm. Atsevišķiem transportlīdzekļiem jāievēro tikai šādi nosacījumi: a) piekabēm (puspiekabēm) ar maināmu garumu jāievēro visas prasības, kad to garums ir minimāls. Kad garums ir maksimāls, sānu drošības konstrukcijas apakšējā mala nedrīkst atrasties augstāk nekā 550 mm virs zemes, turklāt: i) maksimālais attālums, kas norādīts 6.1. attēlā, no sānu drošības konstrukcijas augšdaļas līdz virsbūves elementam (maks. 350 mm) attiecas uz gadījumu, ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne); ii) ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā plakne, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas 950 mm augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes) pamatnes līmenī, ja tā atrodas zemāk; iii) ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm virs zemes, kā arī nosacījumi attiecībā uz sānu drošības konstrukcijas priekšējās vai aizmugurējās daļas uzbūvi un novietojumu; b) autocisternas, kas paredzētas šķidrumu pārvadāšanai pastāvīgi piestiprinātā slēgtā cisternā un kas aprīkotas ar cauruļvadiem iekraušanas un izkraušanas vajadzībām, jāaprīko, ciktāl tas ir iespējams, ar sānu drošības ierīcēm atbilstoši visām prasībām. Atkāpes no prasībām pieļaujamas vienīgi autocisternas iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamos gadījumos; c) transportlīdzekļa ar izbīdāmiem balstiem, kas paredzēti papildu stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu, izkraušanu vai citu operāciju, sānu drošības konstrukcijās drīkst būt papildu spraugas izbīdāmo balstu darbības nodrošināšanai; d) transportlīdzekļiem ar stiprinājumiem Ro-Ro pārvadājumu veikšanai pieļaujamas spraugas sānu drošības konstrukcijā, kas paredzētas stiprinājuma trošu (ķēžu) ievietošanai un nospriegošanai. Sānu drošības konstrukcijām nedrīkst piestiprināt bremžu, gaisa vai hidrauliskos cauruļvadus. Visām drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi vai deformācijas, kā rezultātā mainās drošības konstrukcijas vai tās elementu novietojums vai veidojas bīstami izvirzījumi, asas šķautnes vai tml. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.4. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Nav bufera, neatbilstošas konstrukcijas buferis, neatbilstošs tā stiprinājums vai novietojums; citiem satiksmes dalībniekiem bīstami bufera bojājumi; buferis ietekmē apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti; izvirzīti bufera bīstamie elementi vai balsteņi to stiprināšanai; nesertificēta vai nemarķēta frontālās aizsardzības sistēma, konkrētajam transportlīdzeklim neatļauta frontālās aizsardzības sistēma 2 B1. Bufera vai frontālās aizsardzības sistēmas atdalīšanās bīstamība 3 B2. Nav kāda no obligāti uzstādāmajām drošības konstrukcijām, tā uzstādīta neatbilstoši uzstādīšanas nosacījumiem, neatbilstoša tās konstrukcija vai stiprinājums, nepiemērots tās materiāls; drošības konstrukcijai piestiprināti bremžu vai gaisa, vai hidrauliskie cauruļvadi; drošības konstrukcijas stiprību ietekmējoši bojājumi vai būtiska deformācija 2 B2. Drošības konstrukcijas atdalīšanās bīstamība 3 6.1.5. Rezerves riteņa (ja tāds ir) stiprinājums A. Prasības Rezerves ritenim jābūt droši nostiprinātam vietā, kuru šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, vai nodrošinātam pret iespējamu pārvietošanos, kas var apdraudēt satiksmes dalībniekus vai pasažierus. Rezerves riteņa stiprinājumam jābūt bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas var ietekmēt tā stiprību vai stiprinājumu. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.5. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla Nelieli rezerves riteņa stiprinājuma bojājumi 1 Rezerves riteņa stiprinājuma bojājumi; rezerves ritenis nav nostiprināts 2 Rezerves riteņa izkrišanas bīstamība 3 6.1.6. Mehāniskais savienojums un vilkšanas ierīce A. Prasības A1. Transportlīdzekļa sakabes ierīcei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (6.1.6.1. att.). Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, sakabes ierīce var būt sertificēta un marķēta atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu). Līdzās sastāvdaļas marķējumam jābūt norādītai tās klasei un parametriem (atkarībā no ierīces - D, Dc, S, U, V). Velkošā un velkamā transportlīdzekļa sakabes ierīcēm jābūt savietojamām. A2. Aizliegts izmantot pašizgatavotas sakabes ierīces, mainīt sakabes ierīces konstrukciju vai uzstādīt sakabes ierīci mehāniskajam transportlīdzeklim, kuru izgatavotājs nav paredzējis piekabes (puspiekabes) vilkšanai. Sakabes ierīces parametriem jāatbilst piekabes (puspiekabes), kam tā uzstādīta, pilnajai masai. Skrūvjsavienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem. Kniedētajiem savienojumiem jābūt bez bojājumiem. Sakabes ierīces vai jūgstieņa stiprinājumā nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības. Sakabes ierīces vai jūgstieņa stiprinājuma vietām pie rāmja vai virsbūves nedrīkst būt stiprību ietekmējoši korozijas bojājumi. Rāmja šķērssijai, pie kuras stiprinās sakabes ierīce, nedrīkst būt remontmetinājumu. Sakabes ierīcei un jūgstienim nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi, izņemot gadījumus, ja jūgstieņa izgatavotājs remontmetinājumus paredzējis. Pieļaujama O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļa jūgstieņa pastiprināšana (izmantojot papildu elementus un nemainot oriģinālo konstrukciju) un remontmetinājumi, ievērojot rāmim un nesošajiem elementiem noteiktās prasības. Sakabes ierīces fiksēšanas mehānismam jābūt darba kārtībā. Drošības trose (ķēde) nedrīkst būt mehāniski bojāta, un tās stiprinājums nedrīkst traucēt inerces bremzes darbību. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilkšanas āķiem (cilpām), tām jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem. Sakabes lodgalva nedrīkst ierobežot valsts reģistrācijas numura vai gaismas ierīču redzamību. A3. Attālumam starp sakabes lodgalvas vertikālo simetrijas asi un tuvāko transportlīdzekļa sastāvdaļu jābūt ne mazākam par 65 mm. Minimālais pieļaujamais 50 sakabes lodgalvas diametrs ir 49 mm. "Žokļveida" sakabes ierīču 40 pirksta minimālais pieļaujamais diametrs ir 36,5 mm, 50-47 mm un 57-55 mm. Atbalsta-sakabes ierīces minimālais augstums no tās stiprinājuma plaknes līdz puspiekabes atbalsta plaknei, mērot pa puspiekabes sakabes tapas asi, ir atkarīgs no konkrētās ierīces klases kā norādīts 6.1.6.1. tabulā: Piekabes sakabes ierīces 40 cilpai ar buksi maksimālais ieliktņa iekšējais diametrs visā tā augstumā ir 41,5 mm, 50 cilpai ar buksi - 52 mm, 57,5 cilpai ar buksi - 59,5 mm. Pieļaujamā brīvkustība velkošā transportlīdzekļa "āķveida" sakabes ierīcē ar piekabes toroidālo (bez bukses) cilpu ir ne mazāka par 3 mm un ne lielāka par 7 mm. Puspiekabes sakabes tapas minimālie izmēri norādīti 6.1.6.2. tabulā. Transportlīdzekļu sakabes ierīcēs nedrīkst būt palielināta brīvkustība. 6.1.6.1. tabula Atbalsta-sakabes ierīces minimālais augstums Klase G50-1 G50-2 G50-3 G50-4 G50-5 G50-6 Minimālais augstums H, mm 140 160 180 200 220 240 6.1.6.2. tabula Puspiekabes sakabes tapas minimālie izmēri Parametrs Nominālais izmērs, mm Minimālais izmērs, mm D 73 71 114 112 d 50,8 49 80 78 h 84 82,5 74 72,5 B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.6. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums 1) Vizuāla 2) Izmantojot kalibrus vai bīdmēru, vai citu šim nolūkam izmantojamu ierīci B1. Nav sakabes ierīces plāksnītes 1 B1. Nesertificēta vai neatbilstoši sertificēta sakabes ierīce transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri 2 B1. Tehniskajā kontrolē uz ceļa - nesavietojamas velkošā un velkamā transportlīdzekļa sakabes ierīces 3 B2. Pašizgatavota sakabes ierīce; izmainīta sakabes ierīces konstrukcija; sakabes ierīce uzstādīta transportlīdzeklim, kuru izgatavotājs nav paredzējis piekabes (puspiekabes) vilkšanai; kāds no piekabei (puspiekabei) uzstādītās sakabes ierīces parametriem neatbilst piekabes (puspiekabes) pilnajai masai; nenospriegots sakabes ierīces stiprinājuma skrūvjsavienojums vai būtiski bojāts kniedētais savienojums; palielināta brīvkustība sakabes ierīces vai jūgstieņa stiprinājumā; sakabes ierīces vai jūgstieņa stiprinājuma vietas pie rāmja vai virsbūves stiprību ietekmējoši korozijas bojājumi; remontmetinājums rāmja šķērssijā, kur stiprinās sakabes ierīce; plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi vai remontmetinājumi sakabes ierīcē vai jūgstienī; bojāts sakabes ierīces fiksēšanas mehānisms; drošības trose (ķēde) mehāniski bojāta vai tās stiprinājums traucē inerces bremzes darbību; sakabes lodgalva ierobežo valsts reģistrācijas numura vai gaismas ierīču redzamību 2 B2. Sakabes ierīces izlūšanas bīstamība vai funkcionalitāti ietekmējoša deformācija; lūzums sakabes ierīces funkcionējošajā daļā 3 B3. Neatbilstošs sakabes lodgalvas novietojums; sakabes ierīces minimālais diametrs vai sakabes ierīces ieliktņa maksimālais diametrs pārsniedz pieļaujamo diametru mazāk nekā par 2 mm; palielināta brīvkustība sakabes ierīcē 2 B3. Sakabes ierīces minimālais diametrs vai sakabes ierīces ieliktņa maksimālais diametrs pārsniedz pieļaujamo diametru vairāk nekā par 2 mm 3 6.1.7. Transmisija A. Prasības A1. Sajūgam jānodrošina laidena gaitas uzsākšana un viegla pārnesumu pārslēgšana. Sajūga pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi nodrošinātai pret slīdēšanu. Nav pieļaujama sajūga pedāļa ievērojama sānkustība un remontmetinājumi. Motocikla sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt nekustīgi nostiprinātam pie sviras. Motocikla sajūga sviras galam jābūt sfēriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm. Motocikla sajūga svirai jābūt bez bojājumiem, plaisām, lūzumiem. Sajūga hidrauliskajam (pneimatiskajam) pievadam jābūt hermētiskam. Sajūga kurvja stiprinājumam jābūt ciešam. Sajūgam un spararata aizsargapvalkam jābūt atbilstoši nostiprinātam. A2. Pārnesumu kārbai, sadales kārbai un diferenciālim, kā arī to vadības ierīcēm un izpildmehānismiem jābūt atbilstoši nostiprinātam un jāveic paredzētās funkcijas, viegli jāieslēdzas un jāizslēdzas. Šajos transmisijas elementos aizliegts veikt konstrukcijas izmaiņas, kas var ietekmēt bremžu spēku mērījumus vai bojāt diagnostikas iekārtas. Jādarbojas ierīcei, kas neļauj nejauši ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu. Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi vai remontmetinājumi. Nav pieļaujama diluma vai bojājuma izraisīta palielināta brīvkustība gultņos. A3. Griezes momenta pārvada elementiem (kardānam, pusasīm) jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Nav pieļaujama diluma vai bojājuma izraisīta palielināta brīvkustība kardānpārvada šarnīros, starpbalstā vai rievsavienojumā. Griezes momenta pārvada elementiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas, remontmetinājums (izņemot gadījumus, ja to pieļauj izgatavotājs). Pilnpiedziņas transportlīdzekļu priekšējā vai aizmugurējā tilta piedziņu atļauts atslēgt ar nosacījumu, ja piedziņas atslēgšanas rezultātā demontēto transmisijas agregātu un detaļu dēļ netiek traucēta citu agregātu darbība vai nerodas citi būtiski trūkumi vai bojājumi. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem. Nav pieļaujams ievērojams ķēdes, zobratu zobu izdilums un zobratu zobu izlūzumi. Ķēdei jābūt nospriegotai. Motociklam jābūt aprīkotam ar ķēdes apvalku, ja to paredzējis izgatavotājs. Tam jābūt bez bojājumiem. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.7. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Sajūgs nenodrošina laidenu gaitas uzsākšanu; nenostiprināts spararata aizsargapvalks; 1 B1. Neiespējama laidena gaitas uzsākšana vienlaikus ar apgrūtinātu pārnesuma ieslēgšanu; sajūga pedāļa virsma nav nodrošināta pret slīdēšanu; sajūga pedāļa ievērojama sānkustība vai remontmetinājums; nenostiprināts motocikla sajūga sviras dekoratīvais apvalks; motocikla sajūga sviras gals nav sfērisks vai tā noapaļojums neatbilst prasībām; bojājumi vai plaisas, vai lūzumi motocikla sajūga svirā; nehermētisks sajūga hidrauliskais (pneimatiskais) pievads; vaļīgs sajūga kurvja stiprinājums; nav spararata aizsargapvalka 2 B2. Neatbilstošs pārnesumu kārbas vai sadales kārbas, vai diferenciāļa, vai tā vadības ierīces, vai izpildmehānisma stiprinājums; pārnesumu kārba vai sadales kārba, vai diferenciālis, vai tā vadības ierīce, vai izpildmehānisms nedarbojas vai neveic paredzētās funkcijas; pārnesumu kārbas vai sadales kārbas, vai diferenciāļa, vai tā vadības ierīces, vai izpildmehānisma darbības traucējumi; pārnesumu kārbas vai sadales kārbas, vai diferenciāļa konstrukcijas izmaiņas, kas var ietekmēt bremžu spēku mērījumus vai bojāt diagnostikas iekārtas; nedarbojas ierīce, kas neļauj nejauši ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu; bojāts vai metinot remontēts pārnesumu kārbas vai sadales kārbas, vai diferenciāļa stiprinājuma elements; diluma vai bojājuma izraisīta palielināta brīvkustība gultņos 2 B3. Neliela brīvkustība starpbalstā, rievsavienojumā vai šarnīrā; nelielas plaisas transmisijas elastīgajā elementā; neliels, hermētiskumu neietekmējošs putekļusarga bojājums vai nav putekļusarga apskavas šaurākajā galā; bojāts, bet funkciju pildošs motocikla ķēdes apvalks 1 B3. Vaļīgs kardānpārvada elementu savienojums, trūkst skrūve; diluma vai bojājuma izraisīta palielināta brīvkustība kardānpārvada šarnīrā, starpbalsta gultnī vai rievsavienojumā; ievērojami bojāts starpbalsts; plaisa, deformācija remontmetinājums griezes momenta pārvada elementā; kardāna šarnīra stiprinājums metinot; pilnpiedziņas transportlīdzekļu priekšējā vai aizmugurējā tilta piedziņa atslēgta neatbilstoši prasībām; nav putekļusarga vai tas ir caurs, nehermētisks; nav putekļusarga apskavas platākajā galā; nenostiprināts putekļusargs; ievērojams zobratu zobu vai ķēdes izdilums; zobrata zobu izlūzums; nenospriegota ķēde; nav motocikla ķēdes apvalka vai tā bojājums ietekmē funkcionalitāti vai braucēju drošību 2 B3. Kardānpārvada šarnīra vai transmisijas elementu, vai to stiprinājuma vai savienojuma izjukšanas bīstamība 3 6.1.8. Motora stiprinājumi A. Prasības A1. Motoram jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi vai remontmetinājumi. Visiem aizsargapvalkiem (sadales siksnas, sadales ķēdes u. tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem, bez būtiskiem bojājumiem. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.1.8. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums 1) Vizuāla 2) Darbības pārbaude B1. Neatbilstošs motora stiprinājums; bojāts vai metinot remontēts motora stiprinājuma elements; nav aizsargapvalka vai tas neatbilstoši nostiprināts, vai stipri bojāts 2 B1. Vaļīgi vai saplaisājuši motora stiprinājuma elementi 3 6.2. Kabīne, virsbūve un kravas nodalījums 6.2.1. Stāvoklis A. Prasības A1. Nav atļauts mainīt transportlīdzekļa virsbūves vai kabīnes konstrukciju, izņemot gadījumus, ja pārbūve saskaņota līdz 2002. gada 18. martam. A2. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa veidam (piemēram, borti, statnes, grīda, tents). Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļām (piemēram, spārniem, bortiem, kokvedēja statnēm u. tml.) nedrīkst būt stiprību ietekmējoši mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi, deformācijas vai konstrukcijas pārveidojumi. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļām nedrīkst būt mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi, deformācijas vai konstrukcijas pārveidojumi, kas veido asas šķautnes vai bīstamus izvirzījumus un varētu būt bīstami citiem satiksmes dalībniekiem. Kabīnē vai virsbūvē nedrīkst būt izgatavotāja neparedzētas atveres, pa kurām salonā var ieplūst izplūdes gāzes vai izmeši. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļas nav atļauts remontēt, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādējādi slēpjot vai maskējot bojāto vietu, kā arī veikt remontu kniedējot, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. A3. Transportlīdzekļa kabīnes vai virsbūves, vai kravas nodalījuma krāsojums vai aprīkojums nedrīkst būt līdzīgs operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam vai aprīkojumam konfigurācijas un krāsu salikuma ziņā, maldinot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. A4. Kokvedēju statnes nedrīkst būt piemetinātas pie pamatrāmja vai papildrāmja. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.1. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Neatļauti izmainīta kabīnes vai virsbūves konstrukcija 2 B2. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma elementu stiprību vai citus satiksmes dalībniekus neapdraudoši mehāniski, deformācijas vai korozijas bojājumi 1 B2. Transportlīdzeklis nav aprīkots atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa veidam; kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļas stiprību ietekmējoši mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi, deformācijas vai konstrukcijas pārveidojumi; kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļas mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi, deformācijas vai konstrukcijas pārveidojumi, kas veido asas šķautnes vai bīstamus izvirzījumus un varētu būt bīstami citiem satiksmes dalībniekiem; izgatavotāja neparedzētas atveres kabīnē vai virsbūvē, pa kurām salonā var ieplūst izplūdes gāzes vai izmeši; nepieļaujami kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļu remontdarbi 2 B2. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļas atdalīšanās bīstamība; nopietni ietekmēta kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma stabilitāte; transportlīdzekļa lietotājiem bīstama atgāzu vai izmešu daudzuma iekļūšana salonā 3 B3. Kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma krāsojums vai aprīkojums līdzīgs operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam vai aprīkojumam konfigurācijas un krāsu salikuma ziņā 2 B4. Kokvedēja statne piemetināta pie pamatrāmja vai papildrāmja 3 6.2.2. Stiprinājums A. Prasības A1. Kabīnei vai virsbūvei, vai kravas nodalījumam pie rāmja jābūt nostiprinātam transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās un paredzētajā veidā. Kabīnes vai virsbūves, vai kravas nodalījuma vai tā daļu stiprinājumam pie rāmja vai savstarpējam savienojumam nedrīkst būt palielināta brīvkustība vai savienojuma izturību ietekmējoši pārveidojumi vai mehāniski, korozijas vai deformāciju bojājumi. Aizliegts izmantot elementus (piemēram, paaugstinošas starplikas vai tml.) vai izdarīt izmaiņas kabīnes vai virsbūves, vai kravas nodalījuma stiprinājuma konstrukcijā, kas var negatīvi ietekmēt transportlīdzekļa vadāmību, bremzēšanas īpašības vai stabilitāti. Tehnoloģiskajai ierīcei jābūt atbilstoši un droši nostiprinātai un bez ceļu satiksmes drošību apdraudošiem bojājumiem. Ja tiek izmantots papildrāmis, tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Papildrāmim un tā stiprinājumiem nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.2. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja B1. Kabīne vai virsbūve, vai kravas nodalījums nav nostiprināts pie rāmja transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās un paredzētajā veidā; kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma daļu stiprinājuma pie rāmja vai savstarpējā savienojuma palielināta brīvkustība vai izturību ietekmējoši pārveidojumi, vai mehāniski, korozijas vai deformāciju bojājumi; elementi vai izmaiņas kabīnes vai virsbūves, vai kravas nodalījuma stiprinājuma konstrukcijā, kas var negatīvi ietekmēt transportlīdzekļa vadāmību vai bremzēšanas īpašības, vai stabilitāti; neatbilstošs vai nedrošs tehnoloģiskā iekārtas stiprinājums vai satiksmes drošību apdraudošs bojājums; neatbilstošs papildrāmja stiprinājums; papildrāmja lūzums vai plaisa, vai deformācija, vai korozijas bojājums, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību 2 B1. Kabīnes, virsbūves, kravas nodalījuma vai papildrāmja stiprinājums pie rāmja nopietni bojāts vai deformēts, vai korodējis tā, ka nopietni apdraudēta ceļu satiksmes drošība; kabīnes, virsbūves, kravas nodalījuma vai tehnoloģiskā agregāta sastāvdaļas atdalīšanās bīstamība 3 6.2.3. Durvis, pārsegi, rokturslēgi, aizslēgi, fiksatori A. Prasības A1. Transportlīdzekļa vadītāja, pasažieru un rezerves durvīm, kā arī motora pārsegam jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzētajiem atvēršanas mehānismiem, rokturiem, slēgierīcēm un fiksatoriem. Bagāžas nodalījuma pārsegam jābūt atveramam ar slēgierīces izgatavotāja paredzēto paņēmienu (piemēram, rokturi, pogu vai tālvadības pulti). Durvīm un pārsegiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem eņģēs, viegli jāatveras, jāaizveras un jāfiksējas. Kravas transportlīdzekļiem ar furgona tipa virsbūvi pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī. A2. Deformācijas, mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi vai konstrukcijas pārveidojumi nedrīkst veidot asas malas vai bīstamus izvirzījumus, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Deformācijas, mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi vai konstrukcijas pārveidojumi nedrīkst negatīvi ietekmēt durvju vai pārsegu stiprību vai izturību. Transportlīdzekļa durvis un pārsegus nav atļauts remontēt, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādējādi slēpjot vai maskējot bojāto vietu, kā arī veikt remontu kniedējot, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. A3. Vadītāja durvju vai vadītāja nodalījuma stiklu pacelšanas-nolaišanas mehānismam jānodrošina stikla pacelšana un nolaišana vismaz līdz pusei no izgatavotāja paredzētā stikla pacelšanas un nolaišanas diapazona. A4. Kravas nodalījuma slēgierīcēm un to fiksācijas elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem un darba kārtībā. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.3. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Apgrūtināta durvju vai pārsega atvēršana vai aizvēršana 1 B1. Nav izgatavotāja paredzētā vadītāja, pasažieru rezerves durvju vai motora pārsega atvēršanas mehānisma, roktura vai fiksatora; bagāžas nodalījuma pārsegs nav atverams ar slēgierīces izgatavotāja paredzēto paņēmienu; durvis ar roktura palīdzību nav atveramas no ārpuses vai no iekšpuses; pārsegs nav atverams; neatbilstošs durvju vai pārsega stiprinājums eņģēs; iespējama nejauša durvju vai pārsega atvēršanās; durvis nav atveramas tādā veidā, kā to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs; kravas transportlīdzekļiem ar furgona tipa virsbūvi pakaļējās durvis nefiksējas atvērtā stāvoklī 2 B1. Durvis vai pārsegs nefiksējas aizvērtā stāvoklī 3 B2. Durvju vai pārsega stiprību vai citus satiksmes dalībniekus neapdraudoši mehāniski, deformācijas vai korozijas bojājumi 1 B2. Durvju vai pārsega deformācijas, mehāniski vai korozijas bojājumi vai konstrukcijas pārveidojumi veido asas malas vai bīstamus izvirzījumus, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus; durvju vai pārsega deformācijas, mehāniski vai korozijas bojājumi vai konstrukcijas pārveidojumi negatīvi ietekmē durvju stiprību vai izturību; nepieļaujami durvju vai pārsega remontdarbi 2 B3. Vadītāja durvju vai nodalījuma stiklu pacelšanas-nolaišanas mehānisms nenodrošina stikla pacelšanu un nolaišanu vismaz līdz pusei no izgatavotāja paredzētā stikla pacelšanas un nolaišanas diapazona 2 B4. Nav droši nostiprināta, nav darba kārtībā vai ir bojāta kravas nodalījuma slēgierīce vai slēgierīces fiksācijas elements 2 6.2.4. Grīda A. Prasības A1. Transportlīdzekļa kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma grīdai nedrīkst būt mehāniski vai korozijas bojājumi, kas apdraud tās stiprību un izturību. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.4. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties uz bedres vai pacēlāja B1. Mehānisks bojājums vai caurrūsējums kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma grīdā 2 B1. Plaši mehāniski vai korozijas bojājumi grīdā, kas apdraud tās stiprību un izturību 3 6.2.5. Vadītāja sēdeklis A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar vadītāja sēdekli. A2. Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, vadītāja sēdeklim un tā stiprinājuma vietām jābūt sertificētām atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Vadītāja sēdeklim jābūt rūpnieciski izgatavotam, aprīkotam ar izgatavotāja paredzētajiem regulēšanas un fiksācijas mehānismiem un droši, stabili, atbilstoši nostiprinātam. Sēdekļa stiprinājumu aizliegts pārveidot. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā. Vadītāja sēdekļa daļām jābūt bez bojājumiem. A3. Transportlīdzeklim, kam veikta pārbūve, vadītāja sēdeklim un tā stiprinājuma vietām jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.5. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Nav vadītāja sēdekļa 3 B2. Apgrūtināta vadītāja sēdekļa vai tā atzveltnes pārvietošana 1 B2. Neatbilstošs vadītāja sēdeklis vai tā stiprinājums; pašizgatavots vadītāja sēdeklis; nav vai nedarbojas transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētā vadītāja sēdekļa vai atzveltnes pārvietošanas vai fiksācijas ierīce; neatbilstošs vai pārveidots sēdekļa stiprinājums; bojāta vadītāja sēdekļa daļa 2 B2. Nedrošs vai nestabils vadītāja sēdeklis; nefiksējas vadītāja sēdekļa atzveltne 3 B3. Transportlīdzekļa, kam veikta pārbūve, vadītāja sēdeklis vai tā stiprinājuma vietas neatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu 2 6.2.6. Citi sēdekļi A. Prasības A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visiem tā konstrukcijā paredzētajiem sēdekļiem. Ja vieglajam plašlietojuma automobilim izgatavotājs paredzējis trīs sēdekļu rindas, pēdējā vai vidējā sēdekļu rinda vai kāds no šo rindu sēdekļiem drīkst būt demontēts (nelikvidējot sēdvietu stiprinājuma vietas). A2. Ja transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. A3. Sēdekļiem jābūt rūpnieciski izgatavotiem, aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem regulēšanas un fiksācijas mehānismiem un atbilstoši nostiprinātiem. Sēdekļa stiprinājumu aizliegts pārveidot. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā. Sēdekļa būtiskajām daļām jābūt bez bojājumiem. A4. Transportlīdzeklim, kam veikta pārbūve, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.6. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Sēdekļa neatļauta demontāža; neatbilstošs sēdekļu skaits 2 B2. Neatbilstošs sēdeklis vai tā stiprinājums 2 B3. Apgrūtināta sēdekļa vai atzveltnes pārvietošana 1 B3. Pašizgatavots sēdeklis; nav vai nedarbojas izgatavotāja paredzētā sēdekļa vai atzveltnes pārvietošanas vai fiksācijas ierīce; neatbilstošs vai pārveidots sēdekļa stiprinājums; bojāta būtiska sēdekļa daļa 2 B4. Transportlīdzekļa, kam veikta pārbūve, sēdeklis vai tā stiprinājuma vieta neatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu 2 6.2.7. Braukšanas vadības ierīces A. Prasības A1. Visas vadības ierīces, kas nepieciešamas transportlīdzekļa drošai vadīšanai, nedrīkst būt bojātas vai apgrūtināta to darbība. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.7. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums 1) Vizuāla 2) Darbības pārbaude B1. Bojāta kāda no vadības ierīcēm, kas nepieciešamas transportlīdzekļa drošai vadīšanai, vai apgrūtināta tās darbība 2 B1. Kāda no vadības ierīcēm, kas nepieciešamas transportlīdzekļa drošai vadīšanai, nedarbojas 3 6.2.8. Pakāpieni un kabīnes kāpšļi A. Prasības A1. Pakāpieni un kabīnes kāpšļi, izņemot aizmugurējo, nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļas kontūrām. Pakāpieniem un kabīnes kāpšļiem jābūt pārklātiem ar speciāliem materiāliem vai izgatavotiem ar reljefu virsmu, kas mazina paslīdēšanas iespēju. Uz autobusu pakāpieniem papildus attiecas šā pielikuma 9.7. koda prasības. A2. Pakāpieniem un kabīnes kāpšļiem nedrīkst būt asas malas vai izvirzījumi, kas varētu apdraudēt vadītāju vai citus satiksmes dalībniekus, kā arī to funkcionalitāti apdraudoši korozijas bojājumi un deformācijas. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.8. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Pakāpieni vai kabīnes kāpšļi izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļas kontūra vai nav aprīkoti tā, lai mazinātu paslīdēšanas iespēju 2 B2. Pakāpiena vai kabīnes kāpšļa funkcionalitāti neapdraudoši korozijas, mehāniski vai deformācijas bojājumi 1 B2. Pakāpiena vai kabīnes kāpšļa asas malas vai izvirzījumi, kas varētu apdraudēt vadītāju vai citus satiksmes dalībniekus, vai funkcionalitāti apdraudoši korozijas bojājumi vai deformācijas 2 6.2.9. Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums A. Prasības A1. Transportlīdzeklim nedrīkst būt izvirzīti ārējie elementi (piemēram, aerodinamiku uzlabojoši elementi, aizsargrežģi, aizsargstieņi, bagāžnieki u. tml.) un to stiprinājumi, kas nav konstruktīvi izveidoti (piemēram, noapaļoti, nosegti ar noapaļotu aizsargkonstrukciju, nolokāmi, saņemot triecienu u. tml.) tā, lai neradītu apdraudējumu gājēju, velosipēdistu vai motocikla vadītāju veselībai vai dzīvībai sadursmes gadījumā. Izvirzīto ārējo elementu noapaļojuma rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm, ja tie izvirzīti uz āru vairāk nekā par 5 mm. Ja ārējie elementi izvirzīti uz āru ne vairāk kā par 5 mm, bet ne mazāk kā par 1,5 mm, tie nedrīkst būt asi. Transportlīdzeklim nedrīkst būt atklātas metāla lokšņu šķautnes, piemēram, notekas malas un atbīdāmo durvju sliedes, ja tās nav aizsegtas vai atlocītas atpakaļ no 160° līdz 180° leņķī, izņemot motora pārsega aizmugures malu un bagāžnieka priekšējo malu. Izvirzītajiem ārējiem elementiem jābūt pienācīgi un droši nostiprinātiem un bez mehāniskiem vai korozijas bojājumiem, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti, ierobežot transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonu un valsts reģistrācijas numura zīmes redzamību. A2. Transportlīdzeklim zem durvju ailes apakšējās malas atļauts uzstādīt sānu aizsargstieņus. Sānu aizsargstieņi nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļas kontūrām. A3. Transportlīdzekļa salonā nedrīkst būt transportlīdzekļa vadīšanu apgrūtinoši vai vadītāju un pasažierus straujas bremzēšanas vai sadursmes gadījumā apdraudoši elementi. Transportlīdzekļa iekšējam aprīkojumam jābūt pienācīgi nostiprinātam. Transportlīdzekļa salonā aiz pirmās sēdekļu rindas atļauts uzstādīt drošības loku, kas paredzēts vadītāja vai pasažiera pasargāšanai transportlīdzekļa apgāšanās brīdī (turpmāk - drošības loks). Drošības loks vai tā daļas nedrīkst traucēt drošības sistēmu (SRS) darbību, transportlīdzekļa izgatavotāja uzstādīto drošības jostu lietošanu, ierobežot vadītāja redzamības lauku vai traucēt pirmās rindas sēdekļu regulēšanu izgatavotāja paredzētajā regulēšanas diapazonā. Drošības lokam jābūt nostiprinātam pie virsbūves vai rāmja ar skrūvētu vai metinātu savienojumu. Uzstādot drošības loku, nav atļauts izmainīt transportlīdzekļa izgatavotāja uzstādīto drošības jostu stiprinājumus. Uzstādot drošības loku, papildus transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajām drošības jostām atļauts uzstādīt šo noteikumu prasībām neatbilstošas drošības jostas (piemēram, drošības jostas ar centrālo sprādzi). Drošības karkasu atļauts uzstādīt tikai sporta automobilim. Sporta automobiļa drošības lokam vai karkasam jāatbilst sporta homologācijas tehniskajām prasībām. A4. Ja automobilis ir aprīkots ar jumta bagāžnieku, bagāžnieka daļas nedrīkst projicēties ārpus automobiļa gabarītiem horizontālajā plaknē. A5. Motocikla blakusvāģim jābūt atbilstoši piestiprinātam motocikla labajā pusē. Blakusvāģa stiprinājuma savienojumiem jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos. Motocikla blakusvāģim nedrīkst būt konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniski vai korozijas bojājumi un deformācijas. A6. Apsildes (ventilācijas) iekārtai jādarbojas visos paredzētajos režīmos. A7. No šajā apakšpunktā minētā aprīkojuma nedrīkst noplūst jebkāds šķidrums, izņemot ūdeni. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.9. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Izvirzītais ārējais elements (piemēram, aerodinamiku uzlabojošs elements, aizsargrežģis, aizsargstienis u. tml.) vai tā stiprinājums var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus; izvirzītais ārējais elements nav pienācīgi nostiprināts vai tam ir mehāniski vai korozijas bojājumi, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus; izvirzītais ārējais elements ierobežo lukturu izstaroto gaismu vai reģistrācijas numura zīmes redzamību 2 B2. Sānu aizsargstienis uzstādīts neatbilstoši nosacījumiem (piemēram, tas izvirzīts vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļas kontūra) 2 B3. Transportlīdzekļa vadīšanu apgrūtinošs vai vadītāju un pasažierus straujas bremzēšanas vai sadursmes gadījumā apdraudošs salona elements; pienācīgi nenostiprināts salona elements; neatbilstošs drošības loks; neatbilstošs drošības loka novietojums vai stiprinājums transportlīdzeklī; transportlīdzeklī, kas nav sporta automobilis, uzstādīts drošības karkass; sporta automobilim neatbilstošs drošības loks vai karkass 2 B4. Jumta bagāžnieka daļas projicējas ārpus automobiļa gabarītiem horizontālajā plaknē 2 B5. Blakusvāģa stiprinājuma savienojumi nav nodrošināti pret atskrūvēšanos; motocikla blakusvāģa konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi vai deformācijas 2 B5. Blakusvāģis motocikla kreisajā pusē 3 B6. Apsildes (ventilācijas) iekārta nedarbojas 2 B7. Neveidojot piles, no iekšējā vai ārējā aprīkojuma sūcas jebkāds šķidrums, kas nav ūdens 1 B7. No iekšējā vai ārējā aprīkojuma pil jebkāds šķidrums, kas nav ūdens 2 6.2.10. Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces A. Prasības A1. Sākot ar 1993. gada 1. janvāri pirmoreiz reģistrētiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un visiem N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot paaugstinātas pārgājības automobiļus (N2G, N3G kategorija) un kravas automobiļus-šasijas, jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem, ievērojot šādus nosacījumus: a) dubļusargam jābūt vismaz riteņa (sapāroto riteņu) platumā; b) dubļusargu stingrajai daļai jāsniedzas vismaz līdz horizontālai plaknei, kas atrodas 100 mm virs asu plaknes, ja izgatavotājs nav noteicis citādi; c) attālums starp dubļusarga elastīgās daļas apakšējo malu un ceļa virsmu nedrīkst pārsniegt 300 mm; d) attālums starp dubļusarga elastīgo daļu un riepas ārējo malu horizontālā plaknē nedrīkst pārsniegt 300 mm; e) ja attālums starp blakus esošo asu riteņu riepām asu plaknē ir 300 mm vai mazāks, dubļusargam jābūt vienlaidu un jāaptver blakus esošās asis. Ja minētais attālums ir lielāks par 300 mm, katram ritenim nepieciešams atsevišķs dubļusargs ar elastīgo daļu. N1, N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar pilnu masa līdz 7,5 tonnām un M, O1, O2 un L kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem, ja tos paredzējis izgatavotājs. A2. Dubļusargiem jābūt droši nostiprinātiem, bez to izturību ietekmējošiem mehāniskiem vai korozijas bojājumiem. Tiem nedrīkst būt mehāniski bojājumi vai izvirzījumi, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. A3. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar pretšļakatu ierīcēm, ja to paredzējis izgatavotājs. Pretšļakatu ierīcēm jābūt droši nostiprinātām, bez mehāniskiem bojājumiem, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.10. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums 1) Vizuāla 2) Veikt mērījumus, ja nepieciešams B1. Nav dubļusarga; prasībām neatbilstoša dubļusarga uzstādīšana vai lielums 2 B2. Nelieli dubļusarga bojājumi 1 B2. Nedrošs dubļusarga stiprinājums; dubļusarga mehāniski vai korozijas bojājumi vai izvirzījumi, kas ietekmē tā izturību vai var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus 2 B3. Nav pretšļakatu ierīces; nedrošs pretšļakatu ierīces stiprinājums vai bojājumi, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus 2 6.2.11. Stāvbalsti A. Prasības A1. Puspiekabei jābūt aprīkotai ar stāvbalstiem ar augstuma regulēšanas un pozīcijas fiksēšanas ierīci. Stāvbalstam, tā augstuma regulēšanas un pozīcijas fiksēšanas ierīcei jābūt darba kārtībā, bez lūzumiem, plaisām, deformācijām, mehāniskiem un korozijas bojājumiem, kas var apdraudēt stāvbalsta izturību vai darbību. A2. Motociklam bez blakusvāģa jābūt centrālajam vai sānu stāvbalstam. Stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, tam ar atsperes palīdzību jāatgriežas sākuma stāvoklī. Jādarbojas sistēmai, kas neļauj uzsākt kustību, kamēr stāvbalsts neatrodas braukšanai paredzētā stāvoklī, ja šādu sistēmu paredzējis izgatavotājs. A3. Stāvbalstam jābūt atbilstoši nostiprinātam un bez funkcionalitāti un izturību ietekmējošiem bojājumiem. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.11. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Nav puspiekabes stāvbalsta; stāvbalsts neregulējas vai nefiksējas; stāvbalsta lūzums, plaisa, deformācija, mehānisks vai korozijas bojājums, kas var apdraudēt stāvbalsta izturību vai darbību 2 B1. Stāvbalsts nefiksējas - risks, ka nonāks saskarē ar ceļu kustības laikā 3 B2. Nav motocikla centrālā vai sānu stāvbalsta; stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, motocikla stāvbalsts ar atsperes palīdzību neatgriežas sākuma stāvoklī; nedarbojas sistēma, kas neļauj uzsākt kustību, kamēr stāvbalsts neatrodas braukšanai paredzētā stāvoklī 2 B2. Stāvbalsts nefiksējas - risks, ka nonāks saskarē ar ceļu kustības laikā 3 6.2.12. Rokturi un kāju atbalsti A. Prasības A1. Motocikla abās pusēs jābūt kāju atbalstiem atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajam sēdvietu skaitam. Kāju atbalstiem un to stiprinājumiem jābūt bez funkcionalitāti un izturību ietekmējošiem bojājumiem, pārklātiem ar gumijotu materiālu vai izveidotiem ar reljefu virsmu, lai novērstu slīdēšanu. No vieglmetāla sakausējuma izgatavotam kāju atbalstam jābūt bez remontmetinājumiem. Aizliegts izmainīt motocikla vadītāja kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču (bremžu pedāļa, pārnesuma pārslēgšanas sviras u. tml.) izvietojumu. Motociklam jābūt aprīkotam ar pasažiera rokturiem, ja to ir paredzējis izgatavotājs. B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi 6.2.12. Pārbaudes metode Vērtēšanas kritēriji Novērtējums Vizuāla B1. Motocikla kāju atbalstu skaits neatbilst reģistrācijas apliecībā norādītajam sēdvietu skaitam; kāju atbalsta vai tā stiprinājuma funkcionalitāti un izturību ietekmējošs bojājums; kājas atbalsts nenodrošināts pret slīdēšanu; no vieglmetāla sakausējuma izgatavota kāju atbalsta remontmetinājums; motociklam nav pasažiera roktura 2 B1. Izmainīts motocikla vadītāja kāju atbalstu izvietojums, nemainot vadības ierīču izvietojumu 3