3. Article

Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Sociālā ietekme un ietekme uz veselību Sagaidāms, ka šiem saistošajiem noteikumiem būs labvēlīga ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, veselību, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, jo īpaši uz sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personām, kurām raksturīga problemātiska azartspēļu spēlēšana, un viņu tuviniekiem. Paskaidrojuma rakstā apkopotie pētījumi liecina, ka azartspēlēm ir raksturīgi nopietni un daudzšķautņaini sociālie un veselības riski un ka azartspēļu pieejamības ierobežošanai ir labvēlīga ietekme. Ar azartspēlēm saistītie riski un sociālās izmaksas ir jāvērtē arī no pašvaldības fiskālā aspekta. Pašvaldībai citstarp ir pienākums nodrošināt garantēto minimālo ienākumu pabalstu.77 Tādēļ tās budžetā ir jāparedz apjoms, kas nodrošinātu pabalstu izmaksu. Nepastāvot tiesiskiem līdzekļiem, kā varētu efektīvi ierobežot budžeta allokācijas sociālajiem pabalstiem, pašvaldība nevar nodrošināt uzticamu un drošu finansējumu ilgtermiņa ilgtspējas projektiem, tostarp investīcijām infrastruktūras sagatavošanai klimatneitralitātei, energoefektivitātes uzlabošanā un citu apjomīgu, taču neizbēgamu projektu īstenošanai. Saistošajiem noteikumiem varētu būt pozitīva ietekme uz pašvaldības resursu patēriņu sociālās palīdzības jomā, lai gan tā ir grūti kvantificējama. Rīgas Sociālā dienesta informācija liecina, ka 2023. gadā problemātiska azartspēļu spēlēšana identificēta 13 pilngadīgām personām un 36 ģimenēm ar bērniem, 2022. gadā – 14 pilngadīgām personām, 39 ģimenēm ar bērniem, 2021. gadā – septiņām pilngadīgām personām, 23 ģimenēm ar bērniem. Šie dati gan neatspoguļo patieso problemātiskas azartspēļu spēlēšanas izplatību, jo Rīgas Sociālā dienesta redzeslokā nonāk tikai atsevišķi gadījumi, kad personas vēršas pēc palīdzības, turklāt nereti saistībā ar citām atkarībām un krīzes situācijām (piemēram, alkohola atkarība, vardarbība ģimenē u. c.). Ietekme uz vidi Saistošo noteikumu piemērošana radīs pozitīvu ietekmi uz vidi – galvenokārt pilsētvidi, padarot to vizuāli pievilcīgāku un drošāku. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-17-03 ir atzinusi, ka pilsētvides arhitektoniskā forma nav nošķirama no tās sociālās nozīmes un pielietojuma. SKDS 2024. gadā veiktajā interneta aptaujā 45,7 % iedzīvotāju norādīja, ka katru vai gandrīz katru dienu redz azartspēļu organizēšanas vietas, savukārt 38,5 % aptaujāto Rīgas iedzīvotāju norādīja, ka redz azartspēļu organizēšanas vietas, bet ne katru dienu. Azartspēļu organizēšanas vietām konkrētās uzņēmējdarbības specifikas dēļ, proti, lai tajās notiekošais nebūtu redzams garāmgājējiem, tipiski raksturīgi necaurredzami logi, radot noslēgtas, nedrošas vides efektu pirmā stāva līmenī – tieši tajā pilsētas telpas daļā, kas tiek intensīvi lietota ikdienā un ir būtiska pilsētvides uztverei. Īpaši nozīmīgi tas ir apkaimju centros, kas apkaimju iedzīvotājiem kalpo par tikšanās un brīvā laika pavadīšanas, ka arī ikdienā nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas vietu, un teritorijās, kur svarīga loma Rīgas pilsētvides savdabības veidošanā ir kultūrvēsturiskajam mantojumam (apbūves aizsardzības teritorijās), kas vienlaikus lielā mērā ir arī tūrisma objekti. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-17-03 norādījusi, ka pilsētvidē, īpaši pilsētu vēsturiskajos centros, ar teritorijas plānošanas palīdzību jānodrošina tas, ka tiek cienītas tajos esošās kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvarotas sabiedrības dažādās intereses un vajadzības, padarot šīs teritorijas pēc iespējas piemērotākas (draudzīgākas) sabiedrībai. Lai gan saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā notikušajā tikšanās reizē Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji piedāvāja kā risinājumu azartspēļu objektu necaurredzamajos logos izvietot sociālās reklāmas, tādejādi it kā sniedzot pozitīvu pienesumu sabiedrībai un pilsētvidei, vienlaikus tas ir pretrunā ar drošas pilsētvides veidošanas principiem78, kas paredz, ka viena no drošas pilsētvides pazīmēm ir iespēja cilvēkiem vizuāli kontrolēt teritorijā notiekošās aktivitātes, proti, t. s. dabiskajai uzraudzībai nepieciešams, lai no ēkām ir iespējams redzēt, kas notiek uz ielas, un otrādi, izvairoties no slēgtu vai izolētu vietu veidošanas. Vienlaikus azartspēļu organizēšanas vietas ir iemesls, kas rada arī ar piederības aspektu saistītas problēmas. Proti, piesaista apmeklētājus, kas uz šo vietu ierodas no citām Rīgas apkaimēm vai pat vietām ārpus Rīgas, – svešiniekus konkrētajā teritorijā, un tas šīs apkaimes iedzīvotājos var radīt psiholoģisku nedrošību, sajūtu, ka tie nekontrolē savu dzīves vidi, tādējādi paaugstinot arī noziedzīgu nodarījumu iespējamību. 2024. gadā veiktajā interneta aptaujā un klātienes aptaujā 43 % respondentu norādīja, ka azartspēļu organizēšanas vietas rada nopietnu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu. Vēl 34 % interneta aptaujas respondentu un 32 % klātienes aptaujas respondentu atzina, ka tas rada vismaz nelielas problēmas. Tādējādi azartspēļu organizēšanas vietu samazinājums īpaši dzīvojamās teritorijās un apkaimju centros un to tuvumā padarīs vidi arī psiholoģiski komfortablāku. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Saistošajiem noteikumiem būs nelabvēlīga ietekme uz uzņēmējdarbības vidi azartspēļu nozarē, tomēr šis komercdarbības veids netiks pilnībā aizliegts. Saistošie noteikumi neskar nozares komersantu darbību interaktīvo azartspēļu jomā un neliedz pārorientēt savu darbību uz klātienes azartspēļu organizēšanu vietās, kur to atļauj saistošie noteikumi un likums (piemēram, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās). Nelabvēlīgo ietekmi uz atsevišķiem nozares komersantiem atsver plašākas sabiedrības ieguvumi. Kā arī sagaidāms, ka azartspēļu organizēšanas vietās nodarbinātās personas spēs iegūt darbu citu pakalpojumu sniegšanas vai mazumtirdzniecības jomā, jo līdz šim tās veikušas līdzīgus darba pienākumus un viņu spējas un zināšanas ir tam atbilstošas. Ietekme uz konkurenci Saskaņā ar IAUI datiem 2024. gada 1. decembrī79 pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles bija iespējams organizēt 79 spēļu zālēs, 31 totalizatora vietā, vienā bingo zālē un divos kazino (azartspēļu organizēšanas vietas). Azartspēļu tirgū kopumā darbojas pieci tirgus dalībnieki, kas plašākai sabiedrībai pazīstami ar preču zīmēm "Fenikss" (SIA "Alfor"), "Olympic", "Joker", "Zilais Dimants" (SIA "DLV") un "Klondaika". Šie paši tirgus dalībnieki organizē klātienes azartspēles arī citu pašvaldību teritorijās, kā arī interaktīvās azartspēles interneta vidē. Aplūkojot šaurāko segmentu – klātienes azartspēļu organizēšanu azartspēļu organizēšanas vietās, iespējams identificēt aptuvenās tirgus daļas pašvaldības administratīvajā teritorijā katram no pieciem tirgus dalībniekiem pēc azartspēļu organizēšanas vietu skaita. Informācija saskaņā ar IAUI datiem par 2024. gada 1. novembri apkopota tabulā. Azartspēļu organizēšanas vietu skaits80 % no kopējā "Fenikss" 38* 47 "Joker" 12 15 "Zilais Dimants" 9 11 "Olympic" 18 23 "Klondaika" 3 4 KOPĀ 80 100 * Četrās spēļu zālēs azartspēles 2024. gada 1. novembrī netiek organizētas. Secināms, ka tirgus ir ar augstu koncentrācijas līmeni un lielākajam tirgus dalībniekam ("Fenikss") pieder gandrīz puse no kopējā tirgus pašvaldības administratīvajā teritorijā (tas var liecināt par šī dalībnieka dominējošu stāvokli tirgū), bet trīs lielākajiem tirgus dalībniekiem ("Fenikss", "Olympic" un "Joker") kopā pieder 85 % no kopējā tirgus pašvaldības administratīvajā teritorijā (tas var liecināt par oligopolistisku tirgus struktūru). Šie pieci tirgus dalībnieki pamatā azartspēles organizē spēļu zālēs, atsevišķos gadījumos piedāvājot arī citus klātienes azartspēļu veidus. "Fenikss" organizē azartspēles arī vienā totalizatora vietā, "Joker" – 10 totalizatora vietās, "Zilais Dimants" – vienā bingo zālē, "Olympic" – 17 totalizatora vietās un divos kazino, "Klondaika" – divās totalizatora vietās. Pamatā (ar vienu izņēmumu – Aspazijas bulvārī 22) tirgus dalībnieki totalizatora vietas, bingo zāles un kazino piedāvā tajās pašās adresēs, kur atrodas spēļu zāles. Tas liecina, ka totalizatora vietas, bingo zāles un kazino gandrīz visos gadījumos faktiski piesaistītas kādai no spēļu zālēm, lai interesentiem piedāvātu plašāku azartspēļu klāstu. Attiecīgi azartspēļu organizēšana bingo zālēs, totalizatora vietās un kazino no konkurences tiesību viedokļa nebūtu izdalāmi kā atsevišķi pakalpojumu veidi, bet gan aplūkojami kā klātienes azartspēļu organizēšanas vietās kopumā piedāvātais azartspēļu klāsts. Brīva un vienlīdzīga uzņēmējdarbības vide ir būtisks attīstības priekšnoteikums, un uzņēmumu konkurence ir ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Tomēr, lai sasniegtu noteiktus sociālus vai politiskus mērķus, publiskas personas (pašvaldību iestādes) ar savām darbībām vai lēmumiem var ierobežot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt. Ņemot vērā konkurences būtisko lomu, ir svarīgi, lai šādi ierobežojumi tiktu izmantoti vienīgi tad, ja tie ir pamatoti un nepastāv citi, konkurenci mazāk ietekmējoši risinājumi. Konkrētajā gadījumā noteiktie ierobežojumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek piemēroti tikai azartspēlēm, kas tiek organizētas klātienē azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs, totalizatora vietās un bingo zālēs). Klātienes azartspēles, jo īpaši spēļu zālēs pieejamie azartspēļu automāti, saskaņā ar vietējiem un starptautiskiem pētījumiem atzītas par tādām, kas rada nelabvēlīgāko ietekmi uz personu veselību, labklājību un labbūtību. Ar plānotajiem konkurences ierobežojumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā klātienes azartspēļu organizēšanas vietu segmentā plānots aizsargāt tādas tiesības un tiesiskās intereses kā veselība, labklājība un tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi. Turklāt saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi ir izstrādāti, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, atbilstoši kuram azartspēļu izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi un lai atsevišķiem pakalpojuma sniedzējiem neradītu nepamatotas priekšrocības.81 Ar Saistošajiem noteikumiem darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, ievērojot vienlīdzības principu, plānots nodrošināt, pirmkārt, ar to, ka plānotie ierobežojumi tiks attiecināti vienlīdzīgi uz visiem pašvaldības administratīvās teritorijas aktīvajiem tirgus dalībniekiem, kā arī tiks paredzēts samērīgs pārejas periods plānoto ierobežojošo mehānismu ieviešanai. Turklāt ierobežojumi attiecināmi tikai uz konkrētu azartspēļu segmentu pašvaldības administratīvajā teritorijā, proti, klātienes azartspēļu organizēšanas vietām, kam ir viskaitīgākā ietekme uz personu veselību, labklājību un labbūtību. Tirgus dalībniekiem netiek uzlikti ierobežojumi darboties vai attīstīties pārējos azartspēļu segmentos (konkrētās preces tirgos), organizējot interaktīvās azartspēles vai klātienes azartspēles četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kas vismaz daļēji ir uzskatāmi par aizvietojamiem ar to azartspēļu segmentu, kurā paredzēti ierobežojumi. Tirgus dalībniekiem ir iespēja turpināt attīstību citos ģeogrāfiskajos tirgos – gan ārpus Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas (citu pašvaldību administratīvajās teritorijās), gan plašākā kontekstā – organizējot interaktīvās azartspēlēs, veicot komercdarbību citās valstīs ārpus Latvijas.