8. Article

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Saistošo noteikumu izstrādes gaitā veiktas vairākas Rīgas iedzīvotāju aptaujas, lai iegūtu aktuālus datus par saistošo noteikumu izdošanas nepieciešamību un iedzīvotāju viedokli azartspēļu organizēšanas ierobežojumu jautājumā. 2024. gada novembrī tika organizēta SKDS aptauja "Attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Rīgā", kurā ar interneta aptaujas (CAWI) metodi aptaujāti 685 respondenti – Rīgā dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji 18–75 gadu vecumā. Papildus tam 2024. gada novembrī SKDS veica arī tiešās intervijas iedzīvotāju dzīvesvietās (klātienes aptauju) par dažādiem Rīgas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, tostarp saistībā ar azartspēļu organizēšanu. Aptaujā piedalījās kopā 805 respondenti 18–75 gadu vecumā. Analizējot abu aptauju rezultātus to kopsakarā, iespējams iegūt pilnīgāku ieskatu par pastāvošo situāciju un Rīgas iedzīvotāju viedokli. Interneta aptauja nodrošināja iespēju iegūt datus par plašāku un detalizētu jautājumu loku, savukārt klātienes aptauja aptver lielāku respondentu skaitu un nodrošina iespēju tieši sasniegt iedzīvotājus to dzīvesvietās, bez nepieciešamības respondentiem izmantot internetu. Aptaujās noskaidrots Rīgas iedzīvotāju viedoklis par azartspēlēm, esošo azartspēļu organizēšanas vietu pieejamību un azartspēļu organizēšanas vietu ierobežojumu noteikšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Saistošo noteikumu izstrādes gaitā ņemts vērā tas, ka abu aptauju rezultāti liecina par pārliecinošu iedzīvotāju atbalstu azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības ierobežošanai. Interneta aptaujā apstākli, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaits Rīgas centrā ir samazinājies, 82 % aptaujāto iedzīvotāju novērtēja pozitīvi, tostarp 64 % – "ļoti pozitīvi" un vēl 18 % – "drīzāk pozitīvi". No tiem respondentiem, kas šo tendenci vērtēja negatīvi, aptuveni 15 % savu atbildi pamatoja ar bažām, ka tas veicina azartspēļu organizēšanas vietu apmeklēšanu apkaimēs ārpus centra, tuvāk personu dzīvesvietām, kur tas rada lielākus riskus. Proti, negatīva attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu skaita samazināšanos šajos gadījumos bija balstīta iedzīvotāju uzskatā, ka ir nepieciešams samazināt azartspēļu pieejamību, nevis vēlmē šo pieejamību atvieglot. Abās aptaujās tika noskaidrota respondentu attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu skaitu pilsētā. 33 % klātienes aptaujas un 40 % interneta aptaujas respondentu uzskatīja, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaitam būtu jābūt mazākam, turklāt vēl 45 % klātienes aptaujas respondentu un 40 % interneta aptaujas respondentu uzskatīja, ka azartspēļu organizēšanas vietām Rīgā nevajadzētu būt nemaz. Tikai attiecīgi 14 % (klātienes aptauja) un 11 % (interneta aptauja) respondentu uzskatīja, ka Rīgā vajadzētu saglabāt esošo azartspēļu organizēšanas vietu skaitu, bet 1 % (klātienes aptauja) un 2 % (interneta aptauja) uzskatīja, ka šādu vietu vajadzētu vairāk. Atbildot uz jautājumu par piemērotāko konceptuālo pieeju azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai pašvaldības līmenī, tikai 8 % interneta aptaujas respondentu atbalstīja tādu konceptuālo risinājumu, kas ir salīdzināms ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, t. i., ka azartspēļu organizēšanas vietas var atrasties ārpus Rīgas centra un Rīgas centrā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Savukārt 41 % aptaujāto norādīja, ka azartspēļu organizēšanas vietām būtu jāatrodas tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, 24 % – tām būtu jāatrodas vienkopus noteiktā teritorijā ārpus Rīgas centra, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, bet 19 % pauda uzskatu, ka azartspēļu organizēšanas vietām Rīgā nebūtu jābūt vispār. Aptaujā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par dažādiem priekšlikumiem ierobežot azartspēļu organizēšanu konkrētās pašvaldības administratīvās teritorijas vietās un teritorijās, piemēram, izglītības iestāžu un dzīvojamo māju un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, vietās ar intensīvu iedzīvotāju kustību u. tml. Priekšlikumus atbalstīja (atbildes "pilnīgi atbalstu" un "drīzāk atbalstu") pārliecinošs aptaujāto vairākums – 63 % līdz 91 % interneta aptaujas respondentu un 69 % līdz 89 % klātienes aptaujas respondentu. Salīdzinājumā ierobežojumu priekšlikumus neatbalstīja vien 6 % līdz 25 % interneta aptaujas respondentu un 7 % līdz 23 % klātienes aptaujas respondentu. Vietas un teritorijas, kuras ar saistošajiem noteikumiem plānots noteikt kā azartspēļu organizēšanai nepiemērotas, ir salīdzināmas ar priekšlikumiem, kuriem iedzīvotāji aptaujā vairumā izteica atbalstu. Saistošo noteikumu projekts ar paskaidrojumu rakstu no 2025. gada 5. februāra līdz 2025. gada 18. februārim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ietvaros tika saņemtas 335 atsauksmes par saistošo noteikumu projektu, no kurām 39 par to pauda skaidru atbalstu, savukārt 128 – iebildumus. Noraidošo atsauksmju īpatsvars būtiski atšķiras no SKDS aptauju rezultātiem. Vismaz 78 no atsauksmēm, kas satur iebildumus pret saistošo noteikumu projektu, varētu būt saskaņota viedokļa paušana. Par to liecina to iesniegšanas laiks (lielākoties atsauksmes iesniegtas vienā un tajā pašā dienā), kā arī tādas līdzības iesniedzēju izteiksmes formā (frāžu atkārtošanās), kas ir pārāk specifiskas, lai būtu nejauša sakritība. Ir pamats uzskatīt, ka atšķirības no SKDS aptauju rezultātiem pamatā izriet no tā, ka liels īpatsvars no personām, kas sniegušas atsauksmes par saistošajiem noteikumiem, ir saistītas ar azartspēļu nozari, proti, saistošie noteikumi tieši skartu to komercdarbības vai nodarbinātības intereses. Tādējādi nevar izslēgt, ka atsauksmes neveido pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam atbilstošu reprezentatīvu izlasi. Atsauksmēs, kas neatbalsta saistošo noteikumu projektu, pārsvarā pausti konceptuāli iebildumi pret azartspēļu ierobežošanu, visbiežāk norādot tādus apsvērumus kā personu izvēles brīvību iesaistīties azartspēlēs un nodarboties ar komercdarbību azartspēļu jomā (93 viedokļi), nozares nodrošināto darba vietu skaitu (97 viedokļi) un nodokļu maksājumos nodrošinātos budžeta ieņēmumus (78 viedokļi). Šie apsvērumi tika izvērtēti saistošo noteikumu izstrādes gaitā vēl pirms sabiedrības viedokļa noskaidrošanas, secinot, ka tie nav pietiekams pamats, lai atteiktos no papildu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas, tostarp turpmāko apsvērumu dēļ. Ar saistošajiem noteikumiem personu brīvība iesaistīties azartspēlēs un azartspēļu organizētāju tiesības veikt komercdarbību, tostarp nodarbinot personālu, netiek pilnībā liegtas, jo saistošie noteikumi neparedz pilnīgu klātienes azartspēļu organizēšanas aizliegumu pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī neskar interaktīvās azartspēles un azartspēļu organizēšanu ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas. Nevar izslēgt, ka daļu no klātienes azartspēļu organizēšanā šobrīd pilsētā nodarbinātajām personām varētu skart saistošo noteikumu ietekme uz darba devēja komercdarbību. Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka šī ietekme automātiski nozīmētu būtisku bezdarba līmeņa pieaugumu vai tādu ietekmi uz darba vietu skaitu pilsētā, kas pārsniegtu vispārējo šī skaita izmaiņu tendenci piecu gadu periodā. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2025. gada 31. janvārī bezdarba līmenis Rīgā bija salīdzinoši zems (3,2 % salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju 4,2 %). Tiek prognozēts, ka pieejamo vakanto darba vietu skaits salīdzināmos amatos (tostarp interaktīvo azartspēļu jomā) mazinās iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz nozarē nodarbinātajiem. Savukārt azartspēļu nodokļa ieņēmumi veido nelielu daļu no pašvaldības budžeta (2025. gada plānā aptuveni 0,05 % no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem), savukārt nozares komersantu uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi nav attiecināmi uz pašvaldības budžetu. Izvērtējot saņemtajos viedokļos norādīto iespējamo saistošo noteikumu ietekmi uz personu izvēles brīvību, nodarbinātību un pašvaldības budžetu, tā novērtēta kā samērīga pret paredzamajiem ieguvumiem. Saskaņā ar Satversmes tiesas atziņām, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā.105 Konkrētajā gadījumā papildu ierobežojumu noteikšana ir sociāli nepieciešama, lai sasniegtu paskaidrojumu rakstā norādītos leģitīmos mērķus. Ierobežojumi skar noteiktu personu loku (azartspēļu spēlētājus, nozarē nodarbinātos un atsevišķus komersantus), taču vienlaikus aizsargā daudz plašāka sabiedrības loka tiesības un intereses, ņemot vērā pētījumos atzītās azartspēļu spēlēšanas nelabvēlīgās sociālās sekas. Atsauksmēs, kas neatbalsta saistošo noteikumu projektu, bieži (64 viedokļi) norādīts arī uz iespējamu spēlētāju "pārnesi" uz citām azartspēļu formām (tiešsaistes vai nelicencētam azartspēlēm), taču šo risku neapstiprina saistošo noteikumu izstrādes ietvaros izvērtēto pētījumu rezultāti. Vairākās (deviņās) atsauksmēs izteikts priekšlikums piemērot alternatīvu risinājumu – atļaut azartspēļu organizēšanu vienā koncentrētā teritorijā, piemēram, pilsētas centrā vai nomalē. Iespēja atļaut organizēt azartspēles vienīgi pilsētas centrā netiek izskatīta, ņemot vērā, ka tādējādi tiktu veicināta azartspēļu organizēšanas vietu pieejamība teritorijā ar visaugstāko cilvēku intensitātes plūsmu, kā arī RVC un tā AZ kultūrvēsturiskās vērtības materiālās un nemateriālās dimensijas nesaderīgumu ar azartspēļu piedāvātajām vērtībām un azartspēļu organizēšanas vietām raksturīgiem arhitektoniskajiem un noformējuma risinājumiem, kas atzīta arī Satversmes tiesas lietā Nr. 2018-17-03. Vienlaikus norādāms, ka saistošie noteikumi neizslēdz koncentrētu azartspēļu organizēšanas vietu attīstību teritorijās, ko neskar saistošajos noteikumos noteiktie ierobežojumi. Dažās atsauksmēs piedāvātas tādas alternatīvas azartspēļu ierobežošanai, kuru ieviešana neietilpst pašvaldības kompetencē (piemēram, papildu licencēšanas nosacījumu ieviešana, interaktīvo azartspēļu aizliegums) vai kas jau pastāv, taču nav izrādījušās pietiekamas leģitīmo mērķu sasniegšanai (piemēram, pašatteikušos personu reģistrs, atbalsts problemātiskajiem spēlētājiem). Vairākās atsauksmēs izteikti priekšlikumi paredzēt stingrākus ierobežojumus, nekā paredz saistošo noteikumu projekts (19 atsauksmes), piemēram, noteikt pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu vai atļaut azartspēlēs iesaistīties tikai tūristiem. Šobrīd netiek plānots ieviest stingrākus ierobežojumus, jo tiek uzskatīts, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums saistošajos noteikumos minētajās vietās un teritorijās būs pietiekams leģitīmo mērķu sasniegšanai, vienlaikus ļaujot nodrošināt līdzsvaru ar azartspēļu nozares komersantu un nodarbināto interesēm. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ietvaros saņemti arī biedrības "Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība" (LIAB) iebildumi, kuros pašvaldība lūgta pilnībā atteikties no katra un visiem saistošo noteikumu projektā paredzētajiem ierobežojumiem. Konkrēti alternatīvi risinājumi nav piedāvāti. Izvērtējot paustos iebildumus, pašvaldība nav secinājusi, ka tie radītu pamatu atteikties no saistošo noteikumu pieņemšanas, tostarp turpmāko apsvērumu dēļ. LIAB iebildumos nepamatoti pausts, ka saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi paredzot pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu pašvaldības administratīvajā teritorijā, lai gan šāds aizliegums nav paredzēts. Vienlaikus Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, turklāt šāds ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā.106 Tādējādi pašvaldības noteiktie ierobežojumi var būt pat ļoti plaši, kas pats par sevi nepadara regulējumu par nepieļaujamu. LIAB iebildumos norādīts, ka paskaidrojumu rakstā analizētajiem pētījumiem neesot saistības ar pašvaldības administratīvo teritoriju un tie nevarot pamatot ierobežojumu noteikšanu. Taču saistošo noteikumu pamatā ir vairāki pētījumi, kas apstiprina problemātiskas azartspēļu spēlēšanas izplatību un tās negatīvas sekas tieši pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju vidū. Dati par Rīgu ir analizēti Veselības ministrijas pētījumā (2019), pašvaldības Labklājības departamenta pētījumā "Azartspēļu atkarības sociālās sekas" (2021), SKDS aptaujā (2019), SKDS pētījumā "Rīgas iedzīvotāju aptauja" (2024) un SKDS interneta aptaujā "Attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Rīgā" (2024). Vienlaikus arī starptautiski un valsts mēroga pētījumi ir izmantojami, lai izdarītu secinājumus par ierobežojumu nepieciešamību. Nav racionāla iemesla uzskatīt, ka pašvaldības teritorijā azartspēļu izplatības modeļi un riski izpaustos būtiski citādi nekā citviet Latvijā un pasaulē, piemēram, ka Rīgā azartspēļu organizēšanas vietu pieejamība nepalielinātu spēlēšanas biežumu vai ka Rīgas iedzīvotāji būtu imūni pret azartspēļu negatīvajām sekām, vai ka azartspēļu automāti (kas ir izplatītākā klātienes azartspēļu forma Rīgā) neradītu vislielākos riskus, vai ka klātienes azartspēļu pieejamības ierobežošana Rīgā nebūtu iedarbīga, lai gan tā veiksmīgi darbojas citviet. Atkārtotu pašvaldības mēroga pētījumu veikšana, lai pierādītu jau starptautiski atzītus secinājumus, būtu nelietderīga resursu izlietošana. LIAB iebildumos izteiktas bažas, ka saistošie noteikumi ierobežošot pašvaldības rīcības brīvību iegūt jaunus nekustamos īpašumus vai izvietot jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas vietās (to tuvumā), kur tiek organizētas azartspēles. Pašvaldība nepiekrīt, ka pastāvētu šāds rīcības brīvības ierobežojums. Vienlaikus saistošajos noteikumos noteikto vietu un teritoriju izvietojums dabā laika gaitā patiešām var mainīties. Tas var ietekmēt azartspēļu organizēšanās vietu pieļaujamo izvietojumu abos virzienos – gan to paplašinot, gan sašaurinot (šādā gadījumā komersantu intereses aizsargā pārejas noteikumi). Taču apstāklis, ka pilsētvide nav nemainīga, nav iemesls, lai atteiktos no leģitīmo mērķu sasniegšanai nepieciešamu ierobežojumu noteikšanas. LIAB iebildumos norādīts, ka neesot rodams pamatojums 300 m un 500 m attāluma izmantošanai, nosakot teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Kā skaidrots paskaidrojuma rakstā, attālumu izvēle pamatota ar vidējo personu pārvietošanās ātrumu, kas ietekmē azartspēļu pieejamību, kā arī atšķirībām starp saistošajos noteikumos noteikto vietu funkcionalitāti, kas savukārt ietekmē personu kustības areālu. Nosakot attālumu, ņemti vērā arī pētījumu secinājumi par īpaši augstiem riskiem personām, kurām azartspēļu organizēšanas vietas pieejamas mazāk nekā 250 m attālumā. 300 m attālums arī būtiski neatšķiras no valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos piedāvātā 250 m attāluma. Turklāt šāds pats attālums – 300 m, balstoties uz cilvēku dabiskās pārvietošanās īpatnībām, ir izmantots arī citos pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos kā tāds attālums, kas raksturo tuvumu – vieglu kāda objekta vai teritorijas sasniedzamību. Piemēram, 2012. gadā veiktajā pētījumā "Rīgas attīstības teritoriju potenciāla izvērtējums"107 noteikts, ka izglītības iestāde ir jānodrošina 300 m (piecu minūšu gājienā ar ātrumu 4 km/h) rādiusā no dzīvesvietas, prioritāri tās pašas apkaimes robežās. Valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju tematiskajā plānojumā108 attālums 300 m izmantots kā kritērijs, lai vērtētu teritorijas nodrošinājumu ar pašvaldības funkcijām, piemēram, paredzot, ka pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem 300 m rādiusā no dzīvesvietas jābūt pieejamai sabiedriskā transporta pieturvietai, kas ļauj nokļūt sociālās palīdzības vai veselības aprūpes iestādē, un arī pašai iestādei ir jāatrodas 300 m zonā ap sabiedriskā transporta pieturvietu. Tas pats attiecas uz pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu, sporta un kultūras iestāžu apkalpes zonu (300 m), kurā jābūt pieejamai sabiedriskā transporta pieturai. 300 m kā kritērijs izmantots arī, vērtējot pieejamību dabas un apstādījumu teritorijām: 70 %–100 % apkaimes iedzīvotājiem blīvi apdzīvotajās apkaimes daļās (iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 iedz./ha) ir sasniedzamas dabas un apstādījumu teritorijas 300 m rādiusā. Arī Apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematiskā plānojumā109, vērtējot iedzīvotāju atpūtas iespējas, viens no kritērijiem ir 300 m attālumā no apstādījumiem un meža masīviem dzīvojošo cilvēku skaits. Transporta attīstības tematiskajā plānojumā110 minēts kritērijs, ka sabiedriskā transporta pieejamība 300 m attālumā no dzīvojamās apbūves teritorijas līdz pieturai nodrošināta 83 % no [apkalpes] teritorijas, savukārt kā uzdevums nākotnei norādīts, ka pilsētas kodolā [pilnībā] jānodrošina sabiedriskā transporta pieturu sasniedzamība 300 m rādiusā (Centrs, RVC un tā AZ); ārpus pilsētas kodola – 500 m (daudzstāvu apbūves rajonos) un 700 m (mazstāvu apbūves rajonos) sasniedzamība. Savukārt jau minētajā Valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju tematiskajā plānojumā 500 m noteikti kā kritērijs ērtai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu, kā arī pašvaldības bērnu rotaļlaukumu un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu sasniedzamībai no dzīvesvietas. Tas paredzēts arī kā kritērijs, nosakot, ka 80 %–100 % apkaimes iedzīvotāju blīvi apdzīvotajās apkaimes daļās (iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 iedz./ha) ir jābūt sasniedzamām dzelzceļa pieturām 500 m rādiusā no dzīvesvietas. Izvērtējot LIAB iebildumos pausto par katru no saistošo noteikumu punktiem, nav rasts pamatojums, lai atteiktos no tajos paredzētajiem ierobežojumiem. LIAB iebildumos norādīts, ka saistošo noteikumu 2.1. apakšpunktā paredzētais ierobežojums esot pārlieku nenoteikts un atkarīgs no pašvaldības izvēlēm attiecībā uz rīcību ar savu īpašumu. Tas nav pamatots, jo tiesību normas neparedz azartspēļu organizētāju tiesības pieprasīt, lai pašvaldība nodotu savu īpašumu azartspēļu organizēšanai. LIAB iebildumos izteiktas bažas, ka neesot precīzi nosakāmas 2.2. apakšpunktā minēto teritoriju (apkaimju centru) robežas. Pašvaldība paskaidro, ka aktuālās apkaimju centru robežas tiek precīzi noteiktas un apstiprinātas ar Rīgas domes lēmumiem, turklāt iedzīvotāju ērtībai attiecīgi apstiprinātās robežas augstā detalizācijas pakāpē tiek atspoguļotas publiski pieejamā interaktīvā kartē portālā www.georiga.lv. LIAB izteicis iebildumus pret 2.3. apakšpunktu, jo likums jau aizliedzot nepilngadīgo iesaisti azartspēlēs, un ierobežojumu attiecināšana uz teritoriju 300 m attālumā no izglītības iestādēm esot patvaļīga. Iebildumos paustais nesaskan ar Satversmes tiesas atziņām, ka pašvaldības var liegt azartspēļu organizēšanu izglītības iestāžu tuvumā, jo nepilngadīgām personām var veidoties nevēlams priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas veidu.111 Turklāt Veselības ministrijas pētījums apstiprina satraucošu tendenci iesaistīties azartspēlēs arvien jaunākā vecumā un to, ka nereti azartspēļu organizēšanas vietās var nokļūt pat nepilngadīgie. LIAB iebildumos pret 2.4. apakšpunktu paustais nesaskan ar Satversmes tiesas atziņām par pieļaujamību izvērtējuma rezultātā noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā. Savukārt iebildums, ka ierobežojums neatbilstot principam "azartspēles kā eksporta prece", nav pamatots, jo minētā principa īstenošanos nodrošina iespēja organizēt azartspēles viesnīcās, bet pieturvietās pamatā uzturas pašvaldības administratīvās teritorijas un Latvijas iedzīvotāji, mazāk tūristi. Nav pamatoti arī LIAB iebildumi, ka ierobežojums organizēt azartspēles saistošo noteikumu 2.5. un 2.6. apakšpunktā norādītajās teritorijās nevarot tikt noteikts ārpus teritorijas plānošanas procesa. Jebkurš klātienes azartspēļu organizēšanas ierobežojums neatkarīgi no tā formulējuma ir līdzīgs teritorijas plānošanas procesā izmantotajiem instrumentiem, jo noteic īpašuma tiesību aprobežojumus. Neskatoties uz to, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības domei ir tiesības pašai izlemt, vai aizliegumu organizēt azartspēles noteiktās teritorijās paredzēt teritorijas plānošanas procesa ietvaros vai atsevišķos saistošajos noteikumos.112 No Satversmes tiesas atziņām neizriet, ka pastāvētu saturiskas atšķirības starp ierobežojumiem, ko iespējams noteikt ar šiem saistošo noteikumu veidiem. Turklāt pašvaldības saistošajos noteikumos jēdzieni, kas tradicionāli saistīti ar teritorijas plānošanas jomu, ir izmantoti ar racionālu mērķi pēc iespējas skaidri definēt ierobežojumu teritoriju robežas. Vienlaikus pašvaldība pilnībā pievienojas LIAB iebildumos norādītajam viedoklim par to, ka azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem jābūt pārdomātiem un saprātīgiem, jo nepārdomātu lēmumu pieņemšana rada tiesvedību risku. Tāpēc saistošie noteikumi ir izstrādāti, balstoties uz pētījumiem un ievērojot Satversmes tiesas atziņas par ierobežojumu noteikšanu, kas ir izkristalizējušās, praksē vērtējot dažādu formu un satura azartspēļu organizēšanas ierobežojumus. Tā rezultātā ir izstrādāts uz racionāliem apsvērumiem balstīts saistošo noteikumu regulējumus, kas nodrošina interešu samērīgumu. Izvērtējot sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ietvaros saņemtās atsauksmes, nav rasts pamatojums atteikties no saistošajos noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem. Pēc saistošo noteikumu nodošanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai redakcionāli precizēts saistošo noteikumu 3. punkts, lai skaidrāk noteiktu pašvaldības tiesības uz saistošo noteikumu pamata atcelt iepriekš izsniegtas azartspēļu organizēšanas atļaujas, nodrošinot pārejas periodu komersantu interešu aizsardzībai. Redakcionālais precizējums neietekmē normas saturu pēc būtības. 1 Pieejams: https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1539/download?attachment 2 Attiecībā uz vienu adresi var būt izsniegtas vairāku azartspēļu organizēšanas vietu (kazino, spēļu zāle, bingo zāle, totalizators vai derību likmju pieņemšanas vieta) licences. 3 Saskaņā ar Fizisko personu reģistra statistiku 2024. gada 1. janvārī pašvaldības administratīvajā teritorijā bija 674 511 iedzīvotāju, no kuriem 116 675 nebija sasnieguši 18 gadu vecumu. Pieejams: https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/11034/download?attachment 4 AIUI dati. Azartspēļu vietu adreses Latvijā pa republikas pilsētām/novadiem 2024. gada 1. oktobrī. Pieejams: https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspelu-vietu-licencu-registrs. 5 Oficiālās statistikas portāla dati. Azartspēļu automātu skaits Latvijā un Rīgā (pēc ART 2021. gadā). Pieejami: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/azartspeles/15040-azartspeles. 6 Veselības ministrija (Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns, Māris Brants), Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem. Pētījuma gala ziņojums. ISBN 978-9934-8845-1-1. Pieejams: Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf (esparveselibu.lv) 7 Apkaimju centri ir centrālas vietas Rīgas apkaimēs ārpus RVC un tā AZ, kas pilda vietēja līmeņa pakalpojumu, sociālās un rekreatīvās funkcijas. Apkaimes centrs reprezentē apkaimes identitāti, stiprina iedzīvotāju piederības sajūtu savai dzīvesvietai un nodrošina iespēju iedzīvotājiem pulcēties un atpūsties. Apkaimju centri ir noteikti pilsētas esošajos un potenciālajos aktivitāšu un cilvēku koncentrācijas mezglpunktos, kur ir iespējams attīstīt pievilcīgu publisko telpu visiem apkaimes iedzīvotājiem. Aktuālie apkaimju centri norādīti Apkaimju centru attīstības plānā 2024.–2028. gadam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 2023. gada 27. septembra lēmumu Nr. RD-23-2932-lē. 8 Teritorijas plānojumā noteikta aizsargājama apbūves teritorija, kam nav kultūras pieminekļa statusa, bet kur saskaņā ar apbūves vienoto raksturu saglabājama esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs un kam piemērojami īpaši izmantošanas un apbūves noteikumi. 9 Piemēram, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 26.05.2022. rīkojumu Nr. 359. 10 Aktuālā Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija, 10.redakcija. Pieejama: https://ssk10.spkc.gov.lv/. 11 Piemēram, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359. 12 Piemēram, Latvala, T., Lintonen, T., & Konu, A. (2019). Public health effects of gambling - debate on a conceptual model. BMC Public Health, 19(1), 1077. https://doi.org/10.1186/s12889-019-7391-z. 13 National Research Council Pathological Gambling: A Critical Review. Washington, DC: The National Academies Press, 1999, pieejams: https://doi.org/10.17226/6329. 14 Turpat, p. 159. 15 Kalischuk G. R., Nowatzki N., Cardwell K., Klein K. Solowoniuk J. Problem Gambling and its Impact on Families: A Literature Review, International Gambling Studies, 6:1, 31-60, DOI: 10.1080/14459790600644176, p. 37. 16 National Research Council Pathological Gambling: A Critical Review. Washington, DC: The National Academies Press, 1999, pieejams: https://doi.org/10.17226/6329, pp. 175-185, un avotā citētos pētījumus. 17 Skatīt, piemēram, Browne, M, Greer, N, Armstrong, T, Doran, C, Kinchin, I, Langham, E & Rockloff, M 2017, The social cost of gambling to Victoria, Melbourne: Victorian Responsible Gambling Foundation, 2017, pieejams: https://responsiblegambling.vic.gov.au/resources/publications/the-social-cost-of-gambling-to-victoria-121/; Piemēram, A. M. T. Russell et. al. Electronic gaming machine accessibility and gambling problems: A natural policy experiment. In: Journal of Behavioral Addictions 12 (2023) 3, 721–732. Pieejams: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10562817/pdf/jba-12-721.pdf. 18 Goodwin C. B., Browne M., Rockloff M., Rose J. A typical problem gambler affects six others, International Gambling Studies, 17:2, 276-289, DOI: 10.1080/14459795.2017.1331252. 19 Turpat, p. 277. 20 Turpat, p. 283. 21 Turpat, p. 281, 283. 22 Veselības ministrija (Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns, Māris Brants), Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem. Pētījuma gala ziņojums. ISBN 978-9934-8845-1-1. Pieejams: Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf (esparveselibu.lv) 23 SKDS Rīgas iedzīvotāju aptaujas par dažādiem Rīgas domi interesējošiem jautājumiem rezultāti. 2019. gada maijs. Pieejams: https://www.riga.lv/sites/riga/files/content/PA%C5%A0VALD%C4%AABA/Publik%C4%81cijas/P%C4%93t%C4%ABjumi/SKDS/2019/atskaite_rd_specjaut_maijs.pdf. 24 Pētījums pieejams: https://ld.riga.lv/wp-content/uploads/2024/05/Azartspelu-atkariba_Atskaite.pdf. 25 Rīgas domes Labklājības departaments, Azartspēļu atkarības sociālās sekas Rīgas pašvaldības analīze. 30. lpp. Pētījums pieejams: https://ld.riga.lv/wp-content/uploads/2024/05/Azartspelu-atkariba_Atskaite.pdf. 26 https://responsiblegambling.vic.gov.au/terms-of-use/accessibility/gamblers-help-video-transcripts/gamblers-fallacy-explained-think-youre-owed-win/. 27 Skatīt, piemēram, Organization for Cooperation and Economic Development OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies, OECD, Paris, pieejams: www.oecd.org/finance/OECD-INFE-International-Survey-of-Adult-Financial-Literacy-Competencies.pdf., p. 7; Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību aizsardzības centrā 2015. gadā saņemto sūdzību par finanšu pakalpojumiem analīze, pieejams: https://www.ptac.gov.lv/lv/media/36/download, 12. lpp.; Ansonska E., Austers I., Bērziņš G., Priede J. Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Patērētāju uzvedības psiholoģiskie aspekti. Pieejams: https://registri.ptac.gov.lv/sites/default/files/distances_jeb_atro_kreditu_izmantosana_latvija.pdf, p. 51. 28 Piemēram, A. M. T. Russell et. al. Electronic gaming machine accessibility and gambling problems: A natural policy experiment. In: Journal of Behavioral Addictions 12 (2023) 3, 721–732. Pieejams: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10562817/pdf/jba-12-721.pdf; Binde, P., Romild, U., & Volberg, R. A. (2017). Forms of gambling, gambling involvement and problem gambling: Evidence from a Swedish population survey. International Gambling Studies, 17(3), 490–507. https://doi.org/10.1080/14459795.2017.1360928; Fisher, S., Griffiths, M. Current trends in slot machine gambling: Research and policy issues. J Gambling Stud 11, 239–247 (1995). https://doi.org/10.1007/BF02104791; Griffiths, M. Fruit machine gambling: The importance of structural characteristics. J Gambling Stud 9, 101–120 (1993). https://doi.org/10.1007/BF01014863; Morgan, T., Kofoed, L., Buchkoski, J. et al. Video lottery gambling: Effects on pathological gamblers seeking treatment in South Dakota. J Gambling Stud 12, 451–460 (1996). https://doi.org/10.1007/BF01539188; Fabian T. Pathological gambling: A comparison of gambling at German-style slot machines and "Classical" gambling. J Gambl Stud. 1995 Sep;11(3):249-63, pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24233548/; Versini A, LeGauffre C, Romo L, Adès J, Gorwood P. Frequency of gambling problems among parents of pathological, versus nonpathological, casino gamblers using slot machines. Am J Addict. 2012 Jan-Feb;21(1):86-95. doi: 10.1111/j.1521-0391.2011.00190.x, pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/22211351/. 29 Piemēram, Yücel M., Carter A., Harrigan K., van Holst J. R., Livingstone C. Hooked on gambling: a problem of human or machine design? The Lancet (January 2018) Vol. 5 Issue 1, pieejams: https://doi.org/10.1016/S2215-0366(17)30467-4; Livingstone, C. H. (2017). How electronic gambling machines work: EGM structural characteristics. Australian Gambling Research Centre, Australian Institute of Family Studies, pieejams: https://aifs.gov.au/resources/policy-and-practice-papers/how-electronic-gambling-machines-work ; Parke, J., Parke, A., & Blaszczynski, A. (2017). Key issues in productbased harm minimisation: Examining theory, evidence and policy issues relevant in Great Britain. Responsible Gambling Trust. http://eprints.lincoln.ac.uk/26363/1/pbhm-final-reportdecember-2016.pdf u.c. 30 Veselības ministrija (Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns, Māris Brants), Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem. Pētījuma gala ziņojums. ISBN 978-9934-8845-1-1. Pieejams: Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf (esparveselibu.lv) 31 Oficiālās statistikas pārvaldes dati. Azartspēļu automātu skaits Latvija un Rīgā (pēc ART 2021. gadā). Pieejami: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/azartspeles/15040-azartspeles. 32 A. M. T. Russell et. al. Electronic gaming machine accessibility and gambling problems: A natural policy experiment. In: Journal of Behavioral Addictions 12 (2023) 3, 721–732. Pieejams: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10562817/pdf/jba-12-721.pdf. 33 Turpat. 34 Lund, I. (2009). Gambling behaviour and the prevalence of gambling problems in adult EGM gamblers when EGMs are banned. A natural experiment. Journal of Gambling Studies, 25(2), 215–225. https://doi.org/10.1007/s10899-009-9127-y. 35 Turpat. 36 Badji, S, Black, N, Johnston, D, 2020, Proximity to gambling venues, gambling behaviours and related harms, Melbourne: Victorian Responsible Gambling Foundation, 2020, pieejams: https://responsiblegambling.vic.gov.au/resources/publications/proximity-to-gambling-venues-gambling-behaviours-and-related-harms-969/. 37 Turpat, p. 2. 38 Turpat, p. 2. 39 Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 14.3. apakšpunkts. 40 Veselības ministrija (Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns, Māris Brants), Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem. Pētījuma gala ziņojums. Pieejams: Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf (esparveselibu.lv). 41 SKDS. Rīgas iedzīvotāju aptaujas par dažādiem Rīgas domi interesējošiem jautājumiem rezultāti. 2019. gada maijs. Pieejams: https://www.riga.lv/sites/riga/files/content/PA%C5%A0VALD%C4%AABA/Publik%C4%81cijas/P%C4%93t%C4%ABjumi/SKDS/2019/atskaite_rd_specjaut_maijs.pdf. 42 Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojums Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam". Latvijas Vēstnesis, 136, 2021. gada 19. jūlijs. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324799-par-azartspelu-un-izlozu-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam. 43 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai 44 2021. gada 8. aprīļa likums "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Latvijas Vēstnesis, 75, 2021. gada 20. aprīlis. 45 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 4. punkts. 46 Turpat, 5. punkts. 47 Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 2020-26-0106, Saeimas viedokļa 4.1. apakšpunkts. 48 Skat. Labklājības ministrijas 2019. gada 25. janvāra vēstuli Nr. A-21-09/9, kuras saturs atspoguļots Izziņā par atzinumos sniegtajiem iebildumiem par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/doc/2021_01/FMIZZ_121120_IA_PAMAT.2393.DOCX. 49 Tieslietu ministrijas 2021. gada 20. oktobra vēstule Nr. 1-13.10/4146. 50 Rīgas domes 2021. gada 15. decembra lēmums par saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" apstiprināšanu. 51 Satversmes tiesas tiesneses Jautrītes Briedes 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03; Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03. 52 Piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.1. apakšpunkts. 53 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 54 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 55 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 56 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 57 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 14.1. apakšpunkts. 58 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 59 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 60 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 61 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 14.3. apakšpunkts. 62 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 14.3. apakšpunkts. 63 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 14.3. apakšpunkts. 64 Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03, jo īpaši 6. un 7. lpp. 65 Satversmes tiesas tiesneses Jautrītes Briedes 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03. 66 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 20.1. apakšpunkts. 67 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. apakšpunkts; Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punkts. 68 Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punkts. 69 Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punkts. 70 Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas 3. punkts. 71 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. apakšpunkts. 72 Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punkts. 73 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. apakšpunkts. 74 Sal. Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03, jo īpaši 6. un 7. lpp. 75 Sal. Augstākās tiesas 2021. gada 25. februāra spriedumu lietā Nr. SKA-510/2021 (A420200019). 76 Satversmes tiesas tiesneses Jautrītes Briedes 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03; Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03. 77 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmā daļa. 78 Drošas pilsētvides plānošana, Valsts policijas rokasgrāmata, pieejams: https://www.manadrosiba.lv/media/files/drosas_pilsetvides_planosana_reduce.pdf, 18. un turpmākās lpp. 79 https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1558/download?attachment 80 Azartspēļu organizēšanas vietu adrešu skaits. Vienā adresē var būt izsniegtas vairāku azartspēļu organizēšanas vietu licences, piemēram, spēļu zāle un bingo zāle. 81 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. A420224514, SKA-51/2019. 82 Piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 14. punkts. 83 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 14.1. apakšpunkts. 84 Piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 16., 20. punkts. 85 Piemēram, Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 11. punkts. 86 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. apakšpunkts; Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punkts. 87 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. apakšpunkts. 88 Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam (apstiprināta ar Rīgas domes 2022. gada 23. februāra lēmumu Nr. 1284) 18. lpp. 89 Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam 84., 85., 101. rindkopa. 90 RTP paskaidrojumu raksta 9. lpp. 91 Augstskolās un koledžās studējošie, uzņemtie un grādu ieguvušie studenti pēc vecuma un dzimuma – vecums, laika periods un rādītāji. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA010/. 92 Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Administratīvās pārvaldes 2024. gada 3. decembra vēstule Nr. DIKS-24-1590-dv. 93 Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 14.3. apakšpunkts. 94 Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-27-03. 95 Piemēram, Senāta 2021. gada 25. februāra sprieduma lietā Nr. A420200019, Nr. SKA-510/2021 8. punkts. 96 Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 14.07.2021. rīkojumu Nr. 509 97 Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 14.3. apakšpunkts. 98 Badji, S, Black, N, Johnston, D, 2020, Proximity to gambling venues, gambling behaviours and related harms, Melbourne: Victorian Responsible Gambling Foundation, 2020, pieejams: https://responsiblegambling.vic.gov.au/resources/publications/proximity-to-gambling-venues-gambling-behaviours-and-related-harms-969/. 99 RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 373., 395. un 417. punkts. 100 RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 436., 469., 502., 536., 568. un 600. punkts. 101 RTP izmantošanas un apbūves noteikumu 417., 502., 536., 600. punkts. 102 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 20.1. apakšpunkts. 103 Turpat. 104 Satversmes tiesas tiesneses Jautrītes Briedes 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03; Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa 2024. gada 18. aprīļa atsevišķās domas lietā Nr. 2023-27-03. 105 Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 20.3.apakšpunkts. 106 Izņemot tās vietas, kurās saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumā noteikto pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav nepieciešama. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkts. 107 Pētījuma veicējs SIA "Grupa93, 2012. Pieejams: https://sus.lv/petijumi/rigas-attistibas-teritoriju-potenciala-izvertejums. 108 Apstiprināts ar Rīgas domes 2017. gada 15. decembra lēmumu Nr. 652. 109 Apstiprināts ar Rīgas domes 2017. gada 15. decembra lēmumu Nr. 658. 110 Apstiprināts ar Rīgas domes 2017. gada 15. decembra lēmumu Nr. 655. 111 Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 14.3. apakšpunkts. 112 Satversmes tiesas 20.04.2023. spriedums lietā Nr. 2022-13-05, 18. punkts. Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis