12. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Fintech Latvija Asociācija" (turpmāk - Fintech Latvija) - norāda, ka tai un tās pārstāvētajiem komersantiem nebija nodrošināta pienācīga iespēja paust viedokli par apstrīdētajām normām un līdz ar to ir pārkāpts labas likumdošanas princips. Apstrīdēto normu pieņemšanas mērķis ir saistāms ar EURIBOR likmes svārstībām un reaģēšanu uz kredītiestāžu augstajiem peļņas rādītājiem, tāpēc to attiecināšanai uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz aizdevumus ar fiksēto procentu likmi, nav objektīva pamata. Ar apstrīdētajām normām divām finanšu sektora uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju grupām ir noteikta atšķirīga nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Nosakot izņēmumus no vispārējās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības, likumdevējam būtu jāizvēlas tādas personu grupas, kuras ir salīdzināmas un atrodas vienādos apstākļos. Vienīgā pazīme, pēc kuras kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus var salīdzināt, ir tā, ka abas nodokļa maksātāju grupas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem. Tomēr šo pazīmi nevar uzskatīt par pietiekamu, jo, ņemot vērā tādus apstākļus kā komercdarbībai piesaistītais finansējums, patērētājiem piedāvāto produktu cenas veidošana, tiem piemēroto nodokļu aprēķināšanas un nomaksas kārtība, kā arī uz tiem attiecinātie citi uzraudzības maksājumi un nodevas, jāsecina, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un kredītiestādes atrodas būtiski atšķirīgos apstākļos. Par to, ka šīs personu grupas neatrodas vienādos apstākļos, liecina arī tas, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pamatā izsniedz aizdevumus ar fiksētajām procentu likmēm, turpretim kredītiestādes - aizdevumus ar mainīgajām procentu likmēm. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri sniedz kreditēšanas pakalpojumus juridiskajām personām, kā arī, atšķirībā no kredītiestādēm, nodrošina hipotekāro kredītu izsniegšanu reģionos, pieaicinātajai personai norādījuši, ka, piemērojot apstrīdētās normas, tiks samazināts to rīcībā esošo apgrozāmo līdzekļu apjoms un līdz ar to attiecīgi tiks ietekmēta kredītu pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šāda situācija būtu pretrunā ar vienu no 2018. gadā ieviestās uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas mērķiem, kā arī hipotekāro kredītu pieejamību privātpersonām reģionos.