14. Article

Pieaicinātā persona - Mg. oec., Mg. iur. Ilze Birzniece - paskaidro, ka uzņēmumu ienākuma nodokli administrē divos veidos, no kuriem viens ir nodokļa aprēķināšana no nesadalītās peļņas, kas apstrīdētajās normās definēta kā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa, bet otrs - nodokļa aprēķināšana no faktiski sadalītās peļņas jeb tā sauktā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas sistēma. Mg. oec., Mg. iur. Ilze Birzniece uzskata, ka termins "atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis" nav korekts un nav attiecināms ne uz vienu no uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas veidiem, jo nodokļa samaksa pēc savas būtības netiek atlikta. Ar apstrīdētajām normām ir noteikts pienākums gan kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli no aprēķinātās peļņas pirmstaksācijas gadā un paredzēta iespēja samazināt apliekamo bāzi par to ienākumu daļu, kas tikusi sadalīta. No apstrīdētajām normām ir skaidri saprotams tas, ka, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, no apliekamās bāzes tiek atskaitīta sadalītās peļņas daļa, par kuru jau ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Ar apstrīdētajām normām noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma neparedz obligātu pienākumu lemt par peļņas sadali. Tomēr nodokļu maksātājs, ņemot vērā to, ka apstrīdētās normas paredz obligātu nodokļa samaksu no visas aprēķinātās peļņas, tiek motivēts sadalīt peļņu, no kuras ir veikta nodokļa samaksa. Pēc Mg. oec., Mg. iur. Ilzes Birznieces ieskata, uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti šī sistēma ietekmē, taču šī ietekme nav izšķiroša, jo īpaši tad, ja uzņēmuma politika ir vērsta uz regulāru dividenžu izmaksu.