16. Article

Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu vērtēt vairāku Nodokļa likuma normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības vērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 17. punktu). 16.1. Nodokļa likuma 4.1 panta pirmajā daļā noteikti subjekti, kuriem ir pienākums attiecīgajā taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu. Savukārt minētā panta otrā un ceturtā daļa regulē nodokļa piemaksai piemērojamo periodu un nosaka taksācijas gada nodokļa piemaksas aprēķinā iekļaujamo informāciju. Nodokļa likuma 17. panta 7.1 daļa paredz kārtību, kādā tiek samazināta samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa, bet pārejas noteikumu 52. punkts paredz gadījumu, kad peļņas apmērs, uz kura pamata tiek aprēķināta uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa, netiek samazināts. Tādējādi apstrīdētās normas to kopsakarā veido tiesisko regulējumu, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējama apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām. 16.2. Apstrīdēto normu tvērumā ietilpst vairāki subjekti, kam taksācijas gadā jāveic uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa. Proti, saskaņā ar Nodokļa likuma 4.1 panta pirmo daļu pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu ir kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētie iekšzemes uzņēmumi un 2. panta pirmās daļas 2. punktā minētās pastāvīgās pārstāvniecības. Ja apstrīdētās normas attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, tad nepieciešams precizēt, kādā apjomā vērtējama apstrīdēto normu satversmība (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-36-01 11. punktu). Pieteikumu iesniedzējas ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas. Tās vērsušās Satversmes tiesā, jo uzskata, ka likumdevējs nepamatoti noteicis pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu tieši šādiem subjektiem. No lietas materiāliem neizriet, ka lietas dalībnieki vai pieaicinātās personas būtu izteikušas viedokli par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam attiecībā uz kredītiestādēm. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tās paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. 16.3. Pieteikumos lūgts vērtēt apstrīdēto normu atbilstību gan Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, gan 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Tā kā tiek apstrīdēta tiesību normu atbilstība vairākām Satversmes normām, Satversmes tiesai jānosaka arī tas, kādā secībā šī atbilstība vērtējama. Lietas pamatjautājums ir par to, vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktais pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu un šīs piemaksas aprēķināšanas kārtība nesamērīgi neierobežo šo personu tiesības uz īpašumu. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu, ciktāl tās paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, bet pēc tam - atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.