17. Article

Satversmes 105. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu." Savukārt minētā panta trešais teikums paredz: "Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu." Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas. Arī personas naudas līdzekļi ir tiesību uz īpašumu objekts (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-37-0103 15.2. punktu). Tādējādi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju finanšu līdzekļu aizsardzība ietilpst Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā nostiprināto tiesību uz īpašumu tvērumā. Nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu, jo šā pienākuma pildīšanas rezultātā samazinās personas finanšu līdzekļu apmērs (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-12-03 6.2. punktu). Līdz brīdim, kad spēkā stājās apstrīdētās normas, Nodokļa likums paredzēja, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji uzņēmumu ienākuma nodokli maksā vienīgi peļņas sadales brīdī. Ar apstrīdētajām normām par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas bāzi tika noteikta pirmstaksācijas gada uzņēmuma gada pārskata vai pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķina summa pēc nodokļiem. Turklāt nodokļa piemaksa 20 procentu apmērā ir maksājama taksācijas periodā neatkarīgi no tā, vai pirmstaksācijas perioda peļņa pēc nodokļiem tiek sadalīta dividendēs. Tātad apstrīdētās normas uzliek patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Tādējādi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jārod papildu finanšu līdzekļi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanai. Attiecīgais pienākums ietekmē šo saimnieciskās darbības veicēju naudas plūsmu un likviditāti. Līdz ar to apstrīdētās normas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu.