18. Article

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19. punktu). Grozījumus, ar kuriem apstrīdētās normas ietvertas Nodokļa likumā, Saeima pieņēmusi 2023. gada 7. decembrī, tie izsludināti 2023. gada 21. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 247 un stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas pieņemtas, pārkāpjot labas likumdošanas principu. Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā nebija nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Tāpat apstrīdētās normas ir pieņemtas bez datos balstīta pamatojuma, neņemot vērā iesaistīto valsts institūciju un nozares uzņēmumu viedokli. Šie labas likumdošanas principa pārkāpumi, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, ir būtiski. Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, uzklausot valsts institūciju un nozares pārstāvjus, ņemot vērā datus par finanšu nozares uzņēmumu veiktajām uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksām. Tāpat pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevējam bija pieejama informācija par to, ka daļa patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniedz aizdevumus ar fiksētu procentu likmi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir uzklausījusi un vērtējusi iebildumus par to, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas pienākums tiek noteikts patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Atbilstoši labas likumdošanas principam demokrātiskā tiesiskā valstī ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.1. punktu). No atbildīgās komisijas sēžu protokoliem izriet, ka pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika uzklausīts Finanšu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Fintech Latvija viedoklis. Minētajā sēdē tika norādīts, ka gan kredītiestāžu, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju komercdarbības modelis ir balstīts uz atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājuma izmantošanu kreditēšanā ar procentu likmi, tādēļ apstrīdētajās normās noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu nepieciešams attiecināt gan uz kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra sēdes audioierakstu no 00:29:50. Pieejams: saeima.lv). Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja arī Fintech Latvija ierosinājumu veidot tādu atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas paredzētu noteikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu piemērot vienīgi tiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz kredītus ar mainīgu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā. Tomēr šo priekšlikumu deputāti neatbalstīja (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra sēdes audioierakstu no 00:38:57. Pieejams: saeima.lv). Tādējādi apstrīdēto normu pieņemšanas procesā tika uzklausīti valsts institūciju un nozares pārstāvju viedokļi. Labas likumdošanas princips negarantē konkrētu kādai personu grupai vēlamu rezultātu. Tas, ka attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā nav iekļauts katrs saņemtais priekšlikums, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips nav ievērots (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19.2. punktu). Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par to, ka apstrīdētās normas pieņemtas bez datos balstīta pamatojuma, ir pārbaudāmi, vērtējot to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam. Ievērojot minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pienācīgi apspriestas un likumdošanas procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu viedokļi. Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, un labas likumdošanas princips nav pārkāpts. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.