19. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu). Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Nodokļa likumā ietvertā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, saskaņā ar kuru nodokļa maksāšana tiek atlikta līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, motivē uzņēmumus novirzīt peļņu tādiem izdevumiem, kas nodrošina to attīstību. Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz saprātīga līdzsvara panākšanu starp šo Nodokļa likumā ietverto uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un no valsts budžeta pilnīguma principa izrietošo prasību nodrošināt budžeta ieņēmumu prognozējamību, sekmējot uzņēmumu ienākuma nodokļa regulāru samaksu. Apstrīdētās normas ir vērstas uz to, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, kas nepieciešami dažādu valsts funkciju izpildei. Savukārt Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav leģitīma mērķa, jo likumdevējs ir vēlējies uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu noteikt kā nodokli no šķietamas virspeļņas. Nav objektīva un saprātīga pamata secināt, ka Pieteikumu iesniedzējas ir guvušas tādu peļņu, kura atbilstoši apstrīdēto normu mērķim būtu jāpārdala sabiedrības vajadzībām. Tāpat jāņem vērā, ka apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā veidojas dubultais nodoklis, jo ar nodokli ir aplikta gan gūtā peļņa, gan arī atlikums virs šīs peļņas. Šo apstākli likumdevējs nav apsvēris. 19.1. Nodokļu politikas pamatā ir valsts izveidotas nodokļu sistēmas, kas tiek pastāvīgi pilnveidotas. 2017. gada 28. jūlijā Saeima pieņēma Nodokļa likumu, ar kuru tika ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas paredzēja uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta. Viens no 2018. gadā ieviestās nodokļu reformas mērķiem bija būtiski palielināt tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri vienlaikus ir vērsti uz eksportu, augstu produktivitāti un augstu vidējā atalgojuma līmeni. Lai sasniegtu šo mērķi, vidēja termiņa nodokļu reformas ietvaros tika ieviesta atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas paredzēja piemērot 20 procentu likmi peļņas sadales brīdī (sk. Ministru kabineta 2017. gada 24. maija rīkojumu Nr. 245 "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam" protokola Nr. 23 21. §). Tomēr jāņem vērā, ka 2018. gadā ieviestā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma nav uzskatāma par tipisku, jo pārsvarā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts regulāri - ik gadu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 73. lp.). Līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas mērķis bija uzņēmumu rentabilitātes un produktivitātes paaugstināšana, uzlabojot uzņēmumu finanšu rādītājus, tai skaitā pašu kapitālu, kā arī investīciju veicināšana. Šāda uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma stimulēja uzņēmumus lielāku peļņas daļu atstāt uzņēmumā un veicināja iespējas veikt investīcijas, piemēram, palielināt ražošanas vai pakalpojumu jaudu vai mainīt ražošanas procesu. 19.2. Uzsākot Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes darbu, Nodokļu koordinēšanas grupas sēdēs tika pieaicināti eksperti no nozaru ministrijām un citām valsts institūcijām, kā arī sociālo un sadarbības partneru pārstāvji. Nodokļu koordinēšanas grupa 2023. gadā dažādus ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistītus jautājumus izskatīja vairākās sēdēs, vērtējot datus par finanšu sektora samaksātajiem nodokļiem, tostarp arī uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātus. Tika secināts, ka pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas finanšu sektora samaksātie nodokļi ir būtiski samazinājušies. Proti, summējot finanšu sektora maksājamos nodokļus un aprēķinot to īpatsvaru kopējos nodokļu ieņēmumos 2017. gadā - pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas -, tika konstatēts, ka valsts ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa finanšu sektorā ir 43,3 miljoni euro un kopumā nodokļu ieņēmumi no finanšu sektora veido 2,3 procentus no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Turpretim 2019., 2020. un 2021. gadā ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa finanšu sektorā būtiski samazinājās. 2022. gadā finanšu sektora samaksātie nodokļi veidoja tikai vienu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 88.-89. lp.). Līdz ar to tika secināts, ka finanšu sektora samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēra samazinājumu ir ietekmējusi arī 2018. gadā ieviestā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma. Vienlaikus kreditēšanas nozarē tika novērota netipiski augsta peļņa, kas veidojās no aizņēmumu (procentu) likmju ienākuma par izsniegtajiem aizdevumiem. Tomēr šī augstā peļņa negarantēja kreditētāju veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu pieaugumu valsts budžetā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 160.-161. lp.). Savukārt pārējā tirgus segmentā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ir veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla rādītāju uzlabošanos un eksporta konkurētspējas saglabāšanos. Ir pieaugusi uzņēmumu iespēja izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā gūtos pašu līdzekļus uzņēmējdarbības finansēšanai, kā arī pieaugusi eksporta tirgus daļa. Tāpat ar uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu ir ieviestas pozitīvas izmaiņas augstākas pievienotās vērtības nozarēs ar lielāku eksporta potenciālu, tādās kā, piemēram, rūpniecība un informācijas un komunikāciju pakalpojumi (sk.: Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmes izvērtējums 2018-2023 un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs. Pieejams: fm.gov.lv). Tāpēc Nodokļu koordinēšanas grupa atbalstīja priekšlikumu neatteikties no 2018. gadā ieviestās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, tomēr analizēja iespējas un piedāvāja risinājumus atšķirīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas noteikšanai konkrētām tautsaimniecības nozarēm (sk. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas 2023. gada 14. jūnija sēdes protokolu Nr. 12). Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika norādīts, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pēc nodokļa reformas vairāk nekā piecus gadus savu saimniecisko darbību ir īstenojuši atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmā. Šāda komersantiem labvēlīga uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ir ieviesta tikai Latvijā un Igaunijā. Tomēr, ņemot vērā fiskālo situāciju un finanšu sektora pamatdarbības veidu, valsts var pārskatīt finanšu sektoram noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, lai nodrošinātu regulārus valsts budžeta ieņēmumus un prognozējamību (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra sēdes audioierakstu no 00:38:57. Pieejams: saeima.lv). 19.3. Nodokļi veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus un tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 16. punktu). Ar nodokļu ieņēmumu palīdzību ir iespējams finansēt prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kā arī mazināt personu ienākumu un labklājības līmeņa nevienlīdzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 15. punktu). Apstrīdēto normu izstrādes procesā veiktajā analīzē konstatēts, ka valstij bija īpaši nepieciešami resursi veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai. Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm tikai vidēja termiņa izdevumu mērķu sasniegšanai šajās nozarēs bija nepieciešams papildu finansējums aptuveni triju procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt fiskālās disciplīnas noteikumi paredzēja ierobežojumus valsts budžeta strukturālajam un nominālajam deficītam un tas faktiski nozīmē nepieciešamo izdevumu finansēšanu galvenokārt no budžeta ieņēmumiem (sk. informatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību"). Tādējādi secināms, ka likumdevējs, vēlēdamies nodrošināt konkrētu tautsaimniecības nozaru attīstības iespējas, nodokļu regulējuma noteikšanas procesā savas rīcības brīvības ietvaros pārskatīja ieviestos risinājumus. Ar apstrīdētajām normām tiek sekmēta uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas prognozējamība finanšu sektorā un garantēta regulāra šā nodokļa samaksa. Uzņēmumu ienākuma nodoklim ir izteikta fiskālā funkcija. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošina regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu valsts ieņēmumos un sekmē sabiedrības labklājību. Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.