20. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Lai secinātu, vai ar nodokļa maksāšanas pienākumu radītais pamattiesību ierobežojums ir piemērots tā leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamo objektu un nodokļa aprēķina principus nav noteicis patvaļīgi un vai nodokļa aprēķināšanas kārtība ir tāda, kas ļauj matemātiski izskaitļot nodokļa maksājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 19. punktu un 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 18. punktu). SIA "Finanza" norāda, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo tā izpildes rezultātā tiek palielināti valsts budžeta ieņēmumi. Savukārt pārējās Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka šis ierobežojums attiecībā uz tiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi, nesasniedz tā leģitīmo mērķi. Tas saistīts ar to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas, lai EURIBOR likmes kāpuma rezultātā kredītiestāžu gūto peļņu pārdalītu par labu sabiedrībai. Taču EURIBOR likmes svārstības neietekmē to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju peļņu, kuri aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākums ir pretējs 2018. gadā veiktās nodokļa reformas mērķim, jo ierobežo patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju iespējas nesadalīto peļņu izmantot kā savus apgrozāmos līdzekļus, lai finansētu kredītu izsniegšanu to klientiem un attīstītu savu saimniecisko darbību. Tam piekrīt arī Finanšu asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt Saeima norāda, ka finanšu sektoram noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma tika izraudzīta kā atbilstošākais un samērīgākais ilgtermiņa risinājums. Apstrīdēto normu pieņemšana nav primāri saistāma ar EURIBOR likmes svārstību dēļ gūtās peļņas pārdali, un uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa nav īslaicīgs risinājums. Arī Finanšu ministrija uzsver, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma ir izstrādāta kā pastāvīgs pasākums, kas veicinās paredzamu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, lai risinātu jautājumu par ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrības interesēs. 20.1. Valstij, nosakot un realizējot nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-12-03 6.2. punktu). Apstrīdētajās normās noteiktais uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākums ir attiecināts arī uz tādiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izsniedz aizdevumus ar fiksētu procentu likmi. Jau sākotnējie priekšlikumi attiecībā uz nepieciešamību pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu finanšu sektorā tika pamatoti ar netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu ne tikai kredītiestādēs, bet arī citiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas rīcībā bija informācija, ka to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kuri aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi, ekonomiskā izaugsme un augstie rentabilitātes rādītāji nav saistīti tieši ar EURIBOR likmes kāpumu (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 29. novembra sēdes audioierakstu no 00:35:50. Pieejams: saeima.lv). Līdz ar to attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav pamata uzskatīt, ka apstrīdētās normas tika pieņemtas nolūkā pārdalīt EURIBOR likmes kāpuma rezultātā gūto virspeļņu. Kredītiestāžu augstos peļņas rādītājus labvēlīgi ietekmēja paaugstinātā EURIBOR likme, savukārt patērētāju kreditētāju rentabilitāte pārsvarā pārsniedza 30 procentu robežu un bija ievērojami augstāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības centra Pārskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022. gadā). Rentabilitāte raksturo uzņēmuma darbības efektivitāti kopumā un ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības rādītājiem. Rentabilitātes rādītāji atspoguļo peļņas un zaudējumu attiecību, uz kuras pamata uzņēmumu ienesīgumu var analizēt gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, gan arī salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem. Tāpēc uzņēmumu rentabilitāte nav atkarīga ne no tā, vai aizdevumi patērētājiem tiek izsniegti ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi, ne arī no piedāvāto finanšu pakalpojumu veida. 20.2. Attiecinot uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, viens no likumdevēja mērķiem bija noteikt finanšu sektorā tādu nodokļa maksāšanas kārtību, kas vērsta uz regulāru nodokļa iemaksu valsts budžetā. Tomēr jāņem vērā, ka gluži tāpat kā gadījumā, kad uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts peļņas sadales brīdī, arī uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas gadījumā nodokļa likme ir 20 procenti. Būtiskākā atšķirība starp šīm sistēmām ir tā, ka ar apstrīdētajām normām noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas gadījumā nodokli aprēķina no visas taksācijas gada peļņas, bet pārējos gadījumos - tikai no sadalītās peļņas. Tāpat jāņem vērā, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēta iespēja samazināt apliekamo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par to ienākumu daļu, kas tika aprēķināta pēc peļņas sadales (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. panta 7.1 daļu). Tātad peļņas sadales rezultātā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji uzņēmumu ienākuma nodokli maksā tādā pašā apmērā kā citi šā nodokļa maksātāji. Turklāt tā peļņas daļa, kura tika gūta līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuru tika samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, netiek atkārtoti aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 9. un 52. punktu). Tādējādi ar apstrīdētajām normām ieviestā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma ļauj gūt skaidru priekšstatu par to, kā tiek aprēķināta ar nodokli apliekamā bāze. Izvēloties uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu attiecināt uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi, jo arī nebanku kreditēšanas nozarē rentabilitātes rādītāji bija augsti. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļu izvēlei ir saprātīgs izskaidrojums, tā ir pamatota ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstajiem rentabilitātes rādītājiem un noteikta ar skaidru uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu. Nav šaubu, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kā arī sekmē budžeta ieņēmumu prognozējamību, veicinot uzņēmumu ienākuma nodokļa regulāru samaksu. No nodokļa piemaksas ieņēmumiem ir iespējams finansēt dažādus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kas vērsti uz sabiedrības labklājības aizsardzību. Līdz ar to likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.