24. Article

Vērtējot, vai ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, vispirms jānoskaidro, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Lai to noteiktu, nepieciešams atrast galveno šīs grupas vienojošo pazīmi. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai vairākas kopīgas pazīmes ar pārbaudāmo situāciju. Kopīgajai pazīmei jāapvieno abas situācijas zem viena virsjēdziena. Turklāt jāvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka attiecīgās personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01 32. punktu). Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Abas šīs personu grupas vieno pazīme, ka tās ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Savukārt Saeima norāda, ka minētās personu grupas atrodas atšķirīgos apstākļos, jo tikai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nesamaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli izmanto kā saimnieciskās darbības priekšmetu, sniedzot finanšu pakalpojumus. 24.1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir: 1) iekšzemes uzņēmumi; 2) no valsts budžeta un pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un kuras nav atbrīvotas no nodokļa maksāšanas; 3) pastāvīgās pārstāvniecības; 4) ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta pirmo daļu). Apstrīdēto normu regulējums ir attiecināts uz tiem finanšu sektorā ietilpstošajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri līdzekļus no nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa varēja izmantot finanšu pakalpojumu sniegšanai (sk. likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (Nr. 405/Lpl4) anotāciju. Pieejama: saeima.lv). Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, ir uzskatāmi par kredīta devējiem jeb kreditētājiem (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta pirmo daļu). Šāds saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar finanšu pakalpojumu sniegšanu. Kreditēšanas pakalpojumus patērētājam drīkst sniegt tikai tāda kapitālsabiedrība, kura ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un kuras apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 425 000 euro (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļu). Lai arī pārsvarā patērētāju kreditēšana ir saistīta ar brīvu preču un pakalpojumu apriti, tomēr tā atšķiras no citiem saimnieciskās darbības veidiem ar to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu pamatā ir kredītlīgumi ar procentu likmēm. Proti, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādiem finanšu pakalpojumiem, kuros ietilpst ne tikai maksa par sniegto kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citā finansiālās vienošanās veidā, bet arī procentu likmju piemērošana nokavētu maksājumu gadījumā. 24.2. Īpaši nosacījumi ar nodokli apliekamā objekta noteikšanai un licencēšanas mehānisms, proti, tas, ka bez speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšana nav atļauta, nošķir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus no citiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta otro daļu un Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" 78. punktu). Tādējādi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība finanšu sektorā ir regulēta ar atšķirīgiem noteikumiem un atšķirīga ir gan šo uzņēmumu pašu kapitāla struktūra, gan ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķināšana. Pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli ir pazīme, kas vieno visus uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus. Tomēr konkrētajā gadījumā šī viena kopīgā pazīme ir pārāk vispārīga, lai izdarītu secinājumu, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums aptver dažādas nodokļa maksātāju grupas, kuru savstarpējo atšķirību ir pārāk daudz. Tādēļ patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji tiesiskās vienlīdzības principa aspektā nav salīdzināmi. Tādējādi apstrīdētās normas attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem atbilst Satversmes 91. pantam pirmajam teikumam.