25. Article

Turpmāk Satversmes tiesa vērtēs, vai vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos apstākļos, jo to komercdarbības modeļi ir atšķirīgi. Proti, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pamatā izsniedz aizdevumus ar fiksētām likmēm, tāpēc EURIBOR likmes svārstības neietekmē to peļņu un neskar aizņēmējus. Tāpat atšķiras arī abu minēto personu grupu peļņas rādītāji, kā arī veids, kādā tie finansē savu darbību. Savukārt Saeima uzskata, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Šīs personu grupas vieno tādas pazīmes, ka viena no to pamatdarbības jomām ir kreditēšanas pakalpojumu nodrošināšana fiziskajām personām un tām ir augsti rentabilitātes rādītāji. Turklāt abas personu grupas īsteno tādu komercdarbības modeli, atbilstoši kuram nesamaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli var ieguldīt finanšu pakalpojumu sniegšanā. 25.1. Pēc Fintech Latvija iniciatīvas 2023. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka patērētāju kreditēšana nebanku nozarē ieņem nozīmīgu vietu valstu finanšu sistēmās. Nebanku kreditētāji konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar kredītiestādēm. Nebanku nozares piedāvātie finanšu produkti ir līdzvērtīgi kredītiestāžu piedāvājumam. Savukārt augstākas finanšu produktu cenas saistītas ar lielāku risku, ko kreditētāji uzņemas, izsniedzot kredītus tai patērētāju daļai, kuriem piekļuve kredītiestāžu finanšu pakalpojumiem ir ierobežota. Tāpat arī normatīvais regulējums kredītu izsniegšanas jomā kredītiestādēm un nebanku kreditētājiem ir vienāds (sk.: Sauka A. Pētījums par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstību, 20.04.2023., 2.- 6. un 28. lp. Pieejams: https://fla.lv/wp-content/uploads/2023/04/Arnis-Sauka.pdf). Tātad patērētāju kreditēšana ir finanšu pakalpojuma veids, kuru piedāvā gan kredītiestādes, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. 25.2. Fintech Latvija norāda, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rentabilitātes rādītāji atšķiras atkarībā no uzņēmuma lieluma, piedāvāto produktu klāsta un kreditēšanai pieejamā kapitāla lieluma, tāpēc tie nevar tikt atzīti par minētās grupas vienojošu pazīmi. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsver, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju peļņa 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ir samazinājusies par 10,65 procentiem, bet kredītiestāžu peļņa ir pieaugusi. Sākot ar 2019. gadu, nebanku kreditēšanas nozarē tika ieviestas izmaiņas. Piemēram, tika ierobežota īstermiņa aizdevumu maksimālā summa, samazinātas procentu likmes, ierobežots aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas reižu skaits, precizētas maksātspējas vērtēšanas prasības, kā arī ieviests aizliegums reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus (sk. 2018. gada 4. oktobra likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1305/Lp12)). Minētie pasākumi varēja radīt īstermiņa ietekmi uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju peļņu. Tomēr, kā jau tika minēts iepriekš, nebanku nozarē darbojošos uzņēmumu rentabilitāte ir būtiski lielāka par citu uzņēmumu vidējo rentabilitāti. 2024. gadā nebanku kreditēšanas nozarē ir konstatēti ievērojami augsti rentabilitātes rādītāji un būtiski palielinājies noslēgto darījumu skaits. Turklāt grupu vienojošās pazīmes identificēšanā izšķiroša nozīme ir nevis individuālu uzņēmumu rentabilitātei, bet gan nozares kopējiem vidējiem rādītājiem. Tātad abas salīdzināmās personu grupas vienojošas pazīmes ir patērētājiem piedāvātā finanšu pakalpojuma veids, savstarpējā konkurence patērētāju kreditēšanas tirgū un augstie rentabilitātes rādītāji. 25.3. Konkurences padome uzskata, ka to, vai kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, nevar vērtēt atrauti no apstrīdēto normu ieviešanas mērķa regulēt ar EURIBOR likmes pieaugumu gūto virspeļņu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju peļņu neietekmēja straujais EURIBOR likmes kāpums. Uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāattiecina tāds pats regulējums, kāds ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta ceturtajā daļā, proti, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu nepiemēro tādiem kredītiem, kuri izsniegti ar fiksētu likmi. Kā jau tika minēts iepriekš, apstrīdēto normu pieņemšana nav saistīta tieši ar EURIBOR likmes kāpuma rezultātā gūto peļņu, bet gan ar likumdevēja apsvērumiem par nepieciešamību attiecībā uz finanšu sektoru pārskatīt 2018. gadā ieviesto uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, lai tie nodokļa maksātāji, kuru rentabilitātes rādītāji ir augsti un kuri līdzekļus no nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa varēja izmantot finanšu pakalpojumu sniegšanai, nodokli maksātu regulāri. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinam tiek izmantoti kreditētāju finanšu gada pārskatos norādītie dati - pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķina summa pēc nodokļiem (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. pantu un 4.1 panta ceturto daļu). Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinā nav paredzēts vērtēt ne to, kā tiek noteiktas izsniedzamo aizdevumu procentu likmes, ne arī to, no kādiem līdzekļiem tiek izsniegti aizdevumi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā tiek vērtēts komercdarbības veids un gūtā peļņa, nevis konkrētas izdevumu pozīcijas. Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji paši ir tiesīgi noteikt, vai tie izsniedz kredītus ar fiksētu vai mainīgu likmi, atkarībā no pakalpojumu sniedzēja izraudzītās komercdarbības stratēģijas un izraudzītā kredītriska lieluma. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība nav pakļauta kredītiestādēm saistošam regulējumam, tāpēc tie netiek ierobežoti attiecībā uz paaugstināta kredītriska uzņemšanos (sk. Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra noteikumus Nr. 265 "Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi"). Ņemot vērā to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji apkalpo arī paaugstināta riska klientus un izsniedz lielākoties patēriņa kredītus, kas ir augstāka riska finanšu produkts, to aizdevumi kopumā ir ar augstākām likmēm, tai skaitā fiksētām likmēm. Tādējādi saimnieciskās darbības nodrošināšanā kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto vairākus finansējuma veidus, tai skaitā to rīcībā esošo pašu kapitālu, kā arī parāda instrumentus (aizņēmumus, parāda vērtspapīrus u. c.), pēc to izvēles un pieejamības finanšu tirgū. Līdz ar to nav konstatējama kopsakarība, kas liktu kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmā savstarpēji nošķirt atkarībā no tā, vai apliekamo nodokļa bāzi veido peļņa, kas gūta vai zaudējumi, kas radušies, izsniedzot aizdevumus ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi. 25.4. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, tas vien, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju un kredītiestāžu pamatdarbības joma ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām un to saimnieciskā darbība tiek klasificēta pēc viena NACE koda, pats par sevi neliecina, ka minētās personu grupas atrodas vienādos apstākļos. Pēc Latvijas Bankas ieskata, kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas salīdzināmos apstākļos attiecībā uz to kreditēšanas pakalpojumu jomā īstenotajiem komercdarbības modeļiem, jo Latvijas finanšu sektora regulējumā nepastāv tādi ierobežojumi, kas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas jomā nošķirtu kredītiestāžu komercdarbības modeli no citiem komercdarbības modeļiem. Finanšu sektoru veido ne tikai kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, bet arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, krājaizdevu sabiedrības, dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, privātie pensiju fondi u. c. Tāpat kā kredītiestāžu darbību reglamentē Kredītiestāžu likums un patērētāju kreditēšanas jomu - Patērētāju tiesību aizsardzības likums, arī citas finanšu nozares regulē atšķirīgas speciālās tiesību normas. Atšķirīga ir arī kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība (sk. Kredītiestāžu likuma 11.-15. pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 2. punktu). Tāpat jāņem vērā, ka personas, kas izsniedz kredītus tikai saimnieciskās darbības veikšanai juridiskajām personām, neietilpst patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitā un tām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence). 2022. gada 31. decembrī Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā bija 281 šādi kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā finanšu līzinga pakalpojumu sniedzēji (sk.: Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējums. Pieejams: vid.gov.lv). Tādējādi finanšu sektorā ietilpstošo nozaru darbība tiek reglamentēta atšķirīgi, atkarībā no subjekta, kurš finanšu pakalpojumu sniedz. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju saimnieciskā darbība ir vērsta uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas patērētājiem (rezidentiem). Turklāt lielākā daļa patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju specializējas uz vienu vai diviem aizdevuma veidiem (sk.: Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nozares risku novērtējums 2023, 05.06.2023., 9. lp.). Savukārt kredītiestādēm ir plašāks kredītportfeļa piedāvājums un tām ir tiesības pieņemt noguldījumus. Tāpat abām personu grupām atšķiras finanšu risku pārvaldība, tostarp kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības. Abām personu grupām ir atšķirīgs Nodokļa likumā paredzētais apliekamās nodokļa bāzes aprēķins. Piemēram, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par nedrošajiem debitoru parādiem, bet kredītiestādēm šāda prasība nav izvirzīta (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta otro daļu). Līdz ar to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par tādām izmaksu pozīcijām, par kurām kredītiestādes šo nodokli nemaksā. Atšķirīga licencēšanas un uzraudzības kārtība, kā arī atšķirīgs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķins ir tie apstākļi, kas savstarpēji nošķir kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus. Līdz ar to kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos apstākļos.