6. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - norāda, ka Nodokļu koordinēšanas grupa konceptuāli atbalstīja modeli, kas paredz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu ik gadu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā. Izšķiroties par šādu lēmumu, tika ņemta vērā visu Latvijas kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstā peļņa. Kredītiestāžu augsto peļņas rādītāju labvēlīgi ietekmējis arī Eiropas Centrālās bankas realizētais inflācijas mazināšanas pasākums, kura rezultātā tika paaugstināta EURIBOR likme. Tāpat ir ņemti vērā arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju augstie peļņas rādītāji. Aizdevumu sniegšanas apjoma progresija un ekonomiskā izaugsme ir saistāma ar vairākiem kredītu veidiem un nav atkarīga no tā, vai kredīti izsniegti ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi. Finanšu ministrija uzsver, ka apstrīdētās normas ir izstrādātas kā pastāvīgs pasākums, kas nodrošinās paredzamu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, lai tādējādi risinātu ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumus sabiedrības interesēs. Alternatīvs variants, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikšana virspeļņai, būtu terminēts risinājums, kas uzliktu nodokļa maksātājiem papildu slogu, liekot tiem veikt izmaiņas grāmatvedības uzskaitē. Tāpat ir jāņem vērā, ka kredītiestāžu kapitāla pietiekamību nosaka speciālie normatīvie akti ar stingrākām prasībām, kas nav jāievēro citiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt kredītiestādēm attiecībā uz peļņas sadali ir paredzēti ierobežojumi, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteikto kapitāla pietiekamības prasību ievērošanu. Finanšu ministrija uzsver, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas nolūkos tiek vērtēti vienlīdzīgi un atrodas salīdzināmā situācijā attiecībā uz procentu maksājumiem, ko minētie kreditētāji saņem no aizņēmējiem. Vērtējot mehānismu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai visiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tika izraudzīts tāds nodokļa piemaksas modelis, kas nav veidots kā virspeļņas nodoklis. Ar apstrīdētajām normām noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas kārtība, kas paredz ikgadēju nodokļa maksājumu par gūto peļņu, pastāv lielākajā daļā citu dalībvalstu.