7. Article

Pieaicinātā persona - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - norāda, ka Latvijā reģistrētās kredītiestādes un speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušās kapitālsabiedrības ar apstrīdētajām normām tika nodalītas īpašā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju kategorijā. Ar apstrīdētajām normām noteiktais uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms ir attiecināms uz tādiem komersantiem, kuru norādītais saimnieciskās darbības veids ir "kreditēšanas pakalpojumu sniegšana", kas nav saistīts ar patērētāju kreditēšanu. Latvijā reģistrētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar ārvalstīs reģistrētiem komersantiem ir lielākas saimnieciskās darbības administratīvās izmaksas, ņemot vērā likumā noteiktos ierobežojumus gūt ienākumus no darījumiem, kas tiek slēgti ar patērētājiem, kā arī augstās valsts ikgadējās uzraudzības nodevas izmaksas. To kapitālsabiedrību skaits, kurām ir spēkā esošas speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kopš 2020. gada 1. janvāra ir samazinājies no 63 līdz 37 jeb par aptuveni 40 procentiem, jo daļa komersantu likvidē vietējos uzņēmumus un uzsāk kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu patērētājiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādējādi nemaksājot Latvijā ne ikgadējo valsts uzraudzības nodevu, ne arī uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādēļ ar apstrīdētajām normām noteiktais pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā varētu novest pie tā, ka vēl vairāk komersantu pārskatīs savu uzņēmējdarbības stratēģiju un izvēlēsies savu uzņēmumu reģistrēt citā dalībvalstī. Kredītiestādēm galvenais līdzekļu piesaistes avots ir klientu noguldījumi, par kuriem kredītiestādes saviem klientiem lielākoties nemaksā procentus. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskata, kredītiestādes neizjūt finanšu līdzekļu trūkumu un tām nav nepieciešams aizņemties starpbanku kreditēšanas tirgū, maksājot EURIBOR likmi, jo klientu noguldījumi par zemāku cenu nekā EURIBOR likme ir pietiekami pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Savukārt patērētāju kreditētājiem nav pieejami noguldītāju līdzekļi. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, slēdzot kreditēšanas līgumus ar saviem klientiem, pārsvarā izmanto fiksētās aizņēmumu likmes, un līdz šim nav pieejami statistikā balstīti dati, kas liecinātu par to, ka patērētāju kreditētāju peļņa būtu ievērojami pieaugusi. Mainīgo procentu likmi, kurā tiek izmantota EURIBOR likme, izmanto līzinga pakalpojumu sniegšanai licencētie patērētāju kreditētāji, kuriem finanšu līdzekļus nodrošina to mātes sabiedrības - kredītiestādes. Savukārt pārējie patērētāju kreditētāji izmanto tikai fiksētās aizņēmumu likmes un lielu daļu sava aizdodamā kapitāla iegūst, maksājot par to tirgus cenu, kuru ietekmē EURIBOR likmes kāpums. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskata, patēriņa kredītu pieejamībai ir būtiska nozīme valsts tautsaimniecības attīstībā, tāpēc nodokļu administrēšanas metodēm vajadzētu būt pamatotām, nevis konkrētas un licencētas uzņēmējdarbības sektoru ierobežojošām.