8. Article

Pieaicinātā persona - Konkurences padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Brīvas konkurences aizsardzība, saglabāšana un attīstība ir nozīmīga sabiedrības interese. Eiropas Savienības konkurences politika visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, paredz vienādu noteikumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka tajā netiek izkropļota konkurence. Viens no veidiem, kādos konkurence var tikt negatīvi ietekmēta, ir nostādīt nevienlīdzīgā situācijā tos tirgus dalībniekus, kuri darbojas citā tirgū, uz tiem attiecinot tādas pašas prasības kā uz citiem un tādējādi ietekmējot to konkurētspēju, kā arī ierobežojot jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Izvērtējot to, vai kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir jāņem vērā mērķis, kā dēļ apstrīdētās normas tika pieņemtas un kas, pēc Konkurences padomes ieskata, ir saistīts ar straujo EURIBOR likmes kāpumu un kreditētāju netipiski augsto peļņu. Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo atšķiras veids, kā minētās personu grupas finansē savu darbību. Proti, kredītiestādes to finansē no noguldītāju līdzekļiem, bet patērētāju kreditētāji - no citiem avotiem, piemēram, saviem līdzekļiem, obligācijām, aizņēmumiem no kredītiestādēm u. c. Tāpat atšķiras peļņas apmērs un tā veidošanās iemesli, jo to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kuri izsniedz aizdevumus ar fiksētu likmi, peļņas rādītāji nevar pieaugt Eiropas Centrālās bankas īstenotās politikas rezultātā. Pēc Konkurences padomes ieskata, ne visi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji darbojas vienā tirgū ar kredītiestādēm. Tādējādi uz abām personu grupām vienādi attiecinātais uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākums nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos tirgus dalībniekus, kuri darbojas citā tirgū. Līdz ar to var tikt ietekmēta patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja un ierobežota jaunu dalībnieku ienākšana tirgū. Apstrīdēto normu attiecināšana uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas aizņēmumus izsniedz ar fiksēto procentu likmi, nav pietiekami izsvērts un pamatots risinājums. Turklāt apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā likumdevējs nav ņēmis vērā daļu no nozares un valsts iestāžu atzinumos izteiktajiem apsvērumiem par būtiskām atšķirībām kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Šo atšķirību neievērošana nonāk pretrunā ar apstrīdēto normu mērķi reaģēt uz būtisku finanšu sektora peļņas pieaugumu augstu procentu likmju un tirgus koncentrācijas apstākļos. Tādējādi apstrīdēto normu pieņemšanas procesā nav ievērots labas likumdošanas princips. Turklāt nav konstatējams leģitīms mērķis, kura dēļ tieši patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas izsniedz aizdevumus ar fiksēto procentu likmi, ir noteikts pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu.