1. Article

Ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās nav noteikti jebkādi vēlētāju limiti, kuriem neizpildoties vēlēšanas varētu tikt uzskatītas par neleģitīmām. Minētajās vēlēšanās netiek prasīts pat demokrātiju raksturojošais minimums, t.i., 51 % vēlētāju. Tā, piemēram, Rīgas ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā piedalījās vien 40,6 % balsstiesīgo rīdzinieku un neviens neapšaubīja šo vēlēšanu leģitimitāti. Turklāt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās politiskajām partijām ir vēl jāpārvar 5 % barjera, lai iegūtu noteiktu skaitu deputātu mandātus. Secīgi, ja Saeimas un pašvaldību vēlēšanās nav noteikts vēlētāju limits, sākot no kura vēlēšanas varētu tikt uzskatītas par neleģitīmām, tad attiecībā uz Iedzīvotāju padomēm, kuras darbojas pēc brīvprātīga principa (padomju locekļi nesaņem atlīdzību), nav pamata izvirzīt stingrākas prasības, pie kurām vēlēšanu rezultātu varētu atzīt par neleģitīmu.