8. Article

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām Noteikumi izstrādāti sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzklausot viņu viedokļus. Notikušas darba grupu tikšanās, kurās tika diskutēts un sniegta atgriezeniska saite par padomju izveidi un nepieciešamību. Noteikumu izstrādes gaitā ir veiktas šādas konsultatīvas darbības: 2024. gada 12. maijā norisinājās biedrības "Partnerība Daugavkrasts" un Ķekavas novada pašvaldības organizēts novada iedzīvotāju sarunu pasākums "Ideju skrejceļš", kura ietvaros viena no diskusiju tēmām bija iedzīvotāju padomes vai tās Ķekavas novadā būtu nepieciešamas. Dalībniekiem tika sniegta informācija par iedzīvotāju padomju izveides principiem un piemēri no novadiem, kur padomes ir izveidotas, analizējot to darbības veiksmes un riskus. Ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti Ķekavas novadā, diskusiju galvenie jautājumi bija: vai un kā veidojam iedzīvotāju padomes, vai tās ir vajadzīgas, vai iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties to darbībā un apzinās, ko tas nozīmē. Pasākumā piedalījās gan novada aktīvo iedzīvotāju kopienu, gan arī apdzīvoto vietu, kurās vēl nav izveidojušās kopienas, pārstāvji. 2024. gada 29. novembrī URBACT projekta "Līdzāspastāvēšanas un atvērtas pārvaldības aģenti" ietvaros novada pašvaldība organizēja ideju forumu "Sabiedrība un pašvaldība: veiksmīgas sadarbības risinājumi". Pasākuma galvenais mērķis bija iepazīties ar to novadu pieredzi, kur iedzīvotāju padomes jau darbojas. Pasākumā piedalījās apkaimju kopienu un NVO pārstāvji, aktīvie iedzīvotāji. 2025. gada 11. janvārī norisinājās pašu iedzīvotāju un apkaimju kopienu iniciēta apspriede par iespējamu iedzīvotāju padomēm Ķekavas novadā noteikumos ietveramiem pamatjautājumiem, piemēram, iedzīvotāju padomju ievēlēšanas kārtība un to darbības teritorijas, padomju pilnvaras un uzdevumi, padomju savstarpējā sadarbība novada ietvaros un sadarbība ar pašvaldību. Pasākumā piedalījās apkaimju kopienu un NVO pārstāvji, aktīvie iedzīvotāji, novada domes un pašvaldības administrācijas pārstāvji. 2025. gada 30. janvārī, izskatot noteikumu projektu Ķekavas novada domes Apvienotajā komitejā, deputāts Aigars Vītols iesniedza priekšlikumu Sagatavot arī alternatīvu iedzīvotāju padomju teritoriālo sadalījumu, veidojot iedzīvotāju padomes plašākām teritorijām ar iedzīvotāju skaita pārstāvniecību apm. 1000, kā arī nosakot konkrētas apkaimes pārstāvju skaitu noteiktajā iedzīvotāju padomē: Piemēram: Baložu pilsētas apkaimes iedzīvotāju padome 3 pārstāvji no Baložu pilsētas, 1 pārtsāvis no Lapeniekiem, 1 pārstāvis no Krustkalniem Ķekavas pilsētas apkaimes iedzīvotāju padomes 3 pārtsāvji no Ķekavas pilsētas, 1 pārstāvis no Odukalna, 1 pārstāvis no Vimbukroga Baldones iedzīvotāju padome 2 pārstāvji no Baldones pilsētas, 1 pārstāvis no Baldones pagasta, 1 pārstāvis no Sarmas, 1 pārstāvis no Vārpām Katlakalna apkaimes iedzīvotāju vismaz 1 pārtsāvis no Katlaklana, 1 pārstāvis no Alejām, 1 pārstāvis no Krogsila, 1 pārstāvis no Rāmavas, 1 pārstāvis no Valdlaučiem Daugmales pagasta iedzivotaju padome vismaz 2 pārstāvji no Daugmales, 1 pārstāvis no Daugmales pagasta, 1 pārstāvis no Dzintariem, 1 pārstāvis no Bērzmentes Plakanciema(Mežinieku) apkaimes iedzīvotāju padome vismaz 1 pārstāvis no Mellupiem, 1 pārstāvis no Plakanciema, 1pārtsāvis no Jaunsila, 1 pārstāvis no Katrīnmuižas, 1 pārtsāvis no Lielvārži Pulkarnes Dzērumu apkaimes iedzīvotāju padome vismaz 1 pārstāvis no Dzērumiem, 1 pārstāvis no Jenčiem, 1 pārstāvis no Pulkarnes, 1 pārstāvis no Saulgožiem, 1 pārstāvis no Sūnupēm. Ņemot vērā šo ierosinājumu, pašvaldības administrācija izstrādāja alternatīvu noteikumu projektu par padomes darbības apkaimju dalījumu ar sasaisti kandidātu skaitam. Abi varianti, gan sākotnējais, gan alternatīvais noteikumu variants tika nodoti iedzīvotāju publiskajam balsojumam. Balsojums notika no 2025. gada 14. februāra līdz 2025. gada 28. februārim, kur tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par viņuprāt labāko no noteikumu variantiem. Viedoklis tika izteikts balsojot par vieno no diviem teritoriālā sadalījuma projektiem ar balsojuma platformas lemejs.lv starpniecību. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par noteikumu projektu un dotu iespēju izteikt viedokli, noteikumu projekts tika publicēts Ķekavas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekava.lv, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām no 2025. gada 3. marta līdz 2025. gada 17. martam. Līdz 2025. gada 17. martam tika saņemti trīs iedzīvotāju iesniegumi un viens iesniegums tika saņemts 2025. gada 18. martā (dienu pēc noteiktā termiņa beigām). Ņemot vērā, ka 2025. gada 18. martā saņemto iesniegumu ir parakstījuši deviņi iedzīvotāji (no kuriem astoņi paraksti ir 2025. gada 17. martā) un tajā ietvertie priekšlikumi ir identiski Ķekavas novada pašvaldībā 2025. gada 12. martā saņemtajam vienas fiziskas personas parakstītam iesniegumam, tad tie faktiski iekļauti paskaidrojuma rakstā. Turpmāk uzskaitīti iedzīvotāju priekšlikumi: 1. priekšlikums Atcelt 10 % vēlētāju dalības sliekšņa prasību un akceptēt vēlēšanu rezultātus neatkarīgi no vēlētāju skaita. Izslēgt nolikuma projekta 15.4. punktu. Pamatojums: Esošā redakcija: 10 % vēlētāju dalības sliekšņa ieviešana rada šķēršļus padomes izveidei mazāk aktīvās apkaimēs. Nav saprotams, iepriekš minētā sliekšņa pamatojums, jo ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās nav noteikti sliekšņi vēlētāju iesaistei, turklāt jāņem vērā, ka iepriekš minētajās vēlēšanās notiek apmaksātas aģitācijas, savukārt iedzīvotāju padomju vēlēšanas būs balstītas uz brīvprātīgas iesaistes principiem. Vēlamies vērst uzmanību arī uz Pašvaldību likuma 56. pantā noteikto kolektīvā iesnieguma regulējumu, kas nosaka, ka Ķekavas novada pašvaldībā, atbilstoši iedzīvotāju skaitam, pietiek ar 300 parakstiem, lai iesniegtu kolektīvo iesniegumu, kamēr attiecībā uz iedzīvotāju padomēm ir noteikts nesamērīgs 10 % slieksnis. Principā, lai visās novada apkaimēs izveidotos brīvprātīgs iedzīvotāju padomju tīkls, būtu jānobalso, jeb jāsavāc paraksti vairāk kā 3200 iedzīvotājiem. Uzskatām šo prasību par nesamērīgu un neatbilstošu patlaban spēkā esošajam likumdošanas rāmim. Apliecinām mūsu gatavību vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gadījumā, ja šis princips netiks mainīts. Priekšlikums daļēji ņemts vērā % no kura padomes vēlēšanas apkaimē tiks uzskatītas par leģitīmām ir samazināts līdz 1 %. 2. priekšlikums Nodrošināt mehānismu, kas ļauj papildināt padomi ar jauniem kandidātiem vai kandidātiem, kuri iepriekšējās vēlēšanās saņēma mazāku balsu skaitu. Paredzēt papildu vēlēšanas vai iespēju padomi turpināt ar samazinātu sastāvu. Piedāvājums izteikt nolikuma projekta 14.8. punktu jaunā redakcijā: "Ja padomes locekļu skaits samazinās zem minimālā, padome turpina darbību, un pašvaldība izsludina papildu vēlēšanas vai padomē tiek iekļauts kandidāts, kas piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, bet saņēma mazāku balsu skaitu." Priekšlikums ņemts vērā. 3. priekšlikums Noteikt, ka domei ir pienākums sniegt rakstisku pamatojumu padomes ierosinājumu noraidīšanai un piedāvāt alternatīvus risinājumus. Piedāvājums: Papildināt nolikumu ar: 27.1. punktu šādā redakcijā "Ja dome noraida padomes priekšlikumu, tā sniedz skaidru rakstisku pamatojumu un, ja ir iespējams, piedāvā alternatīvu risinājumu." 27.2. punktu šādā redakcijā "Dome sniedz atbildi uz padomes ierosinājumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas brīža." Pamatojums: Nolikums neparedz pašvaldības pienākumu sniegt skaidru pamatojumu, ja padomes ierosinājumi tiek noraidīti. Tas neveicinās iedzīvotāju padomju sadarbību ar pašvaldību/domi, ja iedzīvotāju padomēm, un attiecīgi tālāk iedzīvotājiem netiks sniegti skaidrojumi par domes pieņemtajiem lēmumiem. Priekšlikums nav iekļauts saistošo noteikumu projekta redakcijā, bet diskusijā par priekšlikumu norādīts, ka iespēju robežās pamatojums tiks sniegts, bet alternatīvu gadījumā jautājuma virzība ir iespējama uz domi. 4. priekšlikums Paredzēt, ka pašvaldība nodrošina administratīvu atbalstu, lai padome var koncentrēties uz iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu, nevis tehnisku dokumentu sagatavošanu. Tie varētu būt pašvaldības Klientu apkalpošanas centra darbinieki, kuriem darba pienākumos rotācijas kārtībā tiek paredzēts veikt sekretariāta darbu iedzīvotāju padomēm. Piedāvājums: Izteikt nolikuma 7.6. punktu šādā redakcijā "Pašvaldība nodrošina administratīvu atbalstu padomes darbībai, tai skaitā dokumentu sagatavošanai un protokolēšanai." Pamatojums: Padomes sastāv no brīvprātīgajiem, bet tām tiek uzlikts liels organizatoriskais un administratīvais slogs sēžu protokolēšana, saziņa ar pašvaldību, lēmumprojektu noformēšana utt. Nav atbalstīts, jo padomes darba organizāciju nodrošina pati dome laikā, kad tai ir ērtāk. Pašvaldība sniedz konsultatīvu atbalstu. 5. priekšlikums Iekļaut nosacījumu, ka padomes var sadarboties kopīgu jautājumu risināšanai un iesniegt kopīgus priekšlikumus. Nosacījums palīdzētu risināt arī domstarpības starp padomēm. Padomēm būtu jāsniedz kopīgs viedoklis par kopīgajiem jautājumiem. Piedāvājums: Papildināt nolikumu ar jaunu punktu (30.1. punkts): "Iedzīvotāju padomes sadarbojas jautājumos, kas skar vairākas apkaimes, un var kopīgi izstrādāt priekšlikumus domei." Pamatojums: Nolikums neparedz regulējumu padomju sadarbībai un kopīgai priekšlikumu iesniegšanai, lai risinātu kopīgus jautājumus. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo esošā redakcija pieļauj padomēm savstarpēji sadarboties un formulēt vienotu priekšlikumu. 6. priekšlikums Paredzēt, ka pašvaldība regulāri informē iedzīvotāju padomes par visiem būtiskajiem projektiem, kas skar viņu teritoriju. Informācijai jābūt savlaicīgai, lai padomes var iesaistīties un izteikt ierosinājumus, kā arī informēt savas teritorijas iedzīvotājus. Piedāvājums: papildināt Nolikuma projektu ar jauniem 7.7. 7.9. apakšpunktiem šādā redakcijā: "7.7. Pašvaldībai ir pienākums regulāri informēt attiecīgo iedzīvotāju padomi par visiem būtiskajiem projektiem tās darbības teritorijā, tostarp: 7.7.1. Detālplānojumiem un attīstības projektiem; 7.7.2. Būvdarbiem, ielu un ceļu remontiem; 7.7.3. Sabiedriskā transporta izmaiņām; 7.7.4. Labiekārtošanas darbiem un infrastruktūras projektiem; 7.7.5. Pašvaldības organizētajiem pasākumiem; 7.7.6. Sabiedriskajām apspriešanām un publiskajām apspriešanām. 7.8. Informācijai jābūt pieejamai padomei savlaicīgi, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pirms plānotā notikuma vai projekta uzsākšanas, vai plānošanas, lai iedzīvotāji varētu iesaistīties diskusijās un izteikt priekšlikumus. 7.9. Punktu 7.8. neattiecina uz pasākumiem un aktivitātēm, kas tiek ieplānotas īsākā termiņā, kur nepieciešams reaģēt operatīvi." Pamatojums: Pašlaik nolikumā nav noteikts, ka pašvaldībai ir jāinformē padomes par plānotajiem projektiem un infrastruktūras izmaiņām viņu teritorijā. Tas rada situāciju, kur vietējie iedzīvotāji uzzina par būtiskiem lēmumiem tikai tad, kad tie jau tiek īstenoti bez apspriešanas un saskaņojuma ar iedzīvotājiem. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo par uzskaitītajiem jautājumiem Padome var saņem informāciju (vienkāršā veidā) jau no citiem kanāliem (piemēram, elektroniski piesakoties TAPIS sistēmā par detalplānojumiem, gūstot informāciju pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos, u.c.) 7. priekšlikums Izteikt nolikuma 14.4. apakšpunktu jaunā redakcijā: "Kandidāts iesniedz parakstītu "Iedzīvotāju padomes locekļa kandidāta pieteikumu" (pielikums)." Pamatojums: Pašreiz nolikumā ir noteikts, ka kandidātus izvirza apkaimes teritorijas iedzīvotāji, iesniedzot ne mazāk kā piecu iedzīvotāju parakstītu iesniegumu ar rakstisku kandidāta piekrišanu (pielikums). Šī prasība nepamatoti sarežģī kandidēšanas procesu un var mazināt iedzīvotāju līdzdalību, īpaši: Jauniešu iesaisti, jo viņiem bieži tā būs pirmā pieredze demokrātiskā procesā. Kandidēšanas process būtu jāpadara pēc iespējas vienkāršāks un ērtāks, lai veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību. Brīvprātīgo dalību, jo pārstāvēt apkaimes intereses ir sabiedrisks darbs, un pārmērīgas prasības var atturēt potenciālos kandidātus. Pieteikumu skaitu un demokrātisko līdzdalību, jo papildus administratīvais slogs var nevajadzīgi ierobežot kandidātu loku. Plašāku izvēli vēlētājiem, jo, samazinot pieteikumu skaitu, tiek ierobežotas iedzīvotāju iespējas izvēlēties to pārstāvi, kuru viņi uzskata par piemērotāko. Demokrātiskā procesa mērķim vajadzētu būt sabiedriski aktīvo cilvēku iespējami garākam sarakstam, lai vēlētājiem būtu plašākas izvēles iespējas. Ieguvumu pašvaldībai, jo lielāks kandidātu skaits samazina varbūtību, ka būs jāorganizē papildu vai atkārtotas vēlēšanas, ja pieteikumu būs pārāk maz vai kāds no ievēlētajiem pārstāvjiem atteiksies no amata. Priekšlikums atbalstīts iekļauts saistošajos noteikumos 8. priekšlikums Izteikt nolikuma 14.4. apakšpunktu jaunā redakcijā: "14.4. Kandidāts iesniedz parakstītu Iedzīvotāju padomes locekļa kandidāta pieteikumu (pielikums)." Pamatojums: Iebilstam pret prasību, ka kandidātu izvirza apkaimes teritorijas iedzīvotāji, iesniedzot ne mazāk kā piecu iedzīvotāju parakstītu iesniegumu ar rakstisku kandidāta piekrišanu. Šī prasība nepamatoti sarežģī kandidēšanas procesu un var mazināt iedzīvotāju līdzdalību, īpaši: