1. Article

Satversmes 100. pants aizsargā vārda brīvību. Vārda brīvība ietver brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas. Vārda brīvības elements ir arī forma, kādā personas var saņemt un izplatīt informāciju un idejas. Viena no vārda brīvības izpausmēm ir brīvība izvēlēties saziņas valodu. Valodas izvēles brīvība politiskajai partijai sniedz brīvību izplatīt informāciju un idejas valodā, kas ļauj tai tās brīvi izvēlētajā vislabākajā veidā sasniegt vēlētājus un plašāku sabiedrību kopumā, apmainīties ar idejām un informāciju, bet vēlētājiem un plašākai sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un politiskās partijas idejas tādā valodā, kuru pārvalda attiecīgais vēlētājs un sabiedrība. Vārda brīvība nav absolūta. Valsts var noteikt tās izmantošanas ierobežojumus, taču attiecībā uz valodas izvēli tieši politiskā diskursa un vēlēšanu kontekstā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka valstu rīcības brīvība ir šaura, jo īpaši fāzē pirms vēlēšanām vai referendumiem, kad demokrātiskā likme ir visaugstākajā līmenī (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā Mestan pret Bulgāriju, pieteikuma Nr. 24108/15, 54. punktu).