2. Article

Atbilstoši Satversmes tiesas vairākuma viedoklim politisko partiju brīvība priekšvēlēšanu aģitācijas valodas izvēlē ir ierobežojama nacionālās drošības aizsardzības (tam aptverot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un sabiedrības drošību) labad. Lai apstiprinātu šo secinājumu, tiesa argumentēja, ka "krievu valoda līdztekus parastajām valodas funkcijām tiek izmantota kā prokremliski noskaņoto sabiedrības daļu vienojošs elements un viens no līdzekļiem Krievijas politisko mērķu sasniegšanai - Latvijas sabiedrības šķelšanai un Krievijas varas naratīvus un agresīvo politiku atbalstošās kopienas nostiprināšanai, uzturēšanai un paplašināšanai". Tādējādi tiesa secināja, ka "krievu valoda pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var tikt izmantota (mans izcēlums) kā Krievijas ideoloģijas nesēja, tāpēc valodu lietojuma regulējums izskatāmajā lietā ir būtisks Latvijas nacionālās drošības jautājums [..] Ir būtiski, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tiek mazināta iespēja izplatīt Krievijas agresīvo politiku atbalstošus vēstījumus, kas negatīvi ietekmē tos Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlētos Latvijas politisko attīstību Krievijas virzienā". Šādi tiesas secinājumi ir pretēji apstrīdētās normas izdevējas - Saeimas - paustajam pamatojumam par apstrīdētās normas pieņemšanas iemesliem. Likumprojekta iniciatori apstrīdētās normas leģitīmo mērķi pamato nevis ar nacionālo drošību un krievu valodas kā ideoloģijas nesējas raksturu, bet gan ar vajadzību stiprināt valsts valodas lietojuma plašumu sabiedrībā un novērst sašķeltu sabiedrību, kur kādas vēlētāju daļas uzrunāšana iespējama tikai šai daļai saprotamā valodā (sk. 14. Saeimas likumprojekta Nr. 93/Lp14 anotāciju, pieejama: www.saeima.lv). Arī apstrīdētās normas projekta apspriešanas laikā Saeimā tiek uzsvērts, ka Latvijā komunikācijai jānotiek valsts valodā, un Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem valsts valoda ir jāzina un ikvienai personai, arī - politiķiem, ir pienākums lietot latviešu valodu mutvārdos un rakstveida saziņā (sk. 14. Saeimas ziemas sesijas 13. sēdes 2023. gada 2. martā stenogrammu, pieejama: www.saeima.lv). Arī apstrīdētās normas projekta apspriešanas laikā Saeimā 3. lasījumā tika norādīts ka Saeimas atbildīgās komisijas sēdē vairākas reizes tika apliecināts, ka Latvijas Republikas pilsoņu absolūts vairākums pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī (sk. 14. Saeimas pavasara sesijas 16. sēdes 2023. gada 22. jūnijā stenogrammu, pieejama: www.saeima.lv). Tātad Saeima apstrīdēto normu nepamatoja ar īpaši būtiskiem nacionālās drošības apsvērumiem, bet ar vajadzību paplašināt valsts valodas lietošanu sabiedrībā un, jo īpaši, politiskajā diskursā pirms vēlēšanām, lai gan Latvijas Republikas pilsoņu absolūts vairākums pārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī. Savukārt Satversmes tiesas argumenti par apstrīdētās normas nepieciešamību ir pretēji, akcentējot tieši krievu valodas kā politiskās saziņas valodas apdraudējuma raksturu valsts drošībai.