4. Article

Vienlaikus demokrātiskai valstij nav jāgaida apdraudējuma iestāšanās, bet tai vajag aizsargāt sevi ar iedarbīgiem pasākumiem vēl pirms tā. Tādējādi es nonāku pie nākamā punkta, vai lietā ir pārbaudīts, vai ir šādi pasākumi un vai tie ir iedarbīgi, kuri turklāt mazākā mērā ierobežotu politisko partiju aģitāciju valodas izvēles dēļ, bet vienlaikus iedarbīgi vērstos pret reālu valsts drošības apdraudējumu izteikumu satura dēļ. Manuprāt, ja Satversmes tiesa saskatīja, ka valstī pastāv nacionālās drošības apdraudējums un apstrīdētās normas mērķis ir vērsts uz nacionālās drošības aizsardzību, tad bija jāņem vērā, ka valsts ir paredzējusi plašus un precīzāk mērķētus aizsardzības mehānismus, kas adresēti tieši pret valsts drošību vērstai rīcībai un izteikumu saturam. Taču Satversmes tiesas vairākums nemaz neaplūkoja valsts jau ieviestos tiesiskos mehānismus, to piemērotību un samērību tieši ar tiesas identificēto apdraudējumu. Politisko partiju likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka partijai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Likuma 7. panta ceturtā un piektā daļa īpaši uzsver, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Partijām to darbībā aizliegts sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Likuma 38. panta otrā daļa noteic: ja prokuratūra vai valsts drošības iestāde konstatē pazīmes, kas liecina par iespējamu partijas prettiesisku darbību, kura vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, vai tās darbības liecina par Politisko partiju likuma 7. panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem, prokuratūra vai valsts drošības iestāde brīdina partiju par šādu darbību nepieļaujamību, bet, ja partija noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumu vai izdara pārkāpumu, par kura nepieļaujamību iepriekš ir brīdināta, tad saskaņā ar likuma 45.3 panta pirmo un otro daļu prokurors ceļ prasību Rīgas pilsētas tiesā par partijas darbības izbeigšanu. Saeima ar 2022. gada 16. jūnija likumu "Grozījumi Politisko partiju likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā, noteica, ka arī pirms vēl tiesā tiek celta prasība par partijas darbības izbeigšanu tiesa var izskatīt jautājumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību, tostarp, pēc prokurora motivēta pieteikuma. Šo pieteikumu tiesai vai tiesnesim jāizlemj ātri - 15 dienu laikā (sk. Politisko partiju likuma 45.1 panta pirmo un otro daļu). Turklāt, likuma 45.1 panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja kavēšanās pieņemt lēmumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību varētu radīt valsts vai sabiedriskās drošības apdraudējumu, pieteikumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas. Tiesas lēmums ir pārsūdzams, bet aizliegums ir izpildāms un paliek ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā (sk. Politisko partiju likuma 45.2 panta otro daļu). Šāds likums tika pieņemts tieši, lai vērstos pret tām politiskajām partijām, kuras savā darbībā atbalsta Krievijas agresīvo politiku, apdraud Latvijas drošību un nacionālās intereses (sk. 13. Saeimas likumprojekta Nr. 1431/Lp13 anotāciju, pieejama www.saeima.lv). Tādējādi valsts var individualizēti vērsties pret konkrētu politisko partiju, kura savā publiskajā darbībā, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, rada valsts drošības apdraudējumu. Šādas partijas darbību ierobežojošs lēmums tiek pieņemts, pārbaudot konkrētus apstākļus, īsā termiņā, stājas spēkā nekavējoties un aizliegums paliek spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā. Tāpat Krimināllikuma X nodaļa paredz atbildību par kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti. Visbeidzot, ja apstrīdētā norma tiešām būtu vērsta, lai novērstu nacionālās drošības apdraudējumu, tad tiesiskās sekas, kas paredzētas par apstrīdētās normas pārkāpšanu, ir acīmredzami nesamērīgi vājas, jo paredz vienīgi finansiālu sankciju - šādai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētā finansējuma atmaksāšanu un nelielu administratīvo sodu (sk. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta trešo daļu un 35. pantu).