5. Article

Tiesa neapskatīja apstrīdētās normas atbilstību kopsakarā ar citām ar Satversmes 100. pantu sistēmā esošajām starptautiskajām tiesību normām (Latvijas starptautiskajām saistībām), piemēram, ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 27. pantu, Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 9., 10. un 15. pantu. Lai arī pieteikuma iesniedzēja nebija savā pieteikumā apstrīdējusi normas atbilstību Satversmes 114. pantam, jo tai nebija mazākumtautības statusa un tādējādi tā atbilstoši stabilai Satversmes tiesas judikatūrai nebūtu nemaz tiesīga iesniegt konstitucionālo sūdzību konkrēta individuāla aizskāruma trūkuma dēļ, tomēr tas nenozīmēja, ka Satversmes tiesai būtu jāpārbauda apstrīdētās normas satversmība tikai šaurā aspektā. Manuprāt, normas satversmības pārbaude nozīmē pārbaudi pret visu tiesību sistēmu, tostarp, arī citām Satversmes normām, jo īpaši, ja vārda brīvība ir saistīta ar sabiedrības daļas, kas pieder pie mazākumtautības, pieeju politiskajam diskursam. Apstrīdētā norma tieši ietekmē mazākumtautību (krievu, ukraiņu, baltkrievu) iespējas veicināt to efektīvu līdzdalību sabiedriskajās lietās ar vēlēšanu palīdzību. Jo īpaši tiesai būtu bijis jāapsver, ka apstrīdētā norma attiecas arī uz vietējo pašvaldību vēlēšanām un Latvijā ir vēsturiski izveidojušās teritorijas, kuras apdzīvo vairāk vēlētāju, kuriem lielākoties tieši krievu valoda ir dzimtā vai tradicionālā saziņas valoda un kuriem ir patiesas grūtības uztvert saturu valsts valodā.