5. Article

Vispārīgie apsvērumi 36 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā. 37 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ietekmē daudzi un dažādi faktori, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējumu pamato ekonomikas teorijās izdarīti secinājumi, to vispārējs apkopojums ir atrodams EK Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (turpmāk - Horizontālās pamatnostādnes)14, atbilstoši kurām var vērtēt apvienošanās sekas uz konkurenci. Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā puses.15 38 KL 16. panta trešā daļa piešķir KP tiesības aizliegt gan tādas apvienošanās, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, gan tādas, kuru dēļ var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. 39 Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) praksē nostiprinātais pierādīšanas standarts prasa varbūtību izvērtējumu, vērtējot konkrētajam darījumam piedēvējamo ekonomisko iznākumu, kura iespējamība ir vislielākā.16 40 Atbilstoši EST judikatūrā nostiprinātajām atziņām tāda prognozes analīze, kas vajadzīga koncentrācijas kontroles jomā, ir jāveic ar lielu rūpību, jo šāda analīze neattiecas uz pagātnes notikumu vērtējumu, par kuriem bieži ir pieejami vairāki pierādījumu elementi, tādējādi sniedzot iespēju izprast cēloņsakarības vai šī brīža notikumus, bet drīzāk, lai paredzētu notikumus, kas vairāk vai mazāk ticami varētu izcelties nākotnē, ja netiek pieņemts lēmums, ar ko aizliedz vai precizē plānotas koncentrācijas nosacījumus. Tādējādi prognozes analīzi veido izvērtējums tam, kā koncentrācija var mainīt faktorus, kas nosaka konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā efektīvai konkurencei radīs nozīmīgus traucējumus. Kā jau norādīts, šādai analīzei ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai apstiprinātu tās, kuru iespējamība ir vislielākā.17 Ja apvienošanās ir jāaizliedz, jo tā radīs vai nostiprinās dominējošu stāvokli paredzamā laikposmā, KP ir pienākums sniegt pārliecinošus pierādījumus par to.18 41 Vienlaikus KP nav pienākuma bez saprātīgām šaubām pierādīt, ka koncentrācija rada konkurences samazinājumu19, vai sniegt tādu kaitējuma teoriju, kas nav apšaubāma. Ja šāds būtu piemērojamais standarts apvienošanās darījumu izskatīšanā, tad KP praktiski nespētu aizliegt (vai atļaut20) nevienu apvienošanās darījumu. 42 Tāpat KL 16. panta trešā daļa skaidri norāda uz nepieciešamību noteikt, vai apvienošanās var būtiski samazināt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, ka KP nav precīzi jānosaka iespējamais kaitējuma veids patērētājam - ir jākonstatē iespējamais konkurences samazinājums tirgū. Proti, KP ir jāspēj formulēt, kāda ir apvienošanās problemātika un iespējamais kaitējums, taču šiem apgalvojumiem nav jābūt kategoriskiem un pilnībā neapstrīdamiem, neapšaubāmiem, jo tas, vai apvienošanās būtiski nostiprinās dominējošo stāvokli vai arī būtiski samazinās konkurenci, faktiski ir prognoze. Prognozes veidošanā apsveramie faktori ir ekonomiska rakstura un veidoti ilgstošas prakses ceļā.21 43 Ņemot vērā minēto, KP apvienošanās izvērtēšanas gadījumos lēmums jāpieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, un tas tiek balstīts uz KP prognozēm par visticamāko tirgus attīstību apvienošanās darījuma rezultātā. 44 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli: 1) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus daļu, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); 2) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās veikuši koordinēšanu (koordinētā ietekme).22 45 Atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm faktori, kas norāda, ka apvienošanās radīs nekoordinētu ietekmi, ir: 1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas; 2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti; 3) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju; 4) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja paaugstināsies cenas; 5) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos; 6) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku.23 46 Atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm faktori, kas norāda, ka apvienošanās radīs koordinētu ietekmi, ir: 1) vienošanās panākšana par koordinēšanu; 2) atkāpju uzraudzība; 3) preventīvi mehānismi; 4) koordinēšanā neiesaistīto pušu reakcija.24 47 Tāpat noderīgu informāciju par konkurences situāciju konkrētajā tirgū sniedz kopējais koncentrāciju līmenis tirgū. Konkurences ekonomikā, tirgus koncentrācijas mērīšanai, parasti piemēro Herfindāla-Hiršmana indeksu (turpmāk - HHI). HHI aprēķina, summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas, kāpinātas kvadrātā. 48 Turpmāk sniegta ietekmēto tirgu analīze, izmantojot apvienošanās novērtēšanas ekonomisko teoriju un iepriekš norādītos raksturlielumus.
  1. 1)) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai
  2. 2)) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu
  3. 1)) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas;
  4. 2)) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti;
  5. 3)) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju;
  6. 4)) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja
  7. 5)) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu
  8. 6)) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu
  9. 1)) vienošanās panākšana par koordinēšanu;
  10. 2)) atkāpju uzraudzība;
  11. 3)) preventīvi mehānismi;
  12. 4)) koordinēšanā neiesaistīto pušu reakcija.24
In plain words
Vispārīgie apsvērumi. 36. Saskaņā ar Konkurences likuma 16. panta trešo daļu Konkurences padome (KP) ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence kādā konkrētajā tirgū. Tāpēc apvienošanās ietekmes vērtējumā jānoskaidro, vai pastāv šāds risks. 37. Apvienošanās ietekmi uz sabiedrības labklājību nosaka daudzi tirgus faktori un iespējamie ieguvumi. Vērtējumu balsta ekonomikas teorijas secinājumi, kas apkopoti EK Horizontālo apvienošanos pamatnostādnēs. Lai novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkrētajiem tirgiem, analizē iespējamo pret konkurenci vērsto ietekmi un kompensējošos faktorus, piemēram, šķēršļus ienākšanai tirgū un efektivitātes ieguvumus, ko piedāvā puses. 38. Konkurences likuma 16. panta trešā daļa piešķir KP tiesības aizliegt gan tādas apvienošanās, kas rada vai nostiprina dominējošo stāvokli, gan tādas, kas var būtiski samazināt konkurenci kādā konkrētajā tirgū. 39. Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksē pierādīšanas standarts prasa varbūtību izvērtējumu — vērtē darījuma visticamāko ekonomisko iznākumu. 40. Pēc EST judikatūras koncentrācijas kontroles prognozes analīzi veic ar lielu rūpību. Šī analīze nevērtē pagātnes notikumus, par kuriem parasti ir daudz pierādījumu, bet paredz nākotnes notikumus, kas varētu iestāties, ja apvienošanās netiek aizliegta vai precizēta. Prognozē izvērtē, kā koncentrācija var mainīt konkurences faktorus attiecīgajā tirgū, un pārbauda, vai tā radīs nozīmīgus traucējumus efektīvai konkurencei. Apsver dažādas cēloņsakarības un apstiprina tās, kuru iespējamība ir vislielākā. Ja apvienošanos paredzēts aizliegt, jo tā paredzamā laikposmā radīs vai nostiprinās dominējošo stāvokli, KP jāsniedz pārliecinoši pierādījumi. 41. Vienlaikus KP nav jāpierāda konkurences samazinājums bez saprātīgām šaubām un nav jāsniedz neapšaubāma kaitējuma teorija. Ja tāds standarts būtu prasīts, KP praktiski nevarētu aizliegt vai atļaut nevienu apvienošanos. 42. Konkurences likuma 16. panta trešā daļa prasa noteikt, vai apvienošanās var būtiski samazināt konkurenci kādā konkrētajā tirgū. KP nav precīzi jānosaka konkrēts kaitējuma veids patērētājam — jākonstatē iespējamais konkurences samazinājums tirgū. KP jāspēj formulēt apvienošanās problemātika un iespējamais kaitējums, bet apgalvojumiem nav jābūt kategoriskiem un neapstrīdamiem, jo runa ir par prognozi. Prognozē izmantojamie faktori ir ekonomiski un veidoti ilgstošas prakses ceļā. 43. KP apvienošanās lēmumu pieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, balstoties uz visticamāko tirgus attīstības prognozi pēc apvienošanās. 44. Horizontālā apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli, divos veidos: 1) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus daļu bez koordinētas rīcības (nekoordinētā ietekme); 2) mainot konkurenci tā, ka būtiski palielinās varbūtība, ka uzņēmumi, kuri agrāk nav koordinējuši savu rīcību, sāks to koordinēt un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot, stabilizēt vai padarīt efektīvāku jau iepriekš pastāvošo koordinēšanu (koordinētā ietekme). 45. Pēc Horizontālajām pamatnostādnēm uz nekoordinētu ietekmi norāda: 1) lielas tirgus daļas apvienojušamies uzņēmumiem; 2) apvienojušies uzņēmumi ir tuvi konkurenti; 3) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju; 4) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja cenas paaugstināsies; 5) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos; 6) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku. 46. Uz koordinētu ietekmi norāda: 1) vienošanās panākšana par koordinēšanu; 2) atkāpju uzraudzība; 3) preventīvi mehānismi; 4) koordinēšanā neiesaistīto pušu reakcija. 47. Par konkurences situāciju konkrētajā tirgū informē arī kopējais koncentrācijas līmenis. Tirgus koncentrāciju parasti mēra ar Herfindāla–Hiršmana indeksu (HHI). HHI aprēķina, summējot kvadrātā kāpinātās visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas. 48. Turpmāk sniegta ietekmēto tirgu analīze, izmantojot apvienošanās novērtēšanas ekonomisko teoriju un iepriekš norādītos raksturlielumus.
asjoint-stocktax-authorityvid