4. Article — nerada nelabvēlīgas sekas atlaistajai pašvaldības domei.

Tiesvedības turpināšana lietā šajā daļā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu nav iespējama. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta un Domes atlaišanas likuma 4. panta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu. 13.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar Domes atlaišanas likuma 1. pantu (turpmāk - apstrīdētā norma), uz kura pamata tā atlaista, ir pārkāpts Satversmes 1. un 101. pantā ietvertais pašvaldības princips un samērīguma princips. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka situācijā, kad ir apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan Satversmes 1. pantā ietvertajam samērīguma principam un pašvaldības principam, gan Satversmes 101. pantam, vērtējama normas atbilstība abām šīm Satversmes normām to kopsakarā (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 19. punkts). Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 101. pantu. 14. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp pašvaldības princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā (piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punkts). No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināms arī pienākums visām valsts institūcijām savā darbībā ievērot samērīguma principu. Samērīguma princips ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem tiesību principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts varu, katrā konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-09-0103 14.3. punktu). Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda." Satversmes 101. pantā ir nostiprinātas ne vien personas pamattiesības, proti, tiesības vēlēt pašvaldību, un no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī - atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam - pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statuss kopumā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu). Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā, un Satversmes 1. un 101. pantā ietvertais pašvaldības princips ir tiesiskais pamats pašvaldību institucionālajai pastāvēšanai un funkcionālajai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais orgāns - dome - ir pašvaldības domes vēlēšanās demokrātiski tieši leģitimēts. Savukārt funkcionālajā aspektā pašvaldības princips ietver noteiktu pašpārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanu. Valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības principam ir organizējama subsidiāri, proti, vietēja rakstura vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal.: Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 11. punkts un 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 18.1. punkts). Pašvaldības principa saturu konkretizē Eiropas Vietējo pašvaldību harta (turpmāk - Harta), un saskaņā ar tās 3. panta 1. punktu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju interesēs un būt par to atbildīgai. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldības kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas īsteno valsts pārvaldi un organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes sistēmā. Tādējādi saskaņā ar Satversmes 58. pantu tās ir padotas Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 12. punktu). No Satversmes izriet valsts pienākums nodrošināt vienotu valsts pārvaldes organizāciju un gādāt par to, lai valsts pārvalde darbotos tiesiski, efektīvi un sabiedrības interesēs. No tiesiskas valsts principa pašvaldībai izriet pienākums savā darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām, bet valstij - pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā šo padotību ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu). Ņemot vērā pašvaldību tiesisko statusu, to padotība Ministru kabinetam ir ierobežota. Arī Hartas