2. Article

Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā Latvijas iekšzemes kopprodukts 2024. gadā bija 40 208 miljoni euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 208 388 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 13,6% (2023. gadā - 15,3%) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 1,3% no IKP. Skatīt 1. attēlu. 1. attēls IKP, publiskais iepirkums un ZPI 2024. gadā Avots: CSP; IUB; VDAA dati Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti ZPI principi. Dati par 2024. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL, SPSIL, EIS ietvarā atainoti 1. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem skaits".) 1. tabula PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi 2024. gadā Kopējais iepirkumu skaits ZPI iepirkumu skaits Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Kopējā ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) PIL 9 250 562 4 557 399 (t.sk. EIS) * * (167) (21) SPSIL 221 21 640 124 ADJIL 44 0 254 0 Kopā 9 515 583 5 451 523 * dati nav kontekstā salīdzināmi Avots: IUB un VDAA dati Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un 2024. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par 10 milj. euro (2023. gadā - 157 milj. euro), tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (3,1%) un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies. Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes 2024. gadā finanšu īpatsvarā ir vidēji nemainīgā līmenī 11,7% (2022. gadā - 15%; 2023. gadā - 9,9%) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars 2024. gadā bijis 4,7% (2023. gadā - 2,6%) kopējā iepirkumu apjomā. Salīdzinošie rādītāji parādīti 2. tabulā un 2. attēlā. 2. tabula PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu kopējās līgumcenas un īpatsvars 2016.-2024. gadā Gads PIL (bez EIS) EIS* SPSIL ADJIL milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % 2016. 1 823 72,0 53 2,1 655 25,9 - - 2017. 2 241 88,4 57 2,3 238 9,4 - - 2018. 2 900 85,1 77 2,3 431 12,7 - - 2019. 2 889 80,8 98 2,7 590 16,5 - - 2020. 2 820 87,9 106 3,3 284 8,8 - - 2021. 3 902 89,4 132 3,0 332 7,6 - - 2022. 3 748 82,0 135 3,0 685 15,0 - - 2023. 5 246 84,9 157 2,5 611 9,9 164 2,6 2024. 4 390 80,5 167 3,1 640 11,7 254 4,7 * procedūra veikta atbilstoši PIL Avots: VDAA un IUB dati 2. attēls Iepirkumu sadalījums pēc kopējās līgumcenas 2024. gadā Avots: VDAA un IUB dati Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL un EIS ietvarā pret iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet SPSIL apjoms pieaudzis. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam, ar SPISL īpatsvara pieaugumu līdz 23,7%. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti 3. tabulā un 3. attēlā. 3. tabula PIL, EIS un SPSIL iepirkumu ZPI līgumcenas un īpatsvars 2016.-2024. gadā Gads PIL (bez EIS) EIS* SPSIL milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % milj. euro (bez PVN) % 2016. 228 62,6 5 1,3 131 36,0 2017. 262 94,8 10 3,5 5 1,7 2018. 528 81,1 16 2,5 107 16,4 2019. 496 85,5 19 3,3 65 11,2 2020. 833 96,0 17 2,0 17 2,0 2021. 1 120 95,9 28 2,4 21 1,8 2022. 1 250 91,6 34 2,5 80 5,9 2023. 813 87,7 35 3,8 79 8,5 2024. 377 72,2 21 4,1 124 23,7 * procedūra veikta atbilstoši PIL Avots: VDAA un IUB dati 3. attēls Iepirkumu sadalījums pēc ZPI līgumcenas 2024. gadā Avots: VDAA un IUB dati 2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās spēkā (2017. gada 1. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr. 353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot pozitīvu kopējo tendenci līdz 2022. gadam. Pēc 2022. gada, kad ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan procentu izteiksmē, 2023. gadā tika piedzīvots samazinājums līdz 15,7%, bet 2024. gadā līdz 8,7%. 2024. gadā ZPI procedūru skaits ir 6,1% no kopējā iepirkumu skaita. ZPI īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika PIL ietvarā parādīta 4. un 5. attēlā. 4. attēls ZPI līgumcenu dinamika salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku PIL ietvarā 2016.-2024. gadā (milj. euro un %) Avots: IUB dati 5. attēls ZPI skaita dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku PIL ietvarā 2016.-2024. gadā (skaits un %) Avots: IUB dati Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida (preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita - 47% - veido piegādes, bet pēc līgumcenas pakalpojumi un būvdarbi, attiecīgi 47% un 40%. Skatīt 6. attēlu. 6. attēls ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu veidiem 2024. gadā Avots: IUB dati Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs, bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7% no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem samazinājusies līdz 8,2%, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms 4. tabulā, 7. attēlā. 4. tabula PIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida 2016.-2024. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016. 713 600 563 1 876 2017. 797 584 918 2 298 2018. 1 106 680 1 191 2 977 2019. 1 182 871 933 2 986 2020. 1 033 830 1 062 2 926 2021. 1 511 944 1 578 4 033 2022. 1 183 1 264 1 436 3 883 2023. 1 429 1 106 2 869 5 404 2024. 1 072 1 569 1 917 4 558 Gads ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016. 89 63 81 233 2017. 81 113 77 271 2018. 234 91 218 544 2019. 273 122 121 515 2020. 413 324 114 850 2021. 704 200 244 1 147 2022. 393 220 670 1 284 2023. 453 159 236 848 2024. 161 51 187 399 Gads ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās līgumcenas Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Vidēji 2016. 12,5 10,5 14,3 12,4 2017. 10,2 19,5 8,4 11,8 2018. 21,2 13,4 18,3 18,3 2019. 23,0 14,0 13,0 17,3 2020. 40,0 39,0 10,7 29,1 2021. 46,6 21,2 15,4 28,4 2022. 33,3 17,4 46,6 33,1 2023. 31,7 14,4 8,2 15,7 2024. 15,0 3,2 9,8 8,7 Avots: IUB dati 7. attēls ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu apjomu finansiālā izteiksmē pēc iepirkuma veida 2016.-2024. gadā Avots: IUB dati Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353 regulētajām grupām, var secināt, ka 2024. gadā ZPI rādītāji PIL ietvarā samazinājušies gan Būvdarbiem, gan piegādēm, bet pakalpojumiem saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Atsevišķās iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā, gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Kritums ZPI apjomā 2024. gadā novērots gandrīz visās grupās, izņemot: ielu apgaismojums, elektroenerģija, mēbeles un veselības aprūpes iekārtas. 5. tabula ZPI līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2016.-2024. gadā ZPI kopējā līgumcena Preču un pakalpojumu grupas 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024. Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika) 6 278 12 067 911 259 071 211 302 5 677 694 28 614 507 11 317 655 20 888 735 218 954 Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra 69 173 24 856 284 3 443 217 2 999 257 47 666 590 13 972 818 37 230 367 5 041 647 1 997 224 Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi 81 121 991 52 798 374 116 647 198 125 918 677 114 100 242 116 492 639 199 461 863 209 679 823 115 706 941 Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi 1 990 972 3 885 113 11 532 414 18 829 771 22 771 359 17 512 708 34 593 129 28 960 921 3 099 759 Iekštelpu apgaismojums 26 391 36 690 138 715 28 492 1 260 133 186 196 991 068 320 385 303 930 Ielu apgaismojums un satiksmes signāli 10 151 125 986 1 210 042 1 277 250 250 807 2 287 660 1 556 692 1 807 133 2 917 979 Būvdarbi 161 071 293 Transports 27 670 112 Kopā ZPI obligātās grupas 83 224 956 93 770 358 133 230 657 149 264 749 191 726 825 179 066 528 285 150 774 266 698 644 312 986 192 Būvdarbi 95 934 241 80 908 286 234 055 174 272 546 091 412 794 809 703 526 251 393 468 955 452 554 208 Dārzkopības produkti un pakalpojumi 623 146 957 555 1 104 537 1 251 483 191 240 0 30 006 697 728 0 Elektroenerģija 1 100 000 412 974 3 428 610 309 424 10 608 505 1 394 954 181 391 313 555 1 540 000 Mēbeles 18 819 103 924 785 964 545 971 989 970 4 590 623 716 948 307 118 343 275 Transports 16 361 719 50 235 717 30 399 959 17 617 278 29 315 178 45 670 604 104 386 257 45 259 371 Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas 69 173 16 131 97 958 365 707 219 524 351 944 102 658 627 942 1 396 585 Inženiertehniskā projektēšana 10 387 049 545 233 427 536 412 336 55 849 241 763 4 762 487 3 893 169 753 360 Mežsaimniecība 5 249 539 16 945 094 18 261 649 6 024 758 24 990 159 14 463 109 46 713 842 35 550 291 0 Kopā ZPI brīvprātīgās grupas 129 743 686 150 124 914 288 561 387 299 073 048 479 165 234 770 239 248 550 362 544 539 255 898 4 033 221 KOPĀ 212 968 642 243 895 272 421 792 044 448 337 797 670 892 059 949 305 776 835 513 318 805 954 542 317 019 413 Avots: IUB dati 6. tabula PIL iepirkumu skaits un līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2024. gadā Preču un pakalpojumu grupas Iepirkumu skaits Kopējā līgumcena (EUR bez PVN) kopā t.sk. ZPI % kopā t.sk. ZPI % Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika) 53 5 9,4 2 428 545 218 954 9,0 Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra 78 15 19,2 281 567 761 1 997 224 0,7 Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi 240 83 34,6 283 924 262 115 706 941 40,8 Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi 213 34 16,0 56 706 563 3 099 759 5,5 Iekštelpu apgaismojums 33 4 12,1 1 424 437 303 930 21,3 Ielu apgaismojums un satiksmes signāli 40 14 35,0 8 877 007 2 917 979 32,9 Būvdarbi 1 500 128 8,5 1 072 035 041 161 071 293 15,0 Transports 204 84 41,2 87 348 967 27 670 112 31,7 Kopā ZPI obligātās grupas 2 361 367 15,5 1 794 312 584 312 986 192 17,4 Dārzkopības produkti un pakalpojumi 113 0 0,0 11 106 354 0 0,0 Elektroenerģija 76 2 2,6 107 340 534 1 540 000 1,4 Mēbeles 169 5 3,0 7 070 237 343 275 4,9 Notekūdeņu infrastruktūra 7 0 0,0 26 720 095 0 0,0 Tekstilpreces 57 0 0,0 4 147 803 0 0,0 Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas 351 8 2,3 55 539 000 1 396 585 2,5 Inženiertehniskā projektēšana 112 7 6,3 14 949 889 753 360 5,0 Mežsaimniecība 49 0 0,0 84 303 953 0 0,0 Kopā ZPI brīvprātīgās grupas 934 22 2,4 311 177 866 4 033 221 1,3 KOPĀ 3 295 389 11,8 2 105 490 450 317 019 413 15,1 Avots: IUB dati 8. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu kategorijām, kurās 2024. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru, bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi - 51% (2023. gadā - 56%). Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara palielinājies no 26% 2023. gadā līdz 37% 2024. gadā. Transporta ZPI īpatsvars saglabājies relatīvi nemainīgs. (skatīt 8. attēlu). 8. attēls ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI apjomā 2024. gadā Avots: IUB dati Papildus, 9. un 10. attēlos vizualizēta informācija par ZPI piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem (1. pielikums - obligāti piemērojami; 2. pielikums - brīvprātīgi piemērojami). 9. attēls ZPI dinamika preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām 2016.-2024. gadā (milj. euro bez PVN) Avots: IUB dati 10. attēls MK noteikumu Nr. 353 obligātu un brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika 2016.-2024. gadā (milj. euro bez PVN) Avots: IUB dati Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski atšķirties no līgumsummas. Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas produktu izplatītāji. To parāda 7. tabula. 7. tabula "TOP 10" uzņēmumi, kas uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita 2024. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem) Uzvarējušā uzņēmuma nosaukums Iepirkumu daļu skaits 2024. gadā Uzņēmums bijis arī 2023. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu skaits SIA "Laki fruit" 67 94 SIA "Lanekss" 52 181 SIA "Sanitex" 47 177 SIA "Marijas centrs" 34 62 SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" 28 62 SIA "Transporent" 23 SIA "RCG Lighthouse" 19 SIA "Biroteh" 17 AS "Latgales piens" 17 45 SIA "Baltic Restaurants Latvia" 16 SIA "Valks" 16 42 SIA "Autolux Latvia" 14 Avots: IUB dati Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību, valsts nodrošinājuma institūciju un universitāšu iepirkumi. Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas Valsts ceļi", VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Pēc vairāku gadu klātbūtnes TOP iestāžu sarakstā, 2024. gadā tajā vairs nav AS "Latvijas valsts meži" un VDAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju. Valsts institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas 2024. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots 8. tabulā un pēc iepirkumu skaita 9. tabulā. 8. tabula "TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2024. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc kopējās līgumcenas) Valsts institūcijas nosaukums Kopējā līgumcena 2024. gadā euro, bez PVN Institūcija bijusi arī 2023. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" 3 698 833 521 VSIA "Latvijas Valsts ceļi" 36 302 918 258 249 235 VAS "Valsts nekustamie īpašumi" 11 566 009 15 598 261 Rīgas Stradiņa universitāte 9 108 038 Nodrošinājuma valsts aģentūra 8 013 603 14 381 509 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 2 643 901 Valsts ieņēmumu dienests 2 548 822 Valsts robežsardze 2 400 000 Latvijas Banka 2 247 574 Valsts vides dienests 2 203 183 Avots: IUB dati 9. tabula "TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2024. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita) Valsts institūcijas nosaukums Iepirkumu skaits 2024. gadā Institūcija bijusi arī 2023. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits Latvijas Banka 24 19 VSIA "Latvijas Valsts ceļi" 20 35 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 15 7 Valsts vides dienests 9 Rīgas Tehniskā universitāte 9 29 Valsts ieņēmumu dienests 9 10 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte 8 Rīgas Stradiņa universitāte 6 9 VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" 5 Nodrošinājuma valsts aģentūra 5 19 Avots: IUB dati Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota 10. un 11. tabulā. 10. tabula "TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk 2024. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc līgumcenas) Pašvaldības iestādes nosaukums/gads Kopējā līgumcena 2024. gadā euro, bez PVN Iestāde bijusi arī 2023. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde 62 995 767 44 647 333 Jūrmalas valstspilsētas administrācija 50 244 218 Valmieras novada pašvaldība 43 956 531 26 227 398 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 30 391 667 25 774 156 Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments 19 581 779 Ķekavas novada pašvaldība 9 336 534 Aizkraukles novada pašvaldība 7 788 771 Jelgavas novada pašvaldība 7 744 130 32 308 991 Ogres novada pašvaldība 6 641 125 8 552 020 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 6 412 233 12 757 073 Avots: IUB dati 11. tabula "TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk 2024. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita) Pašvaldības iestādes nosaukums/gads Iepirkumu skaits 2024. gadā Iestāde bijusi arī 2023. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits Rīgas valstspilsētas pašvaldības 24 51 Valmieras novada pašvaldība 23 46 Aizkraukles novada pašvaldība 21 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 19 46 Smiltenes novada pašvaldība 19 Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība 16 30 Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde 16 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 14 32 Tukuma novada pašvaldība 14 Madonas novada pašvaldība 13 Jelgavas novada pašvaldība 10 27 Ķekavas novada pašvaldība 9 Preiļu novada pašvaldība 9 Avots: IUB dati 2.2. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš 2016. gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu, kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu. 2024. gadā SPSIL ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē, sasniedzot 124 milj. euro (19,4%), bet samazinājies pēc iepirkumu skaita (9,5%). (skatīt 12. tabulu un 11 . attēlu). 12. tabula ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-2024.gadā Gads Iepirkumu skaits Līgumcena (milj. euro bez PVN) Kopā ZPI ZPI īpatsvars (%) Kopā ZPI ZPI īpatsvars (%) 2016 121 10 8,3 655 131 20,0 2017 118 8 6,8 238 5 2,0 2018 164 17 10,4 431 107 24,8 2019 138 16 11,6 590 65 11,1 2020 104 12 11,5 284 17 6,1 2021 144 13 9,0 332 21 6,2 2022 240 28 11,7 685 80 11,7 2023 282 38 13,5 611 79 12,9 2024 221 21 9,5 640 124 19,4 Avots: IUB dati 11. attēls ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-2024. gadā (skaits un %; milj. euro un %) Avots: IUB dati Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa iepirkumu veidiem (skatīt 13. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu svārstīgumu. 13. tabula SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida 2016.-2024. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 132,5 353,0 169,8 655,2 2017 51,6 147,5 39,0 238,1 2018 181,5 118,8 131,0 431,3 2019 108,1 420,3 62,0 590,3 2020 123,5 122,4 38,2 284,0 2021 124,5 151,5 56,0 331,9 2022 176,8 467,9 40,7 685,4 2023 231,8 281,2 97,5 610,5 2024 214,3 350,4 75,3 640,1 Gads ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 121,9 9,2 0,0 131,1 2017 0,0 2,8 1,9 4,7 2018 90,0 16,1 0,8 106,9 2019 43,9 15,7 5,7 65,3 2020 0,7 8,1 8,5 17,3 2021 0,8 18,2 1,5 20,5 2022 21,4 53,6 5,2 80,2 2023 31,0 40,7 6,9 78,7 2024 59,0 63,8 1,4 124,2 Gads ZPI īpatsvars (%) Būvdarbi Piegāde Pakalpojumi Kopā 2016 92,0 2,6 0,0 20,0 2017 0,0 1,9 4,9 2,0 2018 49,6 13,5 0,6 24,8 2019 40,6 3,7 9,2 11,1 2020 0,6 6,6 22,2 6,1 2021 0,6 12,0 2,8 6,2 2022 12,1 11,4 12,9 11,7 2023 13,4 14,5 7,1 12,9 2024 27,5 18,2 1,8 19,4 Avots: IUB dati SPSIL ietvarā pēc līgumcenas 2024. gadā ir uzlabojušies rādītāji par būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana, inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI iepirkumiem, sasniedzot 27,5%, jeb 59 milj. euro no kopējā apjoma 214,3 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā pieaudzis gan procentuāli (no 14,5 % līdz 18,2%), gan finanšu izteiksmē (no 40,7 milj. euro līdz 63,8 milj, euro), bet pakalpojumu grupā samazinājies no 7,1% uz 1,8%. SPSIL ietvarā pēc iepirkumu skaita 2024. gadā, samazinoties gan kopējam iepirkumu skaitam līdz 21 (2023. gadā - 38) no kopējiem 221 (2023. gadā - 282), ZPI īpatsvars (2023. gadā - 13,5%) samazinājies līdz 9,5%. Skatīt 11. attēlu. 2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no 2009. gada 1. jūnija nodrošina VDAA saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 1. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju". VDAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā. Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota 14. tabulā un 12. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS 2024. gadā turpinājis augt, sasniedzot 167 milj. euro bez PVN (2023. gadā - 157 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos 2024. gadā samazinājies līdz 12,7%. 14. tabula ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2016.-2024. gadā Gads Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) ZPI līgumcenas īpatsvars (%) 2016 53 5 9,2 2017 57 10 16,9 2018 77 16 20,9 2019 98 19 19,6 2020 106 17 16,5 2021 132 28 21,1 2022 135 34 25,2 2023 157 35 22,3 2024 167 21 12,7 Avots: VDAA dati 12. attēls ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2023. gadā Avots: VDAA dati Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros. Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā. Salīdzinoši ar 2022. gadu 2023. gadā ZPI preču katalogu īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi. Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis datortehnikas preču grupā (-45,1%), kur iepirkuma apjoms nokrities no 30,3 milj. euro 2023. gadā uz 16,6 milj. eiro 2024. gadā. Tāpat būtisks īpatsvara kritums par 40,3% bijis demonstrācijas iekārtu grupā, lai gan šī grupa nav finansiāli ietilpīga. Procentuāli iespaidīgu pieaugumu uzrāda pārtikas preču grupa (+ 55,6%), bet arī šī nav starp finansiāli ietilpīgākajām grupām un pārtikas preču iepirkumos EIS nav biežāk izvēlētā metode. Iepriekšējos trīs gados novērotā EIS ietvaros iepirktā apjoma pieauguma tendence 2024. gadā ir pārtrūkusi (skatīt 14. tabulu), kopējam ZPI apjomam samazinoties līdz 21,2 milj. euro. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā. 15. tabula ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču grupām EIS 2023. un 2024. gados Preču grupa ZPI summa (milj. euro bez PVN) Īpatsvars (%) 2022/2023 2023. 2024. 2023. 2024. Pieaugums (%) Servertehnika 0 0,1 - 0,6 - Datortehnika 30,3 16,6 86,2 78,4 - 45,1 Demonstrācijas iekārtas 1,1 0,7 3,1 3,1 - 40,3 Drukas iekārtas 0,9 1,1 2,6 5,1 19,2 Kancelejas preces un biroja papīrs 1,7 1,5 5,0 6,9 - 14,2 Medicīnas preces 0,1 0,1 0,3 0,4 - 20,2 Pārtikas preces 0,3 0,5 1,0 2,2 55,6 Saimniecības preces 0,6 0,7 1,8 3,4 19,5 KOPĀ 35,1 21,2 100 100,0 - 39,3 Avots: VDAA dati 13. attēls ZPI iepirkumi EIS 2024. gadā pa preču grupām (preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro) Avots: VDAA dati Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu apjoms EIS ir nemainīgi zems un 2024. gadā saglabājies iepriekšējo gadu vidējā līmenī 3,1% (skatīt 2. tabulu un 2. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" 1. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.