3. Article

Kopsavilkums ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā 2024. gadā turpinājis samazināties līdz 9,6% (2022. gadā - 29,9%, 2023. gadā 15,0%) Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu (2022. gads - 33,1%, 2023. gads - 15,7%, 2024. gads - 8,7%) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā. IUB skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka IUB ir atteikušies no manuālas iepirkumu paziņojumu satura pārbaudes, ar kuru palīdzību tika atpazīti un novērsti gan gadījumi, kad ZPI pazīme iepirkumam atzīmēta nepamatoti, gan gadījumi, kad ZPI pazīme nav norādīta, kur tā pēc būtības ir izpildīta. SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi 2024. gadā ir 19,4%, kas ir par 6,5 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā (2023. gadā - 12,9%). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un drošības jomas vajadzībām (2023. gadā - 163,7 milj. euro, 2024. gadā - 254,2 milj. euro), un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus. MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma - "ZPI obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2024. gadā bijis 17,4% (2023. gadā - 86,5%). MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2024. gadā bija tikai 1,3% (2023. gadā - 28,6%). Ilustrācijai 14. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti. 14. attēls ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams obligāti (MK noteikumu Nr. 353 1. pielikums) 2016.-2024. gadā (pēc līgumcenas) Avots: IUB dati Jāņem vērā, ka ar 2023. gada 1. augustu obligāti lietojamas kļuva prasības vieglajam autotransportam, bet ar 2024. gada 1. janvāri kļuva obligāti piemērojamas ZPI prasības būvdarbiem. Tā kā būvniecības un transporta iepirkumu apjoms tradicionāli ir starp lielākajām iepirkumu grupām, tad šādu grupu pārvietošana no brīvprātīgā piemērojuma grupām uz obligāti piemērojamām grupām, statistikas datu attēlojums tiek būtiski mainīts. 14. attēls sadalīts divās daļās, no kurām viena "visas obligātā grupas 2024. gadā" ilustrē visus datus par iepirkumiem "obligātajās" grupās2024. gadā, bet otra daļa - datus par iepirkumiem obligātajās grupās bez būvdarbiem un autotransporta. Abos gadījumos ZPI īpatsvars ir ar tuvu vērtību - 17% un 20%. Pat izslēdzot no datu kopas datus par migrējušām būvniecības un autotransporta iepirkumiem, redzams, ka kopējo pirkumu apjoms obligāti piemērojamo grupu ietvarā ir būtiski pieaudzis no 308 milj. euro 2023. gadā, līdz 635 milj. euro 2024. gadā. Ievērojamākie iepirkumu apjomu pieaugumi ir datortehnikas, pārtikas un mežsaimniecības iepirkumu grupās, bet ZPI īpatsvars visās grupās ir samazinājies, izņemot iekštelpu apgaismojuma iepirkumus. Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI prasības būtu jāpiemēro 100% gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl aizvien tiek ievērotas. Līdz šim, kopš MK noteikumu Nr. 353 pieņemšanas 2017. gadā, līdz 2022. gadam bija vērojama pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan 2020. gada septembrī, gan 2023. gada 1. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi. 2023. gada 1. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās spēkā 2023. gada 1. augustā, bet būvniecībai 2024. gada 1. janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem - 2024. gada 1. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz obligātu, sagaidāmi atstāja ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem rādītājiem. Kopš 2017. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās grupās, sasniedzot augstāko vērtību 2021. gadā - 44%. Kopš 2022. gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās samazinājies, noslīdot līdz vēsturiski zemākajam līmenim - 1,3% 2024. gadā (skatīt 15. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, lielākajā daļā brīvprātīgi piemērojamās ZPI grupās 2024. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto iepirkumu apjoms ir mazāks par 1% (skatīt 6. tabulu). 15. attēls ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi (MK noteikumu Nr. 353 2. pielikums) 2016.-2024. gadā (pēc līgumcenas) Avots: IUB dati 2022. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015.-2017. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30% (skatīt 16. tabulu), diemžēl 2023. gadā piedzīvots dramatisks samazinājums līdz 15%, kas turpinājies arī 2024. gadā noslīdot līdz 9,6%. Šajā ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par 2019. gadu aizsāktā pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju. MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem iemācīties lietot jaunās prasības. Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais: 2024. gadā 9,6%) ir zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas atainota 16. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās. 16. tabula ZPI īpatsvara dinamika 2016.-2023. gadā Gads / ZPI īpatsvars (%) Pēc līgumcenas 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 ZPI kopējā iepirkumu apjomā 14,3 11,0 19,1 16,3 27,0 26,7 29,9 15,0 9,6 ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā 19,0 21,3 28,5 30,0 46,0 48,8 39,5 36,7 15,1 ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās 57,6 46,1 74,3 83,1 86,2 92,5 93,2 86,5 17,4 ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās 13,3 15,9 22,2 22,7 38,7 44,0 30,5 28,6 1,3 Pēc iepirkumu skaita 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 ZPI kopējā iepirkumu apjomā 5,9 9,0 11,4 13,2 15,4 14,4 14,7 11,9 6,1 ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā 12,8 14,4 18,8 24,1 27,4 26,5 30,6 24,8 11,8 ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās 21,2 33,2 51,2 61,1 62,8 66,2 70,7 59,2 15,5 ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās 10,6 9,5 12,1 15,0 19,3 18,1 19,4 15,9 2,4 Avots: IUB dati VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas, kas lēni pieauga, līdz 2020. gadam. Tomēr kopš 2021. gada rādītājs samazinājies, sasniedzot 2024. gadā 6,1%. Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš 2020. gada tiek organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem. Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu aktualizēšanu. 2024. gadā uzsākts gatavot MK noteikumu Nr. 353 grozījumus. Sagatavoti grozījumi auto iepirkumiem, kas divas reizes bez rezultāta virzīti starpinstitucionālai saskaņošanai Tiesību aktu portālā. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI , jeb zaļajai komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs, ne vien VARAM. Šī informatīvā ziņojuma sagatavošanu nosaka MK noteikumi Nr. 353, kas uzdod VARAM sadarbībā ar IUB, VDAA, nozaru ministrijām un Centrālo statistikas pārvaldi nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu. Līdz šim ziņojuma sagatavošanai nepieciešamos datus datu turētāji (IUB un VRAA) īpaši atlasīja no datu bāzēm pēc VARAM pieprasījuma. No 2023. gada 25. oktobra IUB ir ieviesis elektroniskās veidlapas un iepirkumu datu tiešsaistes vizualizācijas rīkus: https://info.iub.gov.lv/visual, kur jebkurš interesents var tiešsaistē atlasīt interesējošos iepirkumu datus, ja vien to ievadīšanu paredz vienotās ES iepirkumu publikāciju veidlapas. Dati iepirkumu datu bāzēs tiek nepārtraukti papildināti un precizēti, līdz ar to tiešsaistes sistēmā pieejama jaunākā un aktuālākā informācija. Ņemot vērā, ka šī ziņojuma sagatavošanai izmantotie dati ir atlasīti no IUB un VRAA daru bāzēm 2025. gada februārī, iespējama ziņojumā ietverto datu atšķirība no tiešsaistes sistēmā pieejamajiem aktuālajiem datiem. Šādā gadījumā par precīzākiem atzīstami jaunākie, sistēmā https://info.iub.gov.lv/visual pieejamie dati. Tāpat, IUB nodrošina plašu atvērto datu datubāzi, kur iespējams atlasīt gan vispārēju, gan specifisku informāciju par veiktajiem iepirkumiem: https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati. Ņemot vērā iepirkumu datu un to tiešsaistes analītikas rīku attīstību un publisko pieejamību, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 353, jāpārvērtē šī ziņojuma turpmākas, ikgadējas gatavošanas nepieciešamība. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
asbuilding-codeconstructiongovernmentiubjoint-stockllcmkprocurementpublic-procurementsiatax-authorityvid

References