2. Article

Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 2. jūnijā. Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Zemkopības ministrs A. Krauze Pielikums Ministru kabineta 2025. gada 20. maija noteikumiem Nr. 301 "1. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 194 Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums par vienu hektāru Marķētas dīzeļdegvielas daudzumu par vienu platību maksājumu saņemšanai deklarētu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem aprēķina saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 3. punktu. Nr. p. k. Kultūraugi, zemes izmantošanas veids Kods Litri uz vienu hektāru 1. Graudaugi 1.1. Auzas 140 100 1.2. Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 141 100 1.3. Kvieši, vasaras 111 100 1.4. Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 113 100 1.5. Kvieši, ziemas 112 100 1.6. Kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 117 100 1.7. Speltas kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 118 100 1.8. Speltas kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 119 100 1.9. Mieži, vasaras 131 100 1.10. Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 133 100 1.11. Mieži, ziemas 132 100 1.12. Mieži, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 135 100 1.13. Rudzi 121 100 1.14. Rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 124 100 1.15. Rudzi, populācijas šķirnes, t. sk. 'Kaupo' 122 100 1.16. Rudzi, populācijas šķirnes, t. sk. 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 125 100 1.17. Tritikāle, vasaras 150 100 1.18. Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 152 100 1.19. Tritikāle, ziemas 151 100 1.20. Tritikāle, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 154 100 1.21. Griķi 160 100 1.22. Griķi ar tauriņziežu pasēju 161 100 1.23. Graudaugu un vīķu maisījums, kurā vīķi > 50 % 447 100 1.24. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 % 446 100 1.25. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 % 445 100 1.26. Speltas kvieši, vasaras 115 100 1.27. Speltas kvieši, ziemas 116 100 1.28. Cietie kvieši, vasaras 180 100 1.29. Cietie kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 181 100 2. Zālāji 2.1. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi 2.1.1. Ilggadīgie zālāji 710 1801/1452/603 2.1.2. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums 720 1801/1452/603 2.1.3. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži ir > 50 % 760 1801/1452/603 2.2. Stiebrzāles tīrsējā 2.2.1. Pļavas timotiņš sēklas ieguvei 731 100 2.2.2. Pļavas auzene sēklas ieguvei 732 100 2.2.3. Hibrīdā airene sēklas ieguvei 733 100 2.2.4. Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei 734 100 2.2.5. Sarkanā auzene sēklas ieguvei 735 100 2.2.6. Ganību airene sēklas ieguvei 736 100 2.2.7. Niedru auzene sēklas ieguvei 737 100 2.2.8. Pļavas skarene sēklas ieguvei 738 100 2.2.9. Kamolzāle sēklas ieguvei 739 100 2.2.10. Citur neminētas stiebrzāles 713 60 2.2.11. Auzeņairene sēklas ieguvei 761 60 3. Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā 3.1. Sarkanais āboliņš 723 100 3.2. Inkarnāta āboliņš 781 100 3.3. Sarkanais āboliņš sēklas ieguvei 773 100 3.3.1 Inkarnāta āboliņš sēklas ieguvei 782 100 3.4. Baltais āboliņš 724 100 3.5. Baltais āboliņš sēklas ieguvei 774 100 3.6. Bastarda āboliņš 725 100 3.7. Bastarda āboliņš sēklas ieguvei 775 100 3.8. Lucerna 726 1804/1455/1006 3.9. Lucerna sēklas ieguvei 776 100 3.10. Austrumu galega 727 100 3.11. Austrumu galega sēklas ieguvei 777 100 3.12. Ragainais vanagnadziņš 728 100 3.13. Ragainais vanagnadziņš sēklas ieguvei 778 100 3.14. Amoliņš 729 100 3.15. Amoliņš sēklas ieguvei 779 100 3.16. Esparsete 714 100 3.17. Esparsete sēklas ieguvei 784 100 3.18. Lauka pupas 410 100 3.19. Pupas ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 411 100 3.20. Zirņi 420 100 3.21. Zirņi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 421 100 3.22. Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 430 100 3.23. Vīķi, vasaras 441 100 3.24. Vīķi, vasaras, sēklas ieguvei 471 100 3.25. Vīķi, ziemas 442 100 3.26. Vīķi, ziemas, sēklas ieguvei 472 100 3.27. Soja 443 100 3.28. Soja sēklas ieguvei 473 100 3.29. Soja ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 444 100 4. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi 4.1. Citur neminēta kukurūza 741 100 4.1.1 Citur neminēta kukurūza ar starpkultūru 742 100 4.1.2 Citur neminēta kukurūza ar zālāju pasēju 743 100 4.2. Lopbarības bietes, cukurbietes 831 290 5. Eļļas augi un šķiedraugi 5.1. Kaņepes 170 100 5.2. Lini, šķiedras 310 100 5.3. Lini, eļļas 330 100 5.4. Rapsis, vasaras 211 100 5.5. Rapsis, ziemas 212 100 5.6. Ripsis, vasaras 213 100 5.7. Ripsis, ziemas 214 100 6. Dārzeņi 6.1. Sēklas kartupeļi 821 290 6.2. Cietes kartupeļi 825 290 6.3. Kartupeļi, kas citur nav minēti 820 290 6.4. Tomāti 826 290 6.5. Ziedkāposti 842 290 6.6. Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti, izņemot lopbarības kāpostus) 870 290 6.7. Burkāni 843 290 6.8. Galda bietes, mangolds (lapu bietes) 844 290 6.9. Gurķi un kornišoni 845 290 6.10. Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni 846 290 6.11. Ķiploki 847 290 6.12. Puravi 849 290 6.13. Galda rāceņi, turnepši 851 290 6.14. Galda kāļi 856 290 6.15. Selerijas 852 290 6.16. Redīsi un melnie rutki 853 290 6.17. Pētersīļi 854 290 6.18. Pastinaki 855 290 6.19. Dārza ķirbji, cukīni, kabači, patisoni 857 290 6.20. Vīģlapu ķirbis 888 290 6.21. Lielaugļu ķirbis 886 290 6.22. Muskata ķirbis 887 290 6.23. Parastās jeb dārza pupiņas 859 290 6.24. Skābenes 860 290 6.25. Spināti 862 290 6.26. Mārrutki 863 290 6.27. Salāti 864 290 6.28. Parastās dilles 874 290 6.29. Topinambūri 865 290 6.30. Paprika 867 290 6.31. Baklažāni 868 290 6.32. Sparģeļi 869 290 6.33. Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas SA7 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha 871 290 7. Augļi un ogas 7.1. Zemenes 926 180 7.2. Arbūzi un melones 937 180 8. Ilggadīgie stādījumi 8.1. Ābeles 911 180 8.2. Bumbieres 912 180 8.3. Saldie un skābie ķirši 932 180 8.4. Plūmes 914 180 8.5. Aronijas 918 180 8.6. Smiltsērkšķi 919 180 8.7. Avenes 921 180 8.8. Upenes 922 180 8.9. Sarkanās un baltās jāņogas 933 180 8.10. Krūmmellenes (zilenes) 924 180 8.11. Lielogu dzērvenes 934 180 8.12. Ērkšķogas 927 180 8.13. Krūmcidonijas 928 180 8.14. Kazenes 929 180 8.15. Dārza pīlādži 931 180 8.16. Vīnogas 935 180 8.17. Plūškoks 915 180 8.18. Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas SA7 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha 950 180 8.19. Citur neminēti ilggadīgie stādījumi ēdamo augļu un ogu ieguvei 952 60 8.20. Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē 640 60 8.21. Rabarberi 861 180 8.22. Sausserdis 938 180 8.23. Irbene 939 180 8.24. Lavanda 885 180 9. Pārējie 9.1. Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmeles, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstāja, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere) 848 100 9.2. Sierāboliņš 880 100 9.3. Kumelīte, vasaras 889 100 9.4. Kumelīte, ziemas 890 100 9.5. Kliņģerīte 882 100 9.6. Cigoriņš 883 100 9.7. Ārstniecības gurķene 884 100 9.8. Sējas koriandrs jeb kinza 877 100 9.9. Ķimenes 878 100 9.10. Mārdadzis 879 100 9.11. Sinepe, tostarp baltā sinepe 215 100 9.12. Sinepe ar tauriņziežu pasēju 216 100 9.13. Facēlija 715 100 9.14. Facēlija ar tauriņziežu pasēju 716 100 9.14.1 Eļļas rutks sēklas ieguvei 218 100 9.14.2 Velna auzas sēklas ieguvei 783 100 9.14.3 Sorgo, Sudānas zāle, sorgo hibrīdi sēklas ieguvei 784 100 9.15. Tabaka 340 100 9.16. Nektāraugi savstarpējos maisījumos vai citur neminētie nektāraugi (t. sk. zilā kāpnīte, malva, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, raudene) 940 100 9.17. Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa (citronmētra, citronmelisa), daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe) 930 60 9.18. Papuve, izņemot zaļmēslojuma augu papuvi (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības) 610 100 9.19. Zaļmēslojuma augu papuve (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības) 612 100 9.20. Saulespuķe 960 100 9.21. Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu audzēšanai 811 60 9.22. Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē 872 60 9.23. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē 873 60 9.24. Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 25 %, dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nav īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību8 792 60 Piezīmes. 1 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, tai skaitā arī par tām zālāju platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. 2 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. 3 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību dzīvnieku barības primārajam ražotājam, kam nepiemēro prasību par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz vienu hektāru. 4 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lopbarībai paredzētas lucernas platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, tai skaitā arī par tām lucernas platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. 5 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lopbarībai paredzētas lucernas platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. 6 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lucernas platību tīrsējā, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam Lauku atbalsta dienestā nav reģistrēts ganāmpulks, lauksaimniecības dzīvnieki un novietnes. 7 Saistītais ienākumu atbalsts. 8 Platības, kurās līdz kārtējā gada 25. jūnijam augošie vai iesētie kultūraugi vai kultūraugu maisījums nedominē līdz kārtējā gada 31. augustam vai to īpatsvars ir mazāks par 75 % no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, kā arī dārzeņu platības, ja kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un ja dārzeņu platībā nav īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību (kad raža ir izmantojama pārtikai, lopbarībai vai tālākai pārstrādei)."