4. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un 14. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.2. apakšpunkta kritērijiem. 4.1. Objekta apraksts: sākot ar 19. gadsimta otro pusi Kuldīgā uzplauka sabiedriskā un kultūras dzīve. Rosīgi darbojās dažādas biedrības, tika rīkoti kultūras pasākumi un teātra izrādes. 1882. gadā dibināta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas 20. gadsimta sākumā kopā ar Lauksaimnieku biedrību savām vajadzībām uzcēla apjomīgu ēku tagadējā Raiņa ielā 21, Kuldīgā. Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama projektu 1908. gadā izstrādājis arhitekts Aleksandrs Vanags. Arhitekts veicis arī tautas būvvēstures pētījumus. Viņa praktiskajā daiļradē visvairāk pārstāvētais jūgendstila novirziens, likumsakarīgi, bija nacionālais romantisms. Šī īsā, bet spilgtā epizode Latvijas kultūras vēsturē atspoguļoja latviešu arhitektu mēģinājumu radīt īpatnēji latvisku arhitektūras stilu. Pēc 1910. gada A. Vanags vairāk pievērsās neoklasicismam. Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama projekts apstiprināts Kurzemes guberņas valdes būvju nodaļā tikai 1914. gada augustā. Nama fasāžu arhitektūrā jaušamas gan nacionālā romantisma atskaņas, gan neoklasicisma iezīmes. Fasādēs ir gan nacionālajam romantismam raksturīgās logu ailas ar trapecveida augšdaļām, gan ciļņi, kas atgādina etnogrāfiskus rakstus, gan klasiska profila dzegas un pilastri, virs kuriem kādreiz pacēlušies stilizēti pinakli. Ēkas fasādēs skaidri nolasāms, kurā vietā kāda rakstura telpas atrodas. Ēkas galā, kas piekļaujas Alekšupītei, izceļas virsskatuves apjoms. Jau 20. gadsimta sākumā Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības nama lielajā zālē 1929. gadā pēc būvinženiera Jāņa Šmūdzes projekta izbūvēta kinematogrāfa telpa, bet ēkas plānojums kopumā palika neizmainīts. Padomju laikā veiktajās pārbūvēs fasāde dažviet izmainīta, iznīcinot sākotnējās apdares detaļas, kuras ēkas atjaunošanas būvprojektā paredzēts atjaunot autentiskajā veidolā un izpildījumā. Ēku kompleksam ir arī nepārvērtējama vēsturiskā nozīme Kuldīgas kultūras dzīvē kā nepārtrauktai nemateriālās kultūras mantojuma kopšanas vietai. Līdz pēdējai atjaunošanas būvdarbu uzsākšanai ēkā darbojās Kuldīgas pašvaldības aģentūra "Kuldīgas kultūras centrs". 4.2. Esošajā situācijā ēku kompleksā ir uzsākta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MARK arhitekti" izstrādātā un visās institūcijās saskaņotā un akceptētā būvprojekta "Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūve un atjaunošana Raiņa ielā 21, Kuldīgā, Kuldīgas novadā" realizācija - demontētas kultūrvēsturiski nevērtīgās ēku daļas un pastiprinātas nesošās konstrukcijas atbilstoši akceptētajam būvprojektam. Būvdarbi ir pārtraukti objektīvu apstākļu - būvnieka maksātnespējas dēļ, kultūrvēsturiskās daļas iekonservējot. Atjaunojot ēkas kompleksu, respektējot un ņemot vērā visus ēkas uzslāņojumus, paredzēts izveidot kultūras un mantojuma centru. 4.3. Objekta saglabājamās vērtības: celtnes/būves telpiskais risinājums pilsētvides ainavā; velvēti pārsegumi, lakoniska fasāžu arhitektūra; īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (dzegas, starpdzegas, fasādes plastika un ēkas stūra dekoratīvie elementi, cokols, sarkanā ķieģeļu un apmetuma spoguļu apdares kompozīcija fasādē u.c.); oriģinālie un vēsturiskie ailu aizpildījumi (galvenajā ēkā); interjeru dekoratīvā apdare (galvenās ēkas kāpņu telpas sienu, griestu, grīdu apdare).