10. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "LATVIJAS NAMU PĀRVALDĪTĀJU UN APSAIMNIEKOTĀJU ASOCIĀCIJA" (turpmāk - Asociācija) - vērš uzmanību uz apsvērumiem, ko tā sniegusi savā viedoklī Satversmes tiesai lietā Nr. 2023-46-03. Dzīvokļu īpašumos dzīvojošo personu skaita noteikšana ir problemātiska. Personas bieži vien pat gadiem ilgi nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Turklāt neviens, izņemot pašu personu, nevar konstatēt, cik personu faktiski saņem pakalpojumus konkrētajā dzīvokļa īpašumā. Pārvaldniekam, lai noskaidrotu konkrētos dzīvokļu īpašumos faktiski dzīvojošo personu skaitu, bija un joprojām ir jāpieprasa informācija no pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī bija daudz mazāk informācijas par ūdens patēriņa starpības rašanās iemesliem un šī starpība visbiežāk tika saistīta ar dzīvokļa īpašnieka negodprātīgu rīcību. Ūdens patēriņa skaitītāju ieviešana Latvijā notiek pakāpeniski un uz dzīvokļu īpašnieku brīvprātīga lēmuma pamata. Sākotnēji tika uzskatīts, ka atsevišķos dzīvokļu īpašumos, kur uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, patērētais ūdens tiek uzskaitīts precīzi, bet atlikušais ūdens tiek patērēts dzīvokļu īpašumos, kur nav ūdens skaitītāju. Daudzdzīvokļu mājas ievada ūdens uzskaites mēraparātu rādījumu nesakritība ar dzīvokļu īpašumu mēraparātu rādījumu summu parādījās tikai tad, kad arvien vairāk pieauga to dzīvokļu īpašumu skaits, kuros uzstādīti individuāli ūdens patēriņa skaitītāji. Laika gaitā, iedziļinoties ūdens patēriņa uzskaites tehniskajās īpatnībās, tika konstatēta arī pieļaujamā ūdens patēriņa skaitītāju tehniskā kļūda. Secinājumu daļa