6. Article

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka Otrā apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Otrās apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī identificētie ūdens patēriņa starpības rašanās iemesli pārsvarā bija saistīti ar paša dzīvokļa īpašnieka negodprātīgu rīcību. Nevar izslēgt to, ka šīs normas izstrādes laikā nozares eksperti bija apzinājuši arī citus iespējamos ūdens patēriņa starpības cēloņus, taču to ietekme un izplatība tobrīd vēl nebija izpētīta pietiekamā mērā, lai attiecīgo problēmas risinājumu varētu formalizēt normatīvajā aktā. Otrā apstrīdētā norma, kā arī Pakalpojumu apmaksas noteikumu pārņemtajās mājās 11. punkts kopumā noteikumos iekļauts tādu pašu apsvērumu dēļ kā Pakalpojumu apmaksas noteikumu nepārņemtajās mājās 19.1 punkts, tostarp Pirmā apstrīdētā norma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 21. novembrim). Proti, minētās tiesību normas atspoguļoja tipiskākās situācijas, kurās bija konstatējama neatbilstība starp kopējo dzīvojamā mājā patērēto ūdens daudzumu un atsevišķos dzīvokļu īpašumos atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem aprēķināto patērētā ūdens daudzumu. Ekonomikas ministrija uzskata, ka izpratne par galvenajiem ūdens patēriņa starpības cēloņiem ir mainījusies saistībā ar 2019. gada Grozījumu izstrādi. 2016.-2019. gadā, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, tika vērtēts tas, vai minētajos noteikumos ietvertā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība ir taisnīga. Tika konstatēts, ka ūdens patēriņa starpības cēlonis var būt saistīts ne tikai ar dzīvokļa īpašnieka negodprātīgu rīcību, bet arī, piemēram, ar dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas slikto tehnisko stāvokli, avārijās, remontdarbos noplūdināto ūdens daudzumu, ūdens kvalitāti, komercuzskaites mēraparāta darbību, ūdens patēriņa skaitītāju dažādo jutību un to uzstādīšanas prasību neievērošanu. Tādēļ Pakalpojumu apmaksas noteikumi nepārņemtajās mājās tika papildināti ar formulu, pēc kuras aprēķina maksimālo piegādāto ūdens daudzumu vienam dzīvokļa īpašumam. Šā regulējuma izstrādes un pieņemšanas laikā gan nozares eksperti, gan valsts institūciju pārstāvji jau spēja jautājumu izvērtēt daudz detalizētāk. Tas skaidrojams ar apstākli, ka jau bija uzkrājusies daudz lielāka pieredze un pilnīgāki novērojumi par ūdens patēriņa starpības cēloņiem. Savukārt tas, ka analoģiska formula Pakalpojumu apmaksas noteikumos pārņemtajās mājās tika ietverta vēlāk - 2021. gadā -, bija saistīts ar papildu problēmjautājumu risināšanu 2021. gada Grozījumu projekta izstrādes un saskaņošanas laikā.