7. Article

Novērotājiem nebija atbilstošas iespējas novērot balsošanu. Vēlēšanu komisija apstiprina, ka vēlēšanu procesā vēlēšanu nedēļā Rīgas 21. vēlēšanu iecirknī tika konstatēta atšķirīga izpratne par vēlēšanu novērotāju tiesībām un pienākumiem. Minēto apstiprina arī visu trīs pušu - iecirkņa komisijas, Kandidāta norīkoto novērotāju un Vēlēšanu komisijas - iesaiste situācijas risināšanā. Tika organizētas pārrunas ar 21. iecirkņa komisiju un Kandidāta norīkotajiem novērotājiem, kuri bija pārpratuši savas tiesības un pienākumus, neievērojot personas datu aizsardzības prasības, par kuru ievērošanu atbild vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi, parakstot saistību rakstu par personas datu aizsardzību. Pēc šī starpgadījuma visi Rīgas vēlēšanu iecirkņi tika informēti par rīcību darbā ar novērotājiem un nepieciešamību ievērot atbilstošu kārtību. Vēlēšanu komisija šo konkrēto gadījumu vērtē kā pozitīvu piemēru tam, kā iespējamie pārkāpumi tiek operatīvi novērsti jau to sākotnējā stadijā. [12] Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem konkrētajā pašvaldībā. [13] No Latvijas Republikas Augstākās tiesas atziņām izriet, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus. No Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā demokrātiskas valsts virsprincipa izriet, ka ar vēlēšanu rezultātu pārbaudi, cik vien iespējams, nedrīkst tikt ierobežotas varas institūcijas iespējas pildīt savus uzdevumus. Tādējādi, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet ir jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātu (deputātu vietu sadalījumu). Ja vēlēšanu rezultāti tiktu atcelti katrā gadījumā, kad konstatēts kāds nebūtisks - vēlēšanu rezultātu saturu nekādi neietekmējošs - trūkums, būtu ļoti viegli apzināti kavēt vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un neierobežoti ilgi ievilkt tiesisko neskaidrību. Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.1 un 45.2 pantu, Administratīvā procesa likuma 78. panta pirmo daļu un 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: noraidīt Rīgas domes kandidātu saraksta "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" iesniedzēja iesniegumu. Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007. 1 Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 758. lpp. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. R. Eglājs Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. A. Austers