6. Article

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un 14. panta ceturtās un piektās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem. 6.1. Objekta "Panno triptihs "Kurzeme"" trīs panno ir gleznoti laikā no 1973.-1976. gadam tolaik jaunuzceltajai Talsu rajona izpildkomitejas (tagad Talsu novada domes) ēkai, kas būvēta pēc tipveida projekta un kuru veido divi četrstāvu korpusi, atsevišķā sēžu zāle un divi ēkas apjomus savienojoši korpusi. Gleznojumi atrodas vienā no šiem savienojošiem korpusiem - vestibilā, pie tā sānu sienas, iepretim stiklotai sienai, kas rada iespēju gleznojumus aplūkot arī no ārtelpas. Savulaik tas devis pamatu par šo objektu runāt kā par vienu no pirmajiem arhitektūras, dabas un monumentālās glezniecības sintēzes paraugiem Latvijā. Triptihu veido trīs monumentāli panno - lielākie zināmie sienu gleznojumi Latvijā. Katrs panno sākotnēji gleznots uz vairākiem atsevišķiem taisnstūrveida fragmentiem, kas darba beigās savienoti vienā veselumā. Katram no trīs gleznojumiem ir savs atšķirīgs sižets, taču tos visus vieno Kurzemes tēma, kas atklāta novadam raksturīgu ainavu attēlojumā un folkloras tēlos. Iepretim atturīgajai, racionālajai celtnes arhitektūrai gleznojumi veidoti ekspresīvi, košās, piesātinātās krāsās, ar dinamisku kompozīciju, kuru caurvij līkloču joslas, kļūdamas ne tikai par katras kompozīcijas organizējošo elementu, bet arī visu trīs gleznojumu vienojošo mākslinieciski dekoratīvo motīvu. Nozīmīgs gleznojumu aspekts ir tajos izmantotā tehnika: balta polivinilaceāta (PVA) temperas krāsa apvienojumā ar eļļas krāsām. PVA temperas plastiskums māksliniecei Lidijai Auzai ļāvis veidot bagātīgi fakturētu gleznojumu virsmu, kurai pēc tam pāri klāts vai nu blīvs un sedzošs, vai arī caurspīdīgs, lazējošs eļļas krāsu slānis. Foajē sienas kreisajā pusē ir izvietots panno ar nosaukumu "Dziedāj' tautu tīrumā". Kompozīcijas kreisajā malā attēlota stilizēta sievietes figūra tautastērpā; pa labi no tās plešas panorāmiska Talsu apkārtnes ainava ar ezeru, govju ganāmpulku, kokiem, vējdzirnavām un pilskalnu. Vidējais panno ir veltīts zvejniecības tēmai; tā nosaukums ir "Jūriņ' prasa smalku tīklu". Kompozīciju no abām pusēm apņem monumentālas zvejnieku figūras (kreisajā pusē tās ir divas, labajā - viena), kuras tur zvejas tīklu, atveidotu gar gleznojuma apakšējo malu. Virs tīkla attēlota krasta josla un ūdens baseins, kam pāri stiepjas debesjums. Sienas labajā pusē izvietotā panno nosaukums ir "Jāņu nakti līgot gāju, novadiņu aplīgot". Kompozīcijas labajā pusē ir atveidots stilizētu figūru pāris - sieviete un vīrietis tautiskos tērpos. Ar līkloču joslām kompozīcija ir sadalīta laukumos, kurus aizpilda dekoratīvi koku un augu motīvi, vienā no laukumiem attēlota panorāmiska Talsu ainava - koku puduru ieskauti balti nami ar sarkaniem jumtiem un gaišas jaunceltnes. Materiāls, tehnika: preskartons, PVA tempera, eļļas krāsas, gleznojums. Panno izmēri: "Dziedāj' tautu tīrumā" - 315 x 600 cm; "Jūriņ' prasa smalku tīklu" - 315 x 1100 cm; "Jāņu nakti līgot gāju, novadiņu aplīgot" - 315 x 1300 cm. 6.2. Objekta "Panno triptihs "Kurzeme"" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objektu kopums, ansambļa vienotība, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 6.3. Objekts "Panno "Deviņu pakalnu pilsēta" Panno atrodas 20. gadsimta 30. gadu 2. pusē uzceltas un 40. - gados pārbūvētas divstāvu ēkas 2. stāvā, kur no 70. gadu 2. puses bija izvietota Talsu pilsētas izpildkomiteja, tagad - Talsu mākslas skola. Sākotnēji panno tika veidots izpildkomitejas apspriežu zālei, tagad tā ir mākslas skolas mācību telpa. Panno sastāv no 216 atsevišķi gleznotiem fragmentiem - nelielām kvadrāta formāta kompozīcijām, kas savienotas vienā veselumā. Kompozīcijas ir divu veidu: lielākajā daļā no šīm kompozīcijām ir reljefs dažādu koku lapu attēlojums uz vienkrāsas fona, turklāt starp tām nav divu vienādu lapu attēlojumu; otru kompozīciju grupu veido deviņas ainavas, kurās, balstoties uz leģendu par Talsiem kā deviņu pakalnu pilsētu, attēloti deviņi Talsu pakalni, un kuras izkārtotas vienkopus panno labajā pusē. Visās kompozīcijās attēlotie motīvi veidoti ar reljefu gaišu līniju, kas izceļas uz tumšāka - košā tonī krāsota fona. Turklāt foni ir dažādos toņos - brūni, zaļi, oranži, dzelteni, kas ļāvis mazās kompozīcijas atkarībā no fona krāsas grupēt, veidojot dekoratīvu ģeometrisku kopējās lielās kompozīcijas rakstu. Mākslinieces izmantotā tehnika - biezā, reljefā slānī klātā polivinilacetāta tempera apvienojumā ar eļļas krāsām piesātinātos toņos rada iespaidu par gleznojuma virsmu kā par keramikas flīzi. Panno izmēri: 245 x 650 cm; fragmentu izmērs 27 x 27 cm. Materiāls, tehnika: preskartons, PVA tempera, eļļas krāsas, gleznojums. 6.4. Objekta "Panno "Deviņu pakalnu pilsēta" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. 6.5. Objekts "Panno "Satikšanās", "Savienošanās"" Panno atrodas 20. gs. 30. gadu 2. pusē celtā un 40. - gados pārbūvētā divstāvu ēkā, kuras 1. stāvā kopš 1980. gada ir izvietota Talsu dzimtsarakstu nodaļa. Abu gleznojumu autore ir māksliniece Lidija Auza. Panno "Satikšanās" rotā ēkas vestibila sienu pa kreisi no ieejas. Tas sastāv no 24 atsevišķi izstrādātiem fragmentiem, kuri darba beigās savienoti vienā veselumā. Panno kopējo kompozīciju veido divas mazākas kompozīcijas, kurās attēlots katrā atšķirīgs divu figūru motīvs un kuras izkārtotas pamīšus - šaha galdiņa rakstā. Katrai no abām kompozīcijām ir arī atšķirīga krāsu gamma - brūni, pelēki un dzelteni toņi vai brūni, pelēki, zili un zaļi toņi. Panno "Savienošanās" atrodas laulību reģistrācijas zālē, pie gala sienas. Arī to veido 39 atsevišķi gleznoti fragmenti, kas beigās savienoti kopējā kompozīcijā, turklāt šajā gadījumā tie kārtoti nevis plaknē, bet reljefi - ar izvirzītu panno centrālo daļu un sānu daļām. Katra fragmenta kompozīcijas centrā ir attēlots divu savienotu figūru motīvs, ap kuru kārtoti abstrakti laukumi un formas. Panno ir gandrīz monohroms - ar nelielām baltā un bronzas toņu variācijām. Abus panno māksliniece Lidija Auza gleznojusi autortehnikā - pirmais slānis ir veidots ar baltu polivinilacetāta temperu, kuras plastiskums ļāvis panākt pastozu, īpaši reljefu gleznojuma faktūru. Panno "Satikšanās" temperas slānim pāri klāta eļļas krāsu kārta, iegūstot gleznojuma krāsainību, savukārt panno "Savienošanās" toņu gamma ir veidota, baltajai temperas krāsai pievienojot smalki saberztu metāla atgriezumu daļiņas. Panno "Satikšanās" izmēri: 290 x 443 cm. Panno "Savienošanās" izmēri: 286 x 645 cm. Materiāls, tehnika: preskartons, PVA tempera, eļļas krāsas, metāla daļiņas, gleznojums. 6.6. Objekta "Panno "Satikšanās", "Savienošanās"" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objektu kopums, ansambļa vienotība, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.