1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi 1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis - ko pašvaldība vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi Precizēt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu. 1.2. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi 2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums. Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 1. punkts nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pašvaldībām". Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektā daļa nosaka, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Minētais nozīmē, ja saistošie noteikumi izdoti uz šobrīd spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" pamata, tad šie saistošie noteikumi zaudējuši spēku. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkts nosaka, ka līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Minētais nozīmē, ka līdz 2024. gada 30. jūnijam varēja piemērot (ciktāl tie nav pretrunā Pašvaldību likumam) spēku zaudējušos saistošos noteikumus. Atzīmējams, ka atsevišķos gadījumos saistošie noteikumi izdoti ne tikai uz likuma "Par pašvaldībām" pamata, bet reizē arī uz citu normatīvo aktu pamata. Šādos gadījumos vērtējams, vai pietiek ar saistošo noteikumu izdošanas tiesiskā pamatojuma grozīšanu vai izdodami jauni saistošie noteikumi. Talsu novada pašvaldības dome 2022. gada 25. augustā izdevusi saistošos noteikumus Nr. 24 "Par valsts nodevu atvieglojumiem bāriņtiesas pakalpojumiem Talsu novadā" (turpmāk - Saistošie noteikumi). Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta trešo daļu, Bāriņtiesu likuma 79. panta otro daļu. Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punkts noteica: "Dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus [..] par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem." Minētā tiesību norma nepilnvaro domi izdot noteiktus saistošos noteikumus, bet satur norādi, ka pilnvarojums var būt noteikts citos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā ietvertā norāde uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu ir lieka. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta trešā daļa nosaka: "Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos." Minētā tiesību norma nepilnvaro domi izdot noteiktus saistošos noteikumus, bet satur norādi, ka likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā ietvertā norāde uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta trešo daļu ir lieka. Bāriņtiesu likuma 79. panta otrā daļa nosaka: "Pašvaldības domei ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus." Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta pirmā daļa nosaka, ka nodevas tiek uzliktas saskaņā ar normatīvo aktu. Tādējādi arī valsts nodevas atvieglojumus pašvaldības dome ir tiesīga noteikt ar saistošajiem noteikumiem. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā ietverama norāde uz Bāriņtiesu likuma 79. panta otro daļu. 1.3. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums Skatīt paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu. 1.4. Ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība Skatīt paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu. 1.5. Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu: 1.5.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz administratīvo atbildību, aktualitāte Neattiecināms. 1.5.2. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām Neattiecināms. 1.5.3. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas - pamatots sabiedrības interešu aizskārums Neattiecināms. 1.5.4. Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas Neattiecināms. 1.5.5. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi - darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā atbildība Neattiecināms. 1.5.6. Korespondējošās tiesību normas - saistošo noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta administratīvā atbildība Neattiecināms. 1.5.7. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā Neattiecināms. 1.5.8. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums Neattiecināms. 1.5.9. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs Neattiecināms. 1.5.10. Soda piemērotāja - kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, - izvēles apsvērumi Neattiecināms. 1.5.11. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā, kontekstā Neattiecināms. 1.6. Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības Skatīt paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu.