11. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda tas, vai izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmos mērķus. Tādējādi Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai ar smēķēšanas aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās var aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās novērš to, ka brīdī, kad apmeklētāju, kas atkarīgs no smēķēšanas, pārņem vēlme uzsmēķēt, šāda iespēja viņam tiks nodrošināta iekštelpās. Vienlaikus šāds aizliegums ierobežo arī pasīvo smēķēšanu, proti, atrašanos tabakas dūmos. Tātad aizlieguma ietekmēto personu loks ir plašāks un aptver ne tikai aktīvos smēķētājus, bet arī citas smēķēšanas ietekmei pakļautās personas - darbiniekus un nesmēķētājus. Līdz ar to apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa - citu cilvēku tiesību aizsardzība - sasniegšanai. Aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās ir vērsts arī uz spēlētāju uzvedības maiņu. Tas mudina ikdienā smēķējošu spēlētāju uz brīdi atrauties no azartspēlēm, atstāt no ārpasaules noslēgtās telpas, kurās šīs spēles notiek, un tādējādi varbūt novērsties no attiecīgās vides. Brīdis svaigā gaisā ārpus azartspēļu zāles un tai raksturīgās atmosfēras var radīt zināmu psiholoģisku distanci un dot iespēju apzināties situāciju. Fiziska pārvietošanās rada impulsu pārtraukt spēlēšanu, kas bieži mēdz būt automātiska un neapzināta. Rezultātā spēlētājam rodas iespēja izvērtēt savu rīcību un pieņemt lēmumu - spēlēšanu vai nu pārtraukt, vai turpināt. Tādējādi smēķēšanas ierobežojums funkcionē arī kā azartspēļu atkarības profilakses mehānisms, kas sekmē spēlētāja iespējas atgūt kontroli pār savu uzvedību. Līdz ar to apstrīdētā norma kā daļa no atkarību mazinoša mehānisma ir piemērota arī leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājība - sasniegšanai. Tātad apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.