12. Article

Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv nekādi citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu un 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 28.2. punktu). Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tai piederošās azartspēļu organizēšanas vietā izbūvētās smēķēšanas telpas jau pilnībā nodrošināja leģitīmo mērķu sasniegšanu un kā risinājums bija pat efektīvāks un saudzējošāks nekā apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums. Tādēļ likumdevējs būtu varējis izvirzīt augstākas prasības attiecībā uz speciāli paredzēto telpu aprīkojumu un platību, kā arī gaisa ventilāciju, nevis noteikt smēķēšanas aizliegumu. Savukārt Saeima norāda, ka inženiertehniskās pieejas nepasargā no tabakas dūmu iedarbības. Proti, ventilācijas sistēmas nespēj pilnībā novērst kaitīgo vielu izplatību, bet tāds aprīkojums un ventilācijas apjoms, kāds būtu nepieciešams personu veselībai salīdzinoši drošas vides garantēšanai, nebūtu nedz praktisks, nedz ērts un finansiāli īstenojams. Jau tajā laikā, kad Tabakas aprites likums tika pieņemts, bija konstatēts tas, ka neviena ventilācijas sistēma nespēj pilnībā likvidēt smēķēšanas rezultātā radīto gaisa piesārņojumu (sk. likumprojekta Nr. 90/TA-2143 anotāciju). Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 8. panta izpratnē viens no principiem, kas valstīm jāņem vērā, aizsargājot cilvēku veselību no smēķēšanas dūmu nelabvēlīgās ietekmes, ir no smēķēšanas dūmiem brīvas iekštelpas darbavietās un publiskās vietās. Attiecībā uz "iekštelpu" definīciju minētā panta izpratnē ir atzīts, ka ar šo jēdzienu vajadzētu apzīmēt jebkuru telpu, kuru klāj jumts vai ierobežo viena vai vairākas sienas vai sāni, turklāt neatkarīgi no jumtam, sienai vai sāniem izmantotā materiāla un tā, vai konstrukcija ir pastāvīga vai pagaidu (sk.: WHO Framework Convention on Tobacco Control. Guidelines for implementation of Article 8, 2013, p. 8). Pētījumi liecina, ka daļēji smēķēšanas ierobežojumi, piemēram, tādi risinājumi kā atsevišķas smēķētāju un nesmēķētāju zonas, gaisa attīrīšana un ēku ventilēšana, nevar pilnībā pasargāt nesmēķētājus no pakļaušanas smēķēšanas dūmiem (sk.: Babb S., McNeil C., Kruger J., Tynan M. Secondhand smoke and smoking restrictions in casinos: a review of the evidence. Tobacco Control, 2015, p. 11). Tādēļ nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka visās azartspēļu organizēšanās vietās esošās smēķēšanai paredzētās telpas un tajās ietvertie inženiertehniskie ventilācijas risinājumi ir efektīvi un novērš jebkādu kaitējumu smēķētāju un smēķēšanai pakļauto personu veselībai. Tā kā smēķēšanas aizliegums azartspēļu zālēs ir vērsts arī uz to, lai smēķējošu spēlētāju mudinātu izrauties no spēles cikla un mainīt savus paradumus, tam nav funkcionālas alternatīvas. No smēķēšanas atkarīga spēlētāja iziešana no spēļu telpas - fiziski un akustiski norobežotas un psiholoģiski stimulējošas vides - vismaz īslaicīgi rada distanci no azartiskās uzvedības modeļa. Savukārt izolēta smēķētāju telpa azartspēļu organizēšanas vietas iekšpusē nebūtu adekvāta alternatīva, jo nepildītu spēlēšanas pārtraukuma funkciju. Spēlētājs tik un tā atrastos tajā pašā azartspēlēm raksturīgajā vidē un nepiedzīvotu fizisku un emocionālu distanci no tās. Tādējādi apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams leģitīmu mērķu - citu cilvēku tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājība - sasniegšanai.