3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Saeima norāda, ka Pieteikuma iesniedzējas neapmierinātība ar iespējamo tās pamattiesību aizskārumu izriet no kļūdainas Tabakas aprites likuma normu interpretācijas, nevis no pašas apstrīdētās normas. Pieteikuma iesniedzējai nebija pienākuma uzņemties būtiskas izmaksas, izbūvējot ventilācijas sistēmas un pielāgojot telpas smēķētājiem, jo Tabakas aprites likums pats par sevi neprasīja, lai ikviens komersants, citstarp Pieteikuma iesniedzēja, savās kazino un spēļu zālēs izbūvētu īpašas smēķēšanai paredzētas telpas, ja vien komersants pats to nevēlējās. Šāda prasība ir aktuāla tikai tādā gadījumā, ja pats komersants izvēlējies azartspēļu zālēs nodrošināt personām iespēju smēķēt un pakļaut tās ar smēķēšanu saistītam riskam. Ar apstrīdēto normu ir pilnīgi saderīgas tādas azartspēļu organizēšanas vietas, kurās ir īpašas atsevišķas telpas ar gaisa sūknēšanai un ventilācijai nepieciešamo aprīkojumu. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums nekādā veidā neskar arī Pieteikuma iesniedzējas uzņēmējdarbību, jo pieteikumā norādīts, ka azartspēļu organizēšanas vietās iespēja smēķēt netiek dota ar nolūku piesaistīt klientus. Ar apstrīdēto normu tiek aizsargātas gan citu cilvēku tiesības uz veselību, gan sabiedrības labklājība. Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 8. pants prasa pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kas pēc iespējas plašākā mērā liedz smēķēšanu publisku vietu iekštelpās, tostarp azartspēļu organizēšanas vietās, un tādējādi aizsargā personas no smēķēšanas rezultātā radītā piesārņojuma. No šīs prasības izriet valsts uzdevums noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas mudinātu komersantus rīkoties sociāli atbildīgi un aizsargātu personu tiesības uz veselību un dzīvību. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums sasniedz tā leģitīmos mērķus. Apstrīdētā norma ne tikai nodrošina to, ka azartspēļu organizēšanas vietu apmeklētāji nepakļaus sevi tiešam smēķēšanas riskam, bet arī mazinās pasīvās smēķēšanas riskus, tostarp attiecībā uz citiem šo publisko vietu apmeklētājiem. Tāpat apstrīdētā norma dod personām iespēju izvērtēt savas rīcības sekas, jo uz smēķēšanas laiku spēli nākas pārtraukt un galu galā tās var apzināties, ka spēlēšanai patērēts neparedzēti ilgs laiks. Tiesiskais regulējums, kas pieļauj smēķēšanu speciālās tam paredzētās telpās, nevar pilnībā sasniegt leģitīmos mērķus, jo inženiertehniskās pieejas nepasargā personas no tabakas dūmu iedarbības. Smēķēšanas rezultātā radušās gaisa cietās daļiņas lielos daudzumos no azartspēļu organizēšanas vietās smēķēšanai paredzētajām zonām nonāk citās telpās, kaut arī darbojas ventilācijas sistēma. Piesārņojumu rada arī tabakas dūmu daļiņas, kas paliek uz dažādām virsmām telpās, kur smēķēšana tiek atļauta. Šīs daļiņas, kas satur gan nikotīnu, gan citas kancerogēnas un toksiskas vielas, nevar tikt likvidētas ar ventilācijas sistēmu palīdzību. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem atsevišķu smēķēšanas telpu pastāvēšana tiek uzskatīta par sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas trūkumu. Pieņēmumu, ka īpašs telpu aprīkojums, piemēram, ventilācijas iekārtas, spētu pienācīgi pasargāt personu veselību no kaitējuma, ko nodara smēķēšana, Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi par vienu no visvairāk izplatītajiem mītiem, kas ir pretrunā ar zinātnes atziņām un veselības politikas izstrādē nebūtu izmantojams. Likumdevējs, visas sabiedrības interesēs nosakot īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojumus, nav pārkāpis savas rīcības brīvības robežas. Labumu no apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma sabiedrība gūst vairākos aspektos, proti, šis ierobežojums pasargā gan smēķētājus, gan nesmēķētājus, pozitīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret veselībai kaitīgiem ieradumiem, kā arī mazina valsts veselības aprūpes sistēmas noslodzi. Pieteikuma iesniedzēja nevarēja pamatoti un saprātīgi paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz smēķēšanu azartspēļu organizēšanas vietās netiks mainīts. Paredzot jaunu tiesisko regulējumu, likumdevējs ir ievērojis saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt Pieteikuma iesniedzējas tiesisko paļāvību un nepieciešamību nodrošināt visas sabiedrības intereses. Likumdevējs noteica pārejas periodu, citstarp ievērojot attiecīgās nozares ekspertu viedokli par adekvātu tā ilgumu. Ņemot vērā to, ka attiecīgā likumprojekta izvērtēšanas darbs Saeimā turpinājās līdz pat 2024. gada 11. janvārim, kad apstrīdētā norma tika pieņemta galīgajā lasījumā, likumdevējs pārejai uz jauno regulējumu atvēlēja gandrīz veselu gadu ilgu periodu - līdz 2025. gada 1. janvārim.