4. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka likumdevējs ar apstrīdēto normu ir noteicis saistošu uzvedības priekšrakstu, saskaņā ar kuru azartspēļu organizēšanas vietās to apmeklētāji nedrīkst smēķēt, bet azartspēļu organizētājiem jāuzrauga šā aizlieguma ievērošana. Ar apstrīdēto normu, ciktāl tā attiecas uz Pieteikuma iesniedzēju, pēc būtības ir paplašināti Azartspēļu un izložu likumā noteiktie azartspēļu organizētāju pienākumi. Apstrīdētā norma nerada konkrētu negatīvu ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējas ekonomiskajām, ar tās saimniecisko darbību saistītajām interesēm, nesamazina tās peļņu un nav cēloniskā sakarā ar Pieteikuma iesniedzējas tiesībām uz īpašumu. Turklāt Pieteikuma iesniedzējai nav saiknes ar tabakas vai nikotīna produktu ražošanu vai izplatīšanu, proti, tās pamatdarbība ir azartspēļu organizēšana. Tādējādi nav saskatāms, kādā veidā apstrīdētā norma varētu Pieteikuma iesniedzējai ierobežot Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības. Smēķēšana nav uzskatāma par priekšnoteikumu tam, lai persona varētu spēlēt azartspēles vai tās varētu tikt organizētas. Nedz iepriekšējais regulējums, nedz apstrīdētā norma nekādā veidā neietekmē Pieteikuma iesniedzējas tiesības brīvi nodarboties ar izraudzīto uzņēmējdarbību atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Aizliegums smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās nedz mazina, nedz arī papildus aprobežo Pieteikuma iesniedzējas iespējas turpināt iesākto uzņēmējdarbību. Ar apstrīdēto normu nedz Pieteikuma iesniedzējai, nedz jebkuram citam azartspēļu organizētājam nav uzlikts pienākums likvidēt iepriekš smēķēšanai atvēlētās telpas un tajās uzstādītās ventilācijas iekārtas. Apstrīdētā norma no 2025. gada 1. janvāra liedz smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās, taču nekādā mērā nemazina telpu īpašnieku vai faktisko valdītāju tiesības uz šīm telpām un tajās esošajām ietaisēm. Nekas neliecina par to, ka iepriekš pielāgotās un ar ventilāciju aprīkotās telpas turpmāk nevarētu tikt izmantotas citiem ar Pieteikuma iesniedzējas komercdarbību saistītiem mērķiem. Tabakas aprites likuma 10. panta ceturtās daļas regulējums bija piemērojams tad, ja azartspēļu organizētājs pats un labprātīgi ir izvēlējies atļaut saviem klientiem smēķēt attiecīgajās azartspēļu organizēšanas vietās. Nekādi pienākumi attiecībā uz telpu tehnisko un funkcionālo pielāgošanu nav bijuši noteikti kā vispārēja prasība. Pieteikuma iesniedzējas brīvprātīgā izvēle bija par pamatu konkrētajiem ieguldījumiem smēķēšanai paredzēto telpu ierīkošanā un aprīkošanā.