5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - uzskata, ka apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai ierobežo no Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem izrietošās tiesības uz īpašumu. Apstrīdētās normas tiesiskās sekas ietiecas īpašnieka tiesībās lietot savu īpašumu pēc saviem ieskatiem, jo ierobežo īpašnieka tiesības izlemt to, vai viņš savā īpašumā var smēķēt pats un atļaut smēķēt citiem. Tādējādi likumdevējs ir izlēmis jautājumu par tādu īpašuma izmantošanas veidu, kas citādi būtu īpašnieka ziņā. Apstrīdētā norma tieši neietekmē Pieteikuma iesniedzējas komercdarbību un neliedz tai arī turpmāk organizēt azartspēles, jo Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība nav saistīta ar ietekmētās uzņēmējdarbības - tabakas, tabakas izstrādājumu vai elektronisko smēķēšanas ierīču piegādes vai ar attiecīgajiem produktiem saistītu pakalpojumu - nozari. Tādēļ tam apstāklim, ka azartspēļu organizēšanas vietās īpašas telpas tika izbūvētas, lai nodrošinātu to apmeklētājiem iespēju smēķēt, nav izšķirošas nozīmes jautājumā par to, vai apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai ir vai nav aizskārusi no Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem izrietošās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējas argumentiem, kas saistīti ar telpu pārbūvi un attiecīgajiem ieguldījumiem, varētu būt nozīme tiktāl, ciktāl tiek vērtēta tiesiskās paļāvības aizsardzības principa ievērošana. Tomēr būtiska nozīme ir piešķirama nevis Pieteikuma iesniedzējas iespējamai tiesiskajai paļāvībai uz to, ka tās veiktie ieguldījumi smēķēšanai paredzēto telpu izbūvē nezaudēs savu vērtību tiesiskā regulējuma izmaiņu dēļ, bet gan tās tiesiskajai paļāvībai uz Tabakas aprites likuma 10. panta ceturtās daļas regulējuma nemainīgumu. Ievērojot to, kādā nozarē darbojas Pieteikuma iesniedzēja un ir pieņemta apstrīdētā norma, kā arī valstīm noteikto plašo rīcības brīvību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, var secināt, ka pārejas periods, kas noteikts līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai, ir pietiekami saudzējošs no tiesiskās paļāvības aizsardzības viedokļa un likumdevējam nebija jāparedz nekādi īpaši priekšnoteikumi tiesiskās paļāvības aizsardzībai papildus tiem, kas jau paredzēti.