17. Article — Spontāna

informācijas apmaiņa 1. Neskarot attiecīgās valsts tiesību aktus, dalībvalsts bez iepriekšēja pieprasījuma var informāciju par noziegumiem, kuriem tā piemēro šo konvenciju, nodot citai dalībvalstij, ja pirmā minētā dalībvalsts uzskata, ka šāda informācija varētu palīdzēt otrai minētajai dalībvalstij sekmīgi pabeigt izmeklēšanu un kriminālprocesu vai arī ka šādas informācijas dēļ otrā minētā dalībvalsts varētu iesniegt lūgumu, ko tā formulētu saskaņā ar šo konvenciju. Neskarot labvēlīgākus nosacījumus citos juridiskajos instrumentos, spontāna informācijas apmaiņa notiek ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgo iestāžu starpniecību. 2. Informācijas nodošana saskaņā ar 1. daļu neskar izmeklēšanu un kriminālprocesu dalībvalstī, kas šo informāciju nodod. 3. Atbildīgās iestādes, kuras saņem informāciju, izpilda dalībvalsts, kas informāciju nodod, lūgumu saglabāt informācijas konfidencialitāti, kaut īslaicīgi, vai noteikt ierobežojumus tās izmantošanai. 4. Neatkarīgi no 3. daļā noteiktā saņēmēja dalībvalsts savā tiesvedībā var izpaust informāciju, kas attaisno apsūdzēto personu. Šādā gadījumā saņēmēja dalībvalsts pirms izpaušanas informē dalībvalsti, kas informāciju nodod, un, ja tas tiek pieprasīts, apspriežas ar dalībvalsti, kas informāciju nodod. Ja izņēmuma gadījumā iepriekšējs paziņojums nav iespējams, saņēmēja dalībvalsts par izpaušanu nekavējoties informē dalībvalsti, kas informāciju nodod. 5. Pēc dalībvalsts, kas informāciju nodod, lūguma nodoto informāciju nedrīkst izmantot kā pierādījumu kriminālprocesā, pirms nav apmierināts savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgums.