25. Article — Lūgums un tam

pievienojamie dokumenti 1. Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgums tiek iesniegts rakstiski, ievērojot nosacījumus, kas ļauj lūguma saņēmējai dalībvalstij noteikt tā autentiskumu. 2. Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumā norāda vai tam pievieno: a) iestādi, kura iesniedz lūgumu; b) izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības, uz kuru attiecas lūgums, priekšmetu un būtību, kā arī tās iestādes nosaukumu un funkcijas, kura veic izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai tiesvedību; c) attiecīgo faktu kopsavilkumu (izņemot lūgumiem par tiesas dokumentu izsniegšanu); d) attiecīgo valsts tiesību aktu izklāstu, kam pievienoti atsauces dokumenti, un paziņojumu par sodu, kas ir vai var tikt piespriests par noziegumiem; e) nepieciešamās palīdzības aprakstu un sīkāku informāciju par jebkādu konkrētu procedūru, kura būtu jāievēro saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts vēlmēm; f) ja iespējams, jebkuras attiecīgās personas identitāti, atrašanās vietu un pilsonību; g) iemeslus, kuru dēļ tiek meklēti pierādījumi, informācija vai pieprasīta rīcība, un, ja nepieciešams, to atbilstību pamatā esošajai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai; h) attiecīgā gadījumā termiņu, kurā palīdzība jāsniedz, un tā pamatojumu; i) attiecīgā gadījumā to attiecīgo valsts tiesību aktu izklāstu, kas ļauj lieciniekam atteikties sniegt liecību. 3. Steidzamos gadījumos, ja tam piekrīt gan lūguma iesniedzēja dalībvalsts, gan lūguma saņēmēja dalībvalsts, lūgumu var iesniegt mutiski vai ar jebkādiem līdzekļiem, atstājot rakstisku liecību, bet tā, cik drīz vien iespējams, tiek apstiprināta saskaņā ar 1. un 2. daļu.