30. Article — Savstarpējas

tiesiskās palīdzības atteikuma iemesli 1. Savstarpēju tiesisko palīdzību var atteikt, pienācīgi ņemot vērā 2. daļā noteiktos principus, ja: a) lūguma saņēmējai dalībvalstij ir pietiekami iemesli uzskatīt, ka lūgums ir iesniegts, lai veiktu kriminālvajāšanu vai sodītu personu tās rases, dzimuma, ādas krāsas, garīgās vai fiziskās invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģijas, tautības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai piederības kādai noteiktai sociālajai grupai dēļ, vai ka lūguma izpilde varētu kaitēt šīs personas stāvoklim kāda šeit minētā iemesla dēļ; b) lūgums attiecas uz noziegumu, par kuru saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem var tikt piespriests nāvessods, izņemot, ja saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem: i) lūguma iesniedzēja dalībvalsts sniedz ticamas, pietiekamas un reālas garantijas vai, ja lūguma saņēmēja dalībvalsts to pieprasa, piekrīt nosacījumam, kas apmierina lūguma saņēmējas dalībvalsts prasības par to, ka nāvessods netiks piespriests, vai ii) kad tas ir iespējams saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, ja nāvessods jau ir piespriests, lūguma iesniedzēja dalībvalsts sniedz ticamas, pietiekamas un reālas garantijas vai, ja lūguma saņēmēja dalībvalsts to pieprasa, piekrīt nosacījumam, kas apmierina lūguma saņēmējas dalībvalsts prasības par to, ka nāvessods netiks izpildīts; c) lūgums attiecas uz faktiem, uz kuru pamata apsūdzētā persona lūguma saņēmējā dalībvalstī ir galīgi notiesāta par noziegumu, kura pamatā ir tā pati nelikumīgā darbība; d) ir pietiekami iemesli uzskatīt, ka persona, uz kuru attiecas lūgums, lūguma iesniedzējā dalībvalstī tiks pakļauta spīdzināšanai vai saskarsies ar cita veida cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, tiesību uz taisnīgu tiesu smagu pārkāpumu vai citiem smagiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem; e) lūguma saņēmējas dalībvalsts iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu aizliegts veikt pieprasīto darbību saistībā ar noziegumu, kura pamatā ir tā pati nelikumīgā darbība, ja tās izmeklēšana, kriminālvajāšana vai tiesas process notiktu saskaņā ar šīs valsts jurisdikciju; f) lūgums nav iesniegts saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem; g) lūguma saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka lūguma izpilde var apdraudēt tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses; h) lūgums ir iesniegts lūguma iesniedzējas dalībvalsts ārkārtas vai ad hoc tiesas vai tribunāla vārdā, ja vien lūguma iesniedzējas dalībvalsts atbildīgās iestādes nesniedz garantijas, kas tiek uzskatītas par pietiekamām, ka spriedumu izdos tiesa, kas parasti saskaņā ar tiesu administrācijas noteikumiem ir pilnvarota pieņemt lēmumu krimināllietās; i) lūguma apmierināšana būtu pretrunā lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem par savstarpējo tiesisko palīdzību; j) ir pietiekami iemesli uzskatīt, ka personai, uz kuru attiecas lūgums, draudētu mūža ieslodzījums bez nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas vai beztermiņa sods. 2. Īstenojot savu rīcības brīvību saskaņā ar 1. daļu, dalībvalstis ņem vērā starptautiskos un valsts cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, tostarp tiesības uz personas dzīvību, brīvību un drošību. 3. Dalībvalstis nedrīkst atteikties izpildīt savstarpējas tiesiskās palīdzības lūgumu, pamatojoties tikai uz to, ka attiecīgais noziegums, iespējams, ir saistīts arī ar fiskāliem jautājumiem, ne arī pamatojoties uz bankas noslēpumu. 4. Jebkurš savstarpējās tiesiskās palīdzības atteikums vai daļējs atteikums tiek pamatots. 5. Pirms lūguma atteikšanas saskaņā ar šo pantu vai tā izpildes atlikšanas saskaņā ar 32. panta 4. daļu lūguma saņēmēja dalībvalsts attiecīgā gadījumā apspriežas ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti, lai apsvērtu, vai palīdzību var piešķirt saskaņā ar tādiem noteikumiem un nosacījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem. Ja lūguma iesniedzēja dalībvalsts pieņem palīdzību saskaņā ar šādiem nosacījumiem, tā tos ievēro.