31. Article — Informācijas un

pierādījumu nosūtīšanas un izmantošanas ierobežojumi 1. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts bez lūguma saņēmējas dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas nenosūta un neizmanto informāciju vai pierādījumus, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts ir sniegusi izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai, izņemot to, kas norādīta lūgumā. 2. Šajā pantā noteiktais neliedz lūguma iesniedzējai dalībvalstij savā tiesvedībā izpaust informāciju vai pierādījumus, kas attaisno apsūdzēto personu. Pēdējā minētajā gadījumā lūguma iesniedzēja dalībvalsts pirms izpaušanas informē lūguma saņēmēju dalībvalsti un, ja tas tiek pieprasīts, apspriežas ar lūguma saņēmēju dalībvalsti. Ja izņēmuma gadījumā iepriekšējs paziņojums nav iespējams, lūguma iesniedzēja dalībvalsts nekavējoties informē lūguma saņēmēju dalībvalsti par izpaušanu. 3. Ja lūguma saņēmēja dalībvalsts ir noteikusi īpašus nosacījumus tās sniegtās informācijas vai pierādījumu izmantošanai, lūguma iesniedzēja dalībvalsts pēc lūguma saņēmējas dalībvalsts pieprasījuma sniedz informāciju par informācijas vai pierādījumu izmantošanu. 4. Ja pēc tam, kad lūguma iesniedzējai dalībvalstij ir nodota informācija, lūguma saņēmējai dalībvalstij kļūst zināmi apstākļi, kas tai var likt konkrētā gadījumā piemērot papildu nosacījumu, lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde var sazināties ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts centrālo iestādi, lai noteiktu, cik lielā mērā pierādījumi un informācija var tikt aizsargāta.