33. Article — Personu

liecības lūguma saņēmējā dalībvalstī 1. Lieciniekus un ekspertus nopratina saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Liecinieki un eksperti var atteikties sniegt liecības, ja lūguma saņēmējas vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību akti viņiem to atļauj. 2. Ja viņu atteikums sniegt liecības tiek pamatots ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem, lūguma saņēmēja dalībvalsts apspriežas ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti. 3. Ja liecinieks vai eksperts izmanto tiesības atteikties sniegt liecību, kā paredzēts 1. daļā, viņam šādas tiesību izmantošanas dēļ nevar piemērot nekādu sodu lūguma iesniedzējā vai lūguma saņēmējā dalībvalstī. 4. Neskarot nekādus pasākumus, par kuriem panākta vienošanās personu aizsardzībai, lūguma saņēmēja dalībvalsts pēc pratināšanas sagatavo protokolu, kurā norāda pratināšanas datumu un vietu, identitāti nopratinātajai personai, identitāti un funkcijas jebkurām citām personām lūguma saņēmējā dalībvalstī, kuras piedalās pratināšanā, visus zvērestus un tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem notikusi pratināšana. Lūguma saņēmēja dalībvalsts dokumentu nosūta lūguma iesniedzējai dalībvalstij. 5. Ja liecinieki vai eksperti tiek nopratināti tās teritorijā saskaņā ar šo pantu, un atsakās sniegt liecību, kad viņiem ir pienākums to darīt, vai nesniedz patiesu liecību, katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiesību akti tiek piemēroti tāpat kā tad, ja pratināšana notiktu saskaņā ar valstī noteikto procedūru.