40. Article — Slepenās

izmeklēšanas 1. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts un lūguma saņēmēja dalībvalsts var vienoties savstarpēji palīdzēt tādā noziegumu, kuriem attiecīgās dalībvalstis piemēro šo konvenciju, izmeklēšanā, kuru amatpersonas veic, izmantojot slepenu vai viltus identitāti. 2. Lēmumu par lūgumu katrā atsevišķā gadījumā pieņem lūguma saņēmējas dalībvalsts atbildīgās iestādes, pienācīgi ņemot vērā valsts tiesību aktus un procedūras. Par slepenās izmeklēšanas ilgumu, detalizētiem nosacījumiem un attiecīgo amatpersonu juridisko statusu slepenās izmeklēšanas laikā vienojas lūguma iesniedzējas valsts un lūguma saņēmējas valsts atbildīgās iestādes, pienācīgi ņemot vērā to valsts tiesību aktus un procedūras. 3. Slepenā izmeklēšana notiek saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūrām, kuras teritorijā tā tiek veikta. Iesaistīto dalībvalstu atbildīgās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu slepenās izmeklēšanas sagatavošanu un uzraudzību, kā arī veiktu pasākumus to amatpersonu drošībai, kuras izmanto slepenu vai viltus identitāti. 4. Šā panta 2. daļas vajadzībām katra dalībvalsts norāda atbildīgās iestādes, informējot dalībvalstu centrālās iestādes vai, ja ir izpildīti 85. panta 2. un 3. daļas nosacījumi, valsti, kas izraudzīta sniegt papildu pagaidu atbalstu.
asjoint-stock
Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, 40. Article — Slepenās · AI Martins