41. Article — Apvienotās

izmeklēšanas grupas 1. Pēc savstarpējas vienošanās divu vai vairāku dalībvalstu atbildīgās iestādes var veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar to valstu tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, lai izveidotu apvienoto izmeklēšanas grupu konkrētam mērķim un uz ierobežotu laiku, ko var pagarināt, savstarpēji vienojoties, lai veiktu kriminālizmeklēšanu vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs. 2. Grupas sastāvu nosaka vienošanās dokumentā. Apvienoto izmeklēšanas grupu jo īpaši var izveidot, ja: a) tam, lai dalībvalsts izmeklētu noziegumus, kuriem piemēro šo konvenciju, ir nepieciešama sarežģīta un grūta izmeklēšana, kas saistīta ar citām dalībvalstīm; b) vairākas dalībvalstis izmeklē noziegumus, kuriem piemēro šo konvenciju, ja lietas apstākļi prasa koordinētu, saskaņotu rīcību iesaistītajās dalībvalstīs. 3. Lūgumu izveidot apvienoto izmeklēšanas grupu var izteikt jebkura no iesaistītajām dalībvalstīm. Grupu izveido vienā no tām dalībvalstīm, kurās paredzēts veikt izmeklēšanas. 4. Papildus informācijai, kas minēta attiecīgajos 24. panta noteikumos, lūgumos par apvienotās izmeklēšanas grupas izveidi iekļauj priekšlikumus par grupas sastāvu, mērķi un laiku, uz kādu kopīgā izmeklēšanas grupa tiktu izveidota. 5. Apvienotā izmeklēšanas grupa darbojas to dalībvalstu teritorijā, kuras piedalās grupā, ievērojot šādus vispārīgus nosacījumus: a) grupas vadītājs vai vadītāji ir to atbildīgo iestāžu pārstāvji, kas piedalās kriminālizmeklēšanā un kas ir no dalībvalsts, kurā grupa darbojas; b) grupas vadītājs vai vadītāji rīkojas savas kompetences ietvaros saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem; c) grupa darbības veic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā darbojas; d) grupas dalībnieki un norīkotie dalībnieki veic savus uzdevumus a) apakšpunktā minēto personu vadībā, ņemot vērā nosacījumus, ko viņu pašu iestādes noteikušas vienošanās dokumentā par grupas izveidi; e) dalībvalsts, kurā grupa darbojas, veic nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, lai grupa varētu darboties. 6. Šajā pantā apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieki no tās dalībvalsts, kurā grupa darbojas, tiek saukti par "dalībniekiem", savukārt dalībnieki no dalībvalstīm, kas nav dalībvalsts, kurā grupa darbojas, tiek saukti par "norīkotajiem dalībniekiem". 7. Apvienotās izmeklēšanas grupas norīkotajiem dalībniekiem ir tiesības būt klāt, kad tiek veikti izmeklēšanas pasākumi dalībvalstī, kurā grupa darbojas. Tomēr grupas vadītājs īpašu iemeslu dēļ saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā grupa darbojas, var pieņemt citu lēmumu. 8. Norīkotajiem apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniekiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā grupa darbojas, grupas vadītājs var uzticēt uzdevumu veikt noteiktus izmeklēšanas pasākumus, ja to ir apstiprinājušas dalībvalsts, kurā grupa darbojas, un norīkotājas dalībvalsts atbildīgās iestādes. 9. Ja apvienotajai izmeklēšanas grupai ir nepieciešami izmeklēšanas pasākumi kādā no dalībvalstīm, kas izveidojusi grupu, šīs dalībvalsts norīkotie dalībnieki var lūgt savas atbildīgās iestādes veikt šos pasākumus. Šie pasākumi šajā dalībvalstī tiek apsvērti saskaņā ar nosacījumiem, kas tiktu piemēroti, ja tie tiktu pieprasīti vietējā izmeklēšanā. 10. Ja apvienotajai izmeklēšanas grupai ir nepieciešama palīdzība no dalībvalsts, kas nepiedalījās grupas izveidē, vai no trešās valsts, tad tās dalībvalsts, kurā grupa darbojas, atbildīgās iestādes var lūgt palīdzību attiecīgās valsts atbildīgajām iestādēm saskaņā ar atbilstošajiem instrumentiem vai nolīgumiem. 11. Norīkotie apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieki saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un savas kompetences robežās grupas veiktās kriminālizmeklēšanas vajadzībām var sniegt grupai informāciju, kas ir pieejama dalībvalstī, kura viņus norīkojusi. 12. Informāciju, kuru dalībnieks vai norīkotais dalībnieks likumīgi ieguvis, esot apvienotajā izmeklēšanas grupā, un kura citādi nav pieejama iesaistīto valstu atbildīgajām iestādēm, var izmantot šādām vajadzībām: a) vajadzībām, kuru dēļ grupa tika izveidota; b) citu noziegumu atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, ja ir saņemta tās dalībvalsts atbildīgās iestādes iepriekšēja piekrišana, kurā informācija kļuva pieejama; un šo informāciju var neizpaust tikai gadījumos, kad tās šāda izmantošana apdraudētu kriminālizmeklēšanu minētajā dalībvalstī vai kad attiecībā uz šādu izmantošanu minētā dalībvalsts varētu atteikties no savstarpējās tiesiskās palīdzības; c) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai un neskarot b) apakšpunktu, ja pēc tam tiek uzsākta kriminālizmeklēšana; d) citām vajadzībām, ciktāl par tām ir vienojušās dalībvalstis, kuras izveidoja grupu. 13. Šis pants neskar nekādus citus spēkā esošus noteikumus vai vienošanās par apvienotās izmeklēšanas grupas izveidi vai darbību. 14. Ciktāl to atļauj iesaistīto dalībvalstu tiesību akti vai jebkāda tāda juridiska instrumenta noteikumi, kas piemērojami starp šīm dalībvalstīm, tās var vienoties par pasākumiem, lai grupas darbā varētu piedalīties personas, kuras nav to dalībvalstu atbildīgo iestāžu pārstāvji, kas izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu. Ja vien vienošanās dokumentā nav skaidri noteikts citādi, uz šīm personām neattiecas tiesības, kas saskaņā ar šo pantu noteiktas grupas dalībniekiem vai norīkotajiem dalībniekiem.