5. Article — Starptautisko

noziegumu definīcijas 1. Šajā konvencijā "genocīds" nozīmē jebkuru no turpmāk norādītajām darbībām, kas izdarītas nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu kā tādu: a) šādas grupas locekļu nogalināšana; b) nopietnu miesas bojājumu vai garīga kaitējuma radīšana šādas grupas locekļiem; c) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas paredzēti, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu; d) tādu līdzekļu izmantošana, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā; e) grupas bērnu piespiedu pārvietošana uz citu grupu. 2. Šajā konvencijā "noziegums pret cilvēci" ir jebkura no turpmāk norādītajām darbībām, ja tā izdarīta kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem, un zinot par šādu uzbrukumu: a) slepkavība; b) iznīcināšana; c) paverdzināšana; d) iedzīvotāju deportācija vai piespiedu pārvietošana; e) ieslodzīšana vai cita veida fiziskās brīvības atņemšana, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatnoteikumus; f) spīdzināšana; g) izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, piespiedu sterilizācija vai jebkāda cita veida līdzvērtīga smaguma seksuālā vardarbība; h) jebkādas identificējamas grupas vai kolektīva vajāšana politisku, rases, nacionālu, etnisku, kultūras, reliģisku, dzimuma vai citu iemeslu dēļ, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir vispāratzīti kā nepieļaujami saistībā ar jebkuru darbību, kura minēta šajā daļā, vai jebkuru noziegumu, uz kuru attiecas šī konvencija; i) personu piespiedu pazušana; j) aparteīds; k) citas līdzīgas necilvēcīgas darbības ar nolūku radīt lielas ciešanas, nopietnus miesas bojājumus vai kaitējumu garīgajai vai fiziskajai veselībai. 3. Šā panta 2. daļā: a) "uzbrukums, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem" ir rīcība, kas ietver 2. daļā minēto darbību vairākkārtēju veikšanu pret civiliedzīvotājiem, saskaņā ar valsts vai organizācijas politiku veikt šādu uzbrukumu vai to veicināt; b) "iznīcināšana" ietver tīšu tādu dzīves apstākļu radīšanu, kas paredzēti, lai iznīcinātu daļu iedzīvotāju, inter alia atņemot piekļuvi pārtikai un medikamentiem; c) "paverdzināšana" ir jebkādas pilnvaras, kas saistīta ar īpašumtiesībām uz kādu personu, vai visu šādu pilnvaru īstenošana un ietver šādu pilnvaru izmantošanu cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecībā; d) "iedzīvotāju deportācija vai piespiedu pārvietošana" ir attiecīgo personu piespiedu pārvietošana, veicot izraidīšanu vai citas piespiedu darbības, bez starptautiskajās tiesībās atļauta iemesla no teritorijas, kurā tās likumīgi atrodas; e) "spīdzināšana" ir tīša stipru fizisku vai garīgu sāpju vai ciešanu nodarīšana personai, kas atrodas apcietinājumā vai apsūdzētā kontrolē; izņemot to, ka spīdzināšana neietver sāpes vai ciešanas, kas rodas tikai no likumīgām sankcijām, kas ir raksturīgas šādām sankcijām vai kas ir ar tām saistītas; f) "piespiedu grūtniecība" ir nelikumīga sievietes, kura grūtniecības stāvoklī nonākusi piespiedu kārtā, ieslodzīšana ar nolūku ietekmēt jebkādas iedzīvotāju grupas etnisko sastāvu vai izdarīt citus smagus starptautisko tiesību pārkāpumus. Šī definīcija nekādā veidā nav interpretējama kā tāda, kas ietekmē valstu tiesību aktus saistībā ar grūtniecību; g) "vajāšana" ir tīša un stingra pamattiesību atņemšana grupas vai kopienas identitātes dēļ, un tā ir pretrunā starptautiskajām tiesībām; h) "aparteīds" ir necilvēcīgas darbības, kuras līdzīgas 2. daļā minētajām darbībām, kas veiktas institucionalizētā režīmā, kurā viena rasu grupa sistemātiski apspiež un dominē pār jebkādu citu rasu grupu vai grupām, ar nolūku saglabāt šo režīmu; i) "personu piespiedu pazušana" ir personu tāda apcietināšana, aizturēšana vai nolaupīšana, ko veic valsts vai politiska organizācija vai kas tiek veikta ar tās atļauju, atbalstu vai piekrišanu, kam seko atteikšanās atzīt šo brīvības atņemšanu vai sniegt informāciju par šo personu likteni vai atrašanās vietu, lai tās uz ilgstošu laiku izslēgtu no likuma aizsardzības. 4. Šajā konvencijā "kara noziegumi" ir: a) smagi 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju pārkāpumi, proti, jebkura no turpmāk minētajām darbībām pret personām vai mantu, kas aizsargāta saskaņā ar attiecīgās Ženēvas konvencijas noteikumiem: i) tīša nogalināšana; ii) spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās, tostarp bioloģiskie eksperimenti; iii) tīša lielu ciešanu, smagu miesas bojājumu vai kaitējuma veselībai nodarīšana; iv) plaša mantas iznīcināšana un piesavināšanās, kas nav pamatota ar militāru nepieciešamību un kas veikta nelikumīgi un bezjēdzīgi; v) karagūstekņa vai citas aizsargātas personas piespiešana dienēt naidīgas varas spēkos; vi) tīša tiesību uz taisnīgu un normālu tiesu atņemšana karagūsteknim vai citai aizsargātai personai; vii) nelikumīga deportācija vai pārvietošana, vai nelikumīga ieslodzīšana; viii) ķīlnieku sagūstīšana; b) citi nopietni to likumu un paražu pārkāpumi, kas piemērojami starptautiskos bruņotos konfliktos starptautisko tiesību ietvaros, proti, jebkura no šīm darbībām: i) tīša uzbrukumu vēršana pret civiliedzīvotājiem kopumā vai atsevišķiem civiliedzīvotājiem, kuri karadarbībā nepiedalās tieši; ii) tīša uzbrukumu vēršana pret civilajiem objektiem, proti, objektiem, kas nav militāri objekti; iii) tīša uzbrukumu vēršana pret personālu, iekārtām, materiāliem, vienībām vai transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem iesaistīti humānās palīdzības vai miera uzturēšanas misijā, ciktāl tiem ir tiesības uz aizsardzību, kura saskaņā ar bruņota konflikta starptautiskajiem tiesību aktiem sniegta civiliedzīvotājiem vai civilajiem objektiem; iv) tīša uzbrukuma uzsākšana, apzinoties, ka šāds uzbrukums izraisīs netīšu dzīvību zaudēšanu vai ievainojumus civiliedzīvotājiem vai kaitējumu civilajiem objektiem, vai plaši izplatītu, ilgstošu un smagu kaitējumu dabiskajai videi, kas nepārprotami būtu pārmērīgi salīdzinājumā ar kopējām militārajām priekšrocībām, kuras būtu paredzams konkrēti un tieši gūt šādā uzbrukumā; v) uzbrukums pilsētām, ciemiem, mājokļiem vai ēkām, kas ir neaizsargātas un kas nav militāri mērķi, vai to bombardēšana ar jebkādiem līdzekļiem; vi) kaujinieka, kurš ir nolicis ieročus vai kuram vairs nav aizsardzības līdzekļu un kurš ir brīvprātīgi padevies, nogalināšana vai ievainošana; vii) pamiera karoga, karoga vai arī ienaidnieka vai Apvienoto Nāciju Organizācijas militāro zīmotņu un formastērpa, kā arī Ženēvas konvenciju atšķirības emblēmu neatbilstoša izmantošana, izraisot nāvi vai nodarot smagus miesas bojājumus; viii) okupācijas varas veikta daļas tās civiliedzīvotāju tieša vai netieša pārvietošana uz šīs varas okupēto teritoriju vai arī visu okupētās teritorijas iedzīvotāju vai to daļas deportācija vai pārvietošana šajā teritorijā vai ārpus tās; ix) tīša uzbrukumu vēršana pret ēkām, kuras tiek izmantotas reliģijas, izglītības, mākslas, zinātnes vai labdarības mērķiem, pret vēstures pieminekļiem, slimnīcām un vietām, kur tiek pulcēti slimnieki un ievainotie, ja tās nav militāri mērķi; x) personu, kuras atrodas pretējās puses varā, pakļaušana fiziskai sakropļošanai vai jebkāda veida medicīniskiem vai zinātniskiem eksperimentiem, kas nav pamatojami ar attiecīgās personas medicīnisko, zobārstniecības vai stacionāro ārstēšanu, kas netiek veikti tās interesēs un kas izraisa šīs personas vai personu nāvi vai nopietni apdraud viņu veselību; xi) ienaidnieka tautai vai armijai piederošu personu nodevīga nogalināšana vai ievainošana; xii) paziņošana, ka netiks izrādīta žēlastība; xiii) ienaidnieka mantas iznīcināšana vai sagrābšana, ja vien šādu iznīcināšanu vai sagrābšanu nenosaka neatliekamas kara vajadzības; xiv) naidīgās puses pilsoņu tiesību un rīcības pasludināšana par atceltām, apturētām vai nepieņemamām tiesā; xv) naidīgās puses pilsoņu piespiešana piedalīties kara operācijās, kas vērstas pret viņu valsti, pat ja viņi pirms kara sākuma ir atradušies kara dienestā; xvi) pilsētas vai vietas izlaupīšana, pat ja tā ieņemta uzbrukumā; xvii) indes vai saindētu ieroču izmantošana; xviii) smacējošu, indīgu vai citu gāzu un jebkādu līdzīgu šķidrumu, materiālu vai ierīču izmantošana; xix) tādu ložu izmantošana, kuras cilvēka ķermenī viegli izplešas vai saplok, tādas kā lodes ar cietu apvalku, kas pilnīgi nenosedz serdeni vai ir ar iegriezumiem; xx) vardarbība pret cilvēka cieņu, it īpaši aizskaroša un pazemojoša izturēšanās; xxi) izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, kā noteikts 3. daļas f) apakšpunktā, piespiedu sterilizācija vai jebkāda cita veida seksuāla vardarbība, kas ir arī smags Ženēvas konvenciju pārkāpums; xxii) civilpersonas vai citas aizsargātas personas klātbūtnes izmantošana, lai noteiktas vietas, apgabalus vai militāros spēkus padarītu neaizskaramus militārās operācijās; xxiii) tīša uzbrukuma vēršana pret ēkām, materiāliem, medicīnas vienībām un transportu, kā arī personālu, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izmanto Ženēvas konvencijā noteiktās atšķirības emblēmas; xxiv) tīša civiliedzīvotāju badināšanas kā karadarbības metodes izmantošana, atņemot viņiem līdzekļus, kuri ir nepieciešami izdzīvošanai, tostarp apzināti kavējot palīdzības piegādi, kas ir paredzēta Ženēvas konvencijās; xxv) bērnu, kas jaunāki par piecpadsmit gadiem, iesaukšana vai iekļaušana nacionālajos bruņotajos spēkos vai viņu izmantošana, lai aktīvi piedalītos karadarbībā; c) tāda bruņota konflikta gadījumā, kas nav starptautisks, smagi pārkāpumi, kas norādīti četrām 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām kopīgajā 3. pantā, proti, jebkura no turpmāk minētajām darbībām, kas izdarītas pret personām, kuras aktīvi nepiedalās karadarbībā, ieskaitot bruņoto spēku dalībniekus, kuri ir nolikuši ieročus, un tos, kuri kaujas lauku ir pametuši slimības, ievainojumu, aizturēšanas vai citu iemeslu dēļ: i) vardarbība pret dzīvību un veselību, it īpaši jebkāda veida slepkavība, ievainošana, cietsirdīga izturēšanās un spīdzināšana; ii) vardarbība pret cilvēka cieņu, it īpaši aizskaroša un pazemojoša izturēšanās; iii) ķīlnieku sagūstīšana; iv) sodīšana un nāvessoda izpilde bez iepriekšēja sprieduma, kuru pasludinājusi likumīgi izveidota tiesa, kas nodrošina visas tiesiskās garantijas, kuras parasti tiek atzītas par neaizstājamām; d) 4. daļas c) apakšpunkts attiecas uz bruņotiem konfliktiem, kas nav starptautiski, un tādējādi neattiecas uz situācijām, kad rodas iekšēji nemieri un spriedze, piemēram, sacelšanās, atsevišķas un sporādiskas vardarbīgas darbības vai citas līdzīgas darbības; e) citi smagi to likumu un paražu pārkāpumi, kuri piemērojami tādos bruņotos konfliktos, kas nav starptautiski, starptautisko tiesību ietvaros, proti, jebkura no šīm darbībām: i) tīša uzbrukumu vēršana pret civiliedzīvotājiem kopumā vai atsevišķiem civiliedzīvotājiem, kuri karadarbībā nepiedalās tieši; ii) tīša uzbrukuma vēršana pret ēkām, materiāliem, medicīnas vienībām un transportu, kā arī personālu, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izmanto Ženēvas konvencijā noteiktās atšķirības emblēmas; iii) tīša uzbrukumu vēršana pret personālu, iekārtām, materiāliem, vienībām vai transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem iesaistīti humānās palīdzības vai miera uzturēšanas misijā, ciktāl tiem ir tiesības uz aizsardzību, kas saskaņā ar bruņota konflikta starptautiskajiem tiesību aktiem sniegta civiliedzīvotājiem vai civilajiem objektiem; iv) tīša uzbrukumu vēršana pret ēkām, kuras tiek izmantotas reliģijas, izglītības, mākslas, zinātnes vai labdarības mērķiem, pret vēstures pieminekļiem, slimnīcām un vietām, kur tiek pulcēti slimnieki un ievainotie, ja tās nav militāri mērķi; v) pilsētas vai vietas izlaupīšana, pat ja tā ieņemta uzbrukumā; vi) izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, kā noteikts 3. daļas f) apakšpunktā, piespiedu sterilizācija vai jebkāda cita veida seksuāla vardarbība, kas ir arī smags Ženēvas konvencijām kopīgā 3. panta pārkāpums; vii) bērnu, kas jaunāki par piecpadsmit gadiem, iesaukšana vai iekļaušana bruņotajos spēkos vai grupējumos, vai viņu izmantošana, lai aktīvi piedalītos karadarbībā; viii) rīkojums pārvietot civiliedzīvotājus ar konfliktu saistītu iemeslu dēļ, ja vien to nepieprasa iesaistīto civiliedzīvotāju drošība vai neatliekami militāri iemesli; ix) pretinieka kaujinieka nodevīga nogalināšana vai ievainošana; x) paziņošana, ka netiks izrādīta žēlastība; xi) personu, kuras atrodas konflikta otras puses varā, pakļaušana fiziskai sakropļošanai vai jebkāda veida medicīniskiem vai zinātniskiem eksperimentiem, kas nav pamatojami ar attiecīgās personas medicīnisko, zobārstniecības vai stacionāro ārstēšanu, kas netiek veikti tās interesēs un kas izraisa šādas personas vai personu nāvi vai nopietni apdraud viņu veselību; xii) pretinieka mantas iznīcināšana vai sagrābšana, ja vien šādu iznīcināšanu vai sagrābšanu nenosaka neatliekamas konflikta vajadzības; f) 4. daļas e) apakšpunkts attiecas uz bruņotiem konfliktiem, kas nav starptautiski, un tādējādi neattiecas uz situācijām, kad rodas iekšēji nemieri un spriedze, piemēram, sacelšanās, atsevišķas un sporādiskas vardarbīgas darbības vai citas līdzīgas darbības. Tas attiecas uz bruņotiem konfliktiem, kas notiek valsts teritorijā, ja norisinās ilgstošs bruņots konflikts starp valdību un organizētiem bruņotiem grupējumiem vai starp šādiem grupējumiem. 5. Nekas no 4. daļas c) un e) apakšpunktā noteiktā neietekmē valdības pienākumu, izmantojot visus likumīgos līdzekļus, uzturēt vai atjaunot likumību un kārtību valstī vai aizstāvēt valsts vienotību un teritoriālo nedalāmību. 6. Šajā konvencijā noziegumi, uz kuriem šī konvencija attiecas, netiek uzskatīti par politiskiem noziegumiem, par noziegumiem, kuri saistīti ar politisku noziegumu, vai par noziegumiem, kuru pamatā ir politiski motīvi.