52. Article — Specialitātes

princips 1. Pret izdoto personu nedrīkst veikt kriminālvajāšanu, šai personai nedrīkst piespriest sodu vai šo personu nedrīkst aizturēt, lai izpildītu sodu vai aizturēšanas orderi par jebkādu noziegumu, kas izdarīts pirms šīs personas izdošanas, izņemot to noziegumu, par kuru persona ir izdota, un tāpat arī nedrīkst ierobežot šīs personas personisko brīvību jebkādu citu iemeslu dēļ, ja vien tie nav turpmāk nosauktie gadījumi: a) ja dalībvalsts, kas izdevusi meklēto personu, tam piekrīt. Piekrišanas lūgumu iesniedz, pievienojot 56. pantā minētos dokumentus un jebkādu papildu informāciju, ko pieprasa meklēto personu izdevusī dalībvalsts. Atbrīvojumu no specialitātes principa var piešķirt noziegumiem, kuru dēļ varētu piemērot izdošanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem vai saskaņā ar jebkādu citu līgumu, kas piemērojams abām dalībvalstīm, vai saskaņā ar starptautisko tiesību vai valstu tiesību aktu principiem, ja lūguma saņēmējai dalībvalstij tas ir pieņemami; b) ja persona pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja atstāt tās lūguma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, kurai šī persona tika izdota, to nav izdarījusi 45 dienu laikā pēc šīs personas galīgās atbrīvošanas vai ja šī persona ir atgriezusies minētajā teritorijā pēc tās pamešanas. 2. Neatkarīgi no 1. daļas lūguma iesniedzēja dalībvalsts var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai izraidītu personu no savas teritorijas, vai jebkādus pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ieskaitot tiesvedību in absentia, lai novērstu jebkādas tiesiskas sekas noilguma dēļ. 3. Ja tiesvedības gaitā tiek mainīts inkriminētā nozieguma apraksts, pret izdoto personu tiek veikta kriminālvajāšana vai tā tiek notiesāta tikai tiktāl, ciktāl nozieguma jaunais apraksts liecina, ka izdotās personas iespējamā nelikumīgā darbība ir noziegums, kas pieļauj izdošanu.