64. Article — Mantas nodošana

1. Lūguma saņēmēja dalībvalsts, ciktāl tas ir atļauts saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem un ja to prasījusi lūguma iesniedzēja dalībvalsts, arestē un nodod mantu: a) kas varētu tikt pieprasīta kā pierādījums vai b) kas iegūta nozieguma rezultātā un kas apcietināšanas brīdī ir bijusi meklētās personas īpašumā vai ir atklāta vēlāk. 2. Mantu, kas minēta 1. daļā, var nodot arī tad, ja atļautā izdošana nevar tikt īstenota tādēļ, ka meklētā persona ir mirusi, pazudusi vai izbēgusi. 3. Ja 1. daļā minētā manta lūguma saņēmējas dalībvalsts teritorijā tiek arestēta vai konfiscēta, lūguma saņēmēja dalībvalsts saistībā ar notiekošu kriminālprocesu šo mantu var īslaicīgi aizturēt vai nodot ar noteikumu, ka tā tiks atdota atpakaļ. 4. Visas tiesības, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts vai trešās personas, kas rīkojas labā ticībā, ir ieguvušas attiecībā uz 1. daļā minēto mantu, tiek saglabātas saskaņā ar procedūrām, kādas paredz valsts tiesību akti. Ja šādas tiesības pastāv, lūguma iesniedzēja dalībvalsts tiesvedības beigās šo mantu, cik ātri vien iespējams un bez maksas, atdod atpakaļ lūguma saņēmējai dalībvalstij.